LMB konferencē informē par jaunām tendencēm sadarbībā ar valsts iestādēm, normatīvo aktu izmaiņām (+FOTO)

Latvijas Mērnieku biedrība, kā pēdējos gados ierasts, nedēļā, kurā pasaulē atzīmē Globālo Mērnieku dienu, organizēja biedru kopsapulci un konferenci. Šogad pasākums norisinājās 22. martā, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta telpās, kur vairāku stundu garumā tika pārrunāti nozarē aktuāli jautājumi. Dažādu jaunu normatīvo aktu un profesijas standartu izstrādē, kā arī procesuālās kārtības izmaiņās kā vienojošais faktors jūtama gan nozares, gan valsts iestāžu, iespējams, mazliet novēlotā, bet beidzot aizsākusies reakcija uz straujajām tehnoloģiskajām un profesionālajām pārmaiņām mērniecības, kartogrāfijas un ģeodēzijas jomās.

Par dižtīklu mērniekiem nav jāsatraucas

Ar pirmo ziņojumu konferencē uzstājās Valdis Bērziņš, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras LĢIA ģenerāldirektora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos, kurš savā prezentācijā lielākoties skāra tematus, kas jau pārrunāti nesenajos publiskajos pasākumos, tai skaitā LĢIA Kartogrāfu dienā. Tomēr, reaģējot uz “ažiotāžu mērnieku vidū”, kas esot izraisījusies pēc Ģeodēzistu dienas semināra, kur sniegta informācija par iecerēto jauno ģeodēziskā tīkla veidu – dižtīklu, V.Bērziņš apliecināja, ka “mērnieku dzīvi dižtīkls netraucēs”. “Tas vairāk domāts pašas aģentūras vajadzībām – atskaites sistēmas precizēšanai, novērošanai; darbosies kopā ar piecām LatPos bāzes stacijām, punkti būs vienmērīgi izvietoti ik pa 35 kilometriem, pie tiem būs pasīvie radaru atstarotāji, ar kuru palīdzību, izmantojot satelītus, varēs mēģināt noteikt iespējamās Zemes virsmas kustības,” skaidroja V. Bērziņš. Dižtīkla projektu esot iedvesmojusi ziemeļvalstu pieredze un Latvijā tas patlaban vēl esot agrīnā izstrādes stadijā. 

Jaunie profesijas standarti – pirmais pakāpiens ceļā uz ģeotelpiskās informācijas nozari?

Par jauno ģeotelpiskās informācijas profesiju standartu tapšanas vēsturi konferencē izstāstīja Una Krutova. Doma par to, ka nepieciešams aktualizēt ģeodēzijas, zemes ierīcības un kartogrāfijas inženieru profesijas standartus, parādījusies jau pirms vairākiem gadiem, jo iepriekšējie standarti, kuri bija izstrādāti 2008. gadā, kopš 2017. gada kļuva novecojuši – augstskolām faktiski bija zudis legitīms pamats, uz kā veidot studiju programmas. Darbs pie jaunajiem standartiem, kas aizsācies 2021. gadā, izrādījies krietni ilgāks un sarežģītāks, nekā sākotnēji paredzēts. Visbeidzot šāgada 14.februārī standarti beidzot tikuši apstiprināti Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

Darba grupa standartu izstrādes procesā saskārās ar dilemmu, vai radīt “trīsgalvainu pūķi” – ģeotelpisko datu inženieris ar specializāciju trijos dažādos virienos, atklāja U. Krutova. Taču radušās grūtības definēt atšķirības starp šiem trim virzieniem – ar ko atšķirtos ģeodēzijas, kartogrāfijas inženieri, jo, saskaņā ar Valsts Izglītības satura centra prasībām, šīm atšķirībām būtu jābūt procentuāli būtiskām. Tāpēc nācies visas trīs profesijas integrēt vienā – bakalaura līmenī ģeotelpisko datu inženieris, un maģistra līmenī – ģeotelpiskās informācijas inženieris, kuriem jāprot pielietot plašas, vispārīgas zināšanas “par visu, ar ko šajā nozarē nodarbojamies”.

Profesiju standarta nosaukumi (ģeoinformācijas un ģeotelpisko datu inženieri) izkristalizējušies kompromisa rezultātā, jo bijis grūti tikt skaidrībā, kā atbilstoši laika garam dēvēt ģeodēzistus, mērniekus, kartogrāfus. Visus dēvēt vienkārši par mērniekiem nevarot kaut vai tāpēc, ka angļu valodā ar to tiek saprasts vienīgi kadastrālās zemes uzmērīšanas speciālists, taču ne kartogrāfs vai ģeodēzists. “Absolventa augstskolas diplomā jābūt ierakstītai skaidrai specialitātei, lai arī darba devējam, pieņemot šo cilvēku darbā, tā būtu skaidra,” sacīja U. Krutova. Ģeotelpisko datu un informācijas inženieri, protams, ir ļoti plašu pienākumu spektru aptveroši jēdzieni, bet tāda ir nozares mūsdienu realitāte.

Tieši tas, ka nozares profesionāļiem nepieciešamas tik plašas un specifiskas zināšanas, kā arī tik daudzveidīgs šo zināšanu iespējamais pielietojums, radījis domu par atsevišķas, neatkarīgas ģeotelpiskās informācijas nozares izveidi, kura vairs nebūtu būvniecības nozares apakšjoma. Aizsardzības ministrija atbalsta ģeotelpiskās informācijas nozares izveidi, konferencē apliecināja arī V. Bērziņš. Kā atklāja U. Krutova, arī Izglītības ministrija neesot paudusi konceptuālus iebildumus pret jaunās nozares izveidi, un tās atbilde Aizsardzības ministrijai īsumā esot raksturojama šādi: “Ja vēlaties – rīkojieties!”

Par “mistiskām” apakšzemes caurulēm mērniekam nebūtu jāatbild

Vita Narnicka, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore, konferencē iepazīstināja ar Valsts zemes dienesta (VZD) aktualitātēm un nākotnes plāniem, tai skaitā ēku kadastrālās uzmērīšanas procesa reformu. Šim tematam drīzumā būs veltīts atsevišķs Mernieks.lv raksts, kur tas tiks aplūkots detalizētāk. Citādi VZD politika kadastra jomā esot sekot līdzi jaunākajām tendencēm Eiropā, kas paredz mainīt datu ievākšanas, apstrādes veidu (piemēram, Zviedrijā kadastrs pat sākot nomāt privātā sektora pakalpojumus). VZD iecerēs ietilpst samazināt pakalpojumu sniegšanas laiku, maksimāli atteikties no datu ievākšanas dabā (uzlabojot procesu izmaksas un ātrumu), pāriet uz modernākām datu apstrādes sistēmām, kā arī uzlabot kadastra datu kvalitāti. Tas pavērtu jaunas iespējas strādāt ar mūsdienīgām metodēm – trīsdimensiju modeļiem, digitālajiem dvīņiem, u.c. “Tas ir tas, par ko mēs sapņojam,” apliecināja V. Narnicka. Kadastra informācijas sistēmas modernizācija jau uzsākta – ieviests jauns kartes ražošanas risinājums. Tāpat tiks paplašināta iespēja iesniegt zemes kadastrālās uzmērīšanas robežu plānus dažādos digitālos formātos. Līdz šāgada 1. jūlijam plānots pāriet uz visu procesu organizāciju jaunās datu platformas ietvaros – vecā kadastra sistēma tiks izslēgta.

V.Narnicka informēja arī par zemes reformas pabeigšanu, ko plānots izdarīt līdz 2027. gadam (iepriekš šis termiņš šķitis neizpildāms), jo izdevies strauji paātrināt uzmērīšanas tempus. Vienlaikus V. Narnicka brīdināja, ka VZD lauzīs līgumus ar mērniekiem, kas nespēj pasūtījumus veikt laikā. “Ja redzat, ka nevarat izdarīt to, ko esat apņēmušies, tad informējiet – dosim iespēju citiem,” aicināja VZD vadītāja, vienlaikus piebilstot, ka šie pasūtījumi nozīmē “lielu naudu”.

Citas plānotās pārmaiņas VZD kūrētajos procesos ietver dalītā īpašuma izbeigšanu, jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu pieņemšanu, izmaiņas apgrūtinājumu informācijas apritē, kur apgrūtinājumu plāni vairs nebūs jāiesniedz mērniekiem, tā vietā tos ņems no apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas jeb ATIS (V. Narnicka izteica cerību, ka pašvaldības nebloķēs šo risinājumu). Tāpat sadarbībā ar Latvijas Mērnieku biedrību un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju (LKĢA) plānots izstrādāt grozījumus augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (ADTI) noteikumos, kas paredzētu turpmāk nošķirt inženierkomunikāciju turētāju un ģeodēzistu atbildību, citiem vārdiem – atbrīvot ģeodēzistus no atbildības par būvniecības procesā sabojātiem inženierkomunikāciju tīkliem, ja to turētājs sniedzis neprecīzu informāciju. “Par inženierkomunikāciju tīkliem pilnībā atbildēs to turētāji. Ja es nezinu, kur atrodas mana infrastruktūra, tad pats esmu par to atbildīgs, attiecīgi, ja notiks negadījums, jo inženierkomunikāciju turētājs nebūs sniedzis būvniekam pareizu informāciju, tad pats arī segs remonta izdevumus,” skaidroja V. Narnicka. Minētos grozījumus plānots pieņemt šī vai nākamā gada laikā.

“Svarīgi, ka mērnieks atbildēs tikai par to, ko aizies, dabā ieraudzīs un uzmērīs. Mistiskos kabeļus, ūdensvadus un visu pārējo, ko nevaram ieraudzīt – mēs par to nevaram arī atbildēt,” plānotajām izmaiņām ADTI noteikumos savā ziņojumā pieskārās arī Jānis Kokins, LMB valdes priekšsēdētāja vietnieks. Grozījumi paredz arī citu nozares attīstības radīto jauno izaicinājumu risināšanu. Mūsdienu tehnoloģijas mainījušas situāciju arī projektēšanā, kur “topogrāfija vairs ir tikai viens no izmantotajiem informācijas avotiem. Vienlaikus pastāv ļoti daudz citi produkti, kas it kā nepieciešami tajā pašā precizitātē un kvalitātē, taču tā nav klasiskā topogrāfija vai izpildmērījums – piemēram, punktu mākoņi, 3D modeļi, ortofoto – viss, ko izmanto lēmumu pieņemšanai projektēšanas darbiem. Problēma ir tā, ka nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu prasības šo produktu sagatavošanai, tomēr arī šo datu iegūšanu būtu nepieciešams kontrolēt, tāpēc jānosaka tiem tādas pašas precizitātes un pārbaužu prasības kā ierastajai ADTI informācijai,” informēja J. Kokins. Tāpat būtu jāapsver atteikšanās no topogrāfiskajiem plāniem izdrukātā formātā, savukārt digitālai topogrāfijai varētu pievienot arī uzmērītus objektus ar trīsdimensiju vērtībām, viņš piebilda.

Kursus mērniekiem aicināts pasniegt ikviens nozares profesionālis

Mārtiņš Reiniks, LMB Sertifikācijas centra vadītājs, ziņoja par situāciju ar sertificēto personu profesionālās pilnveides – mācību kursu organizācijas jautājumiem. Kursi tiek organizēti sadarbībā ar LKĢA, tiem ir arī savs nolikums, saskaņā ar kuru darbojas vienota kursu sistēma. “Kursu pieeja orientēta uz to, lai katra sertificētā persona varētu izvēlēties to, kas tai nepieciešams, un ko tā vēlas papildus vai padziļināti apgūt, kā arī kurā laikā to darīt,” atklāja M. Reiniks. Tas ietverot arī kursu apmeklēšanu ārzemēs, vienīgi jārēķinās, ka, lai iegūtu punktus, būs nepieciešams sniegt kādu atskaiti par šādos kursos apgūto. Gandrīz piecu gadu laikā, kopš darbojas kursu sistēma, notikuši 186 apmācību pasākumi, izdotas vairāk nekā 5000 kursu pabeigšanas apliecības. Daži ļoti centīgi kursu apmeklētāji iekrājuši jau vairāk nekā 20 apmācību stundas, un ir arī tādi, kuri joprojām kursus ignorē. Ļoti daudzi kursu pasākumi joprojām esot bezmaksas – pieejami par brīvu, apliecināja M. Reiniks. Nākotnē kursu veidošanā iecerēta ciešāka sadarbība ar valsts institūcijām.

LMB valdes priekšsēdētājs Aldis Pizāns konferencē informēja par LMB reakciju uz “publiski zināmo” sūdzību vēstuli par biedrības darbību (tiesa, spriežot pēc vairāku konferences apmeklētāju uzdotajiem jautājumiem par vēstules saturu, vēstule nemaz tik publiski zināma nav; arī Mernieks.lv rīcībā informācija par šādas vēstules esamību līdz šim nebija nonākusi), kurā kāds uzņēmums, apsūdzot LMB par dažādiem pārkāpumiem, informējis virkni valsts institūciju (Valsts ieņēmumu dienestu, Konkurences padomi, Valsts Darba inspekciju (VDI), Datu Valsts inspekciju (DVI), Valsts zemes dienestu un citas). LMB vairākām iestādēm sniegusi paskaidrojumus, un neviena no tām apzinātus pārkāpumus LMB darbībā neesot saskatījusi, vienīgi VDI norādījusi par “nepareizi izvēlētu rīcības formu”, sniedzot ieteikumus uzlabojumiem, bet DVI pagaidām oficiāli par savu lēmumu nav informējusi, taču mutiski esot apliecināts, ka pārkāpumi nav konstatēti, sacīja A. Pizāns. Atbildot uz klātesošo jautājumiem, LMB vadītājs gan nevēlējās pārāk plaši iztirzāt, kas lasāms pašā vēstulē, norādot vien to, ka bijis garš saraksts (20 punkti) ar dažādiem pārmetumiem vai paustām šaubām.

Pēc M. Reinika un A.Pizāna ziņojumiem izvērtās visai asas diskusijas arī par to, kāpēc atšķiras LMB organizēto kursu dalības maksa LMB biedriem un tiem mērniekiem, kas nav LMB biedri. A. Pizāns uzsvēra, ka atlaides kursu maksai pamatojamas ar to, ka LMB biedriem par atrašanos biedrībā jāsniedz kādi ieguvumi, bet vēl kāds klausītājs no zāles piebilda, ka atlaide kursiem faktiski tiek segta no biedru samaksātās biedru naudas. LMB pārstāvji arī atzina, ka iespējams uzlabot kursu satura kvalitāti, tomēr vienlaikus norādīja, ka tas esot nozares kopīgs uzdevums – ikviens, kurš pārzina kādu tematu, ir aicināts sagatavot apmācību kursu un nolasīt to, tādējādi ceļot kopējo kvalitāti. “Aicinu nozares pārstāvjus plašāk iesaistīties kursu organizēšanā – ikvienam ir iespēja savas zināšanas nodot citiem,” sacīja M. Reiniks.

Jānis Akmentiņš no Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta konferencē iepazīstināja ar pagājušā gada sasniegumu – Rīgas ģeotelpisko digitālo dvīni. Projekta ietvaros izveidots fotoreālistisks digitālais virsmas modelis ar visai augstu izšķirtspēju – 10 cm, kas noderēs pilsētas attīstības un apbūves plānu vizuālai izvērtēšanai, dažādām modelēšanas vajadzībām. 3D vektoru modelī ap 100 objektiem tikuši modelēti manuāli. Publiskotajai versijai 3D realitātes modelis diemžēl krietni “noplicināts”, lai to būtu iespējams atainot, pārvietot tiešsaistes vidē. Tomēr ikvienam esot iespējams Rīgas digitālo dvīni lejuplādēt kā atvērtos datus, tai skaitā 3D vektoru modeli.

Konferencē izskanēja arī vairākas tehniski praktiskas ievirzes prezentācijas par trīsdimensiju topogrāfiju un virsmas punktu mākoņu veidošanu, zemes dzīļu pieredzi ar ADTI izaicinājumiem, ADTI ģeotelpiskajās datubāzēs. Savukārt LKĢA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis vēlreiz prezentēja rudenī publiskoto statistikas apkopojumu par mērniecības nozari ekonomikas un nodokļu nomaksas kontekstā, par ko varat sīkāk lasīt šeit.

FOTO GALERIJA ar bildēm pilnā izmērā

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Національна комісія з цінних паперів та фондового ринку попереджає інвесторів про ризики втрати грошей в “Центрі біржових технологій” та «ISRAEL…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *