LKĢA seminārā analizē mērniecības tirgus 2022. gada datus un tendences

Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) organizētajā seminārā 10. novembrī pulcējās mērniecības uzņēmumu vadītāji, lai gūtu priekšstatu par nozares ekonomisko attīstību 2022. gadā un dalītos ar viedokļiem jautājumos par cenu līmeni tirgū, pakalpojumu cenas veidošanos, konkurenci, kā arī iespējām produktivitātes, efektivitātes un konkurētspējas celšanai.

Kā veidojas mērniecības pakalpojuma pašizmaksa?

Semināra ievadā uzstājās Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, žurnāla “Bilance” galvenā redaktore Vita Zariņa, kas iepazīstināja ar grāmatvediskām aplēsēm par to, kas jāiekļauj mērniecības pakalpojuma pašizmaksā un par ko mērniecības komersanti ikdienā reizēm, iespējams, pat neaizdomājas.

Saskaņā ar grāmatvedības teoriju, visas izmaksas, kas rodas pakalpojuma sniegšanas laikā, iespējams iedalīt tiešajās un netiešajās. Tiešās izmaksas ir tās, no kurām nekādi nav iespējams izvairīties – instrumenti, kas nepieciešami pakalpojuma sniegšanai, transports, darba izmaksas un tamlīdzīgi. Savukārt netiešo izmaksu piemēri vairāk saistīti ar pakalpojuma reklamēšanu (mājaslapas, mārketings, utt.), kā arī administratīvām izmaksām.

Konsultējoties ar LKĢA, V. Zariņa aprēķinājusi aptuvenās minimālās izmaksas uz vienu nodarbināto, ar ko jārēķinās mērniecības komersantam, lai sniegtu pakalpojumus nozarē. Tas iekļauj instrumentu iegādi (tahimetrs – ap 14 000 eiro, GPS uztvērējs – pieņemta “vidējā racionālā” cena 6000 eiro apmērā, programmatūra – ap 2300 eiro, atjauninājumi ap 500 eiro gadā, biroja programmatūra, dators, automašīna, degviela, iekārtu kalibrācija, auto un iekārtu remonti, apģērbs un apavi, sertifikācija, utt.). Ņemot vērā pamatlīdzekļu kalpošanas vidējo laiku un tekošos izdevumus, V. Zariņa aprēķinājusi viena mēneša izmaksas 676 eiro apmērā. Pieskaitot tam mērnieka algu 1000 eiro (uz rokas), kopējās mēneša izmaksas veido 2366 eiro jeb 108 eiro uz katru darba dienu.

“Jāuzsver, ka šie ir paši minimālākie izdevumi – “nabadzības komplekts”, kā to nodēvēja asociācijā. Turklāt tajos nav iekļautas izmaksas par degvielu, datu reģistrāciju, mārketingu, grāmatvedību, administratīvajiem izdevumiem, kā arī pievienotās vērtības nodoklis,” norādīja V. Zariņa.      

“Jūsu sniegtais pakalpojums neizmaksā dārgi no pārdošanas viedokļa, taču tas prasa pietiekami lielus resursus. Pakalpojuma pašizmaksā ir jāiekļauj pilnīgi viss, kas attiecas uz konkrētā pakalpojuma sniegšanu. Reizēm no dažādu nozaru uzņēmējiem esmu dzirdējusi apsvērumu: “Es automašīnas vai iekārtu iegādes cenu izdevumos vispār nerēķinu, jo to jau sen esmu samaksājis!” Jāsaprot, ka pakalpojuma pašizmaksa nav atkarīga no naudas plūsmas. To aprēķinot, nav būtiski, kad šie ilgtermiņa izdevumi radās. Tas, ka jūs automašīnu iegādājāties uzreiz, nevis ņēmāt līzingā ar ikmēneša maksājumu, nenozīmē, ka pirmajā gadījumā šīs izmaksas ilgtermiņā vairs nebūtu ņemamas vērā,” sacīja V. Zariņa.

Lai gan cenu nosaka tirgus, tai jābūt balstītai uz pašizmaksas aprēķinu, atgādināja eksperte. “Jūs teiksit, ka šie aprēķini neatbilst reālajai tirgus situācijai. Cik zinu, tad liela daļa no jums prasa mazāku cenu par savu pakalpojumu, nekā uzrādīts šeit. Es kā potenciālais mērniecības pakalpojuma saņēmējs, protams, tikai priecātos par to, jo jūs man piemaksātu par pakalpojumu. Taču – kā tas ir no jūsu puses? Protams, ka cenu nosaka tirgus, bet jāatceras, ka arī jūs esat daļa no tirgus, un arī jūs veidojat tā noteikumus,” uzsvēra grāmatvedības speciāliste.

“Cietie” un interpretējamie dati

LKĢA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis seminārā prezentēja Aigara Ansberga sagatavoto nozares statistiku, kas iegūta, apkopojot Valsts zemes dienesta datus par reģistrētajiem mērniecības darbiem, Valsts ieņēmumu dienesta datus par nodokļu nomaksu un darbinieku skaitu, un Firmas.lv datus par komersantu apgrozījumu un peļņu.

Prezentācija sniedza ieskatu, kā pagājušajā gadā mainījusies kopējā nozares dinamika, ko īsumā varētu raksturot pozitīvi – lai gan darba kļuvis mazāk, ieņēmumu bijis vairāk, algas pieaugušas un nodokļi maksāti cītīgāk.

M. Rutkovskis informēja, kā pērn mainījies zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu skaits (samazinājies no 17046 līdz 15509 darbiem), kamerālās ZKU darbu skaits (tas savukārt pieaudzis par 9,1%, kas skaidrojams ar vienkāršoto procesa kārtību), topogrāfiju skaits (2022. gadā diezgan būtisks kritums no 19083 uz 15684 darbiem jeb par 17,8%) un izpildmērījumu skaits (skaita ziņā vērojams neliels, stabils pieaugums gadu no gada (pērn par 3,7%), jo pašvaldību pieprasījums ir augošs; vienlaikus ievērojami samazinājies gan kopējais izpildmērījumu garums (par 27,4%), gan platība (par 60,1%)).

Neraugoties uz to, ka vairums darbu veidos skaits un apjomi pērn samazinājušies, kopējais nozares uzņēmumu apgrozījums audzis par 10,9%. Vienlaikus mazinājusies rentabilitāte (par 6%), kas skaidrojams arī ar faktu, ka kopējo nomaksāto nodokļu apmērs pieaudzis par 12,5%, bet valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs – pat par 16,8%.

“Mūsu darbs ar Valsts ieņēmumu dienestu sāk nest rezultātus. Cilvēki sāk domāt, saprast un apzināties, ka nodokļi ir jāmaksā,” secināja M. Rutkovskis.

Ražīgākie uzņēmumi pēc topogrāfiju skaita 2022. gadā bijuši “Metrum” (458), “NP Topo” (411) un Latvijasmernieks.lv (388), savukārt pēc topogrāfiju platību kopējā apjoma starp sabiedrībām ar ierobežotu atbildību otrajā vietā (aiz “Terra Topo”) iespraucies arī pašnodarbinātais Jānis Balodis ar 2273,8 hektāriem. Lielāko vidējo topogrāfiju platību topā J. Balodis pat ieņem pirmo vietu (13,86 hektāri). “Šos datus Valsts zemes dienests iegūst no pašvaldībām. Iespējams, tā ir datu kļūda, taču mēs to nezinām,” norādīja M. Rutkovskis.

Skatot LKĢA apkopotos datus kopsakarībās, iespējams izdarīt dažādus papildus aprēķinus un iegūt interesantus secinājumus par nozari, lai gan jāpatur prātā, ka tās jau ir interpretācijas. Ne visas iegūtās kalkulācijas un ar tām saistītie vērojumi ir uztverami burtiski, jo publiski iegūstamo datu apjoms ir nepilnīgs, kas neizbēgami rada distorcijas gala rezultātos. Lai gan LKĢA jau veikusi datu atlasi, no analizējamās datu kopas izslēdzot tos komersantus, kuriem mērniecība nav pamatdarbības nozare, visus neskaidros faktorus atmest nav iespējams, tāpēc aprēķinos iegūtie skaitļi vairāk uztverami kā ilustratīvi un tendences parādoši, nevis kā absolūtā patiesība. Piemēram, VZD statistikā ir tikai zemes kadastrālās uzmērīšanas un augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas darbi, taču mērniecības komersantu apgrozījumā ietilpst arī ģeodēziskie darbi, detālplānojumi, zemes ierīcības projekti un citi pakalpojumi. Tādējādi, piemēram, dalot apgrozījumu ar darbu skaitu, ne visiem uzņēmumiem iegūstama reālā darba cena – tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka reālā cena nevar būt augstāka, bet tikai zemāka par iegūto. Šī nosacītā vidējā viena darba cena 2022. gadā mērniecības nozarē bijusi 611 eiro, kas, salīdzinājumā ar 2021. gadu (512 eiro), ir kāpums par 19,3% (salīdzināms ar vispārējo inflāciju valstī 17,3% apmērā).

M. Rutkovskis seminārā arī detalizēti skaidroja, kā LKĢA nonākusi pie 300 eiro kā minimālās “ticamās” vidējā reģistrētā mērniecības darba cenas. Pie šīs summas nonākts pat divos dažādos veidos – gan rēķinot vidējo aritmētisko no minimālajām ZKU (550 eiro), topogrāfiju un izpildmērījumu (240 un 110 eiro) darbu cenām, gan krietni sarežģītākā veidā, ņemot vērā pakalpojuma minimālo pašizmaksu (līdzīgi V. Zariņas aprēķiniem).

Detalizētāk ar dažādām datu tabulām un arī interpretējamiem secinājumiem, kurus seminārā prezentēja arī šī raksta autors, iespējams iepazīties iepriekš publicētajā rakstā.

Produktivitātes kāpināšana – uzņēmuma pieredzes stāsts

Semināra noslēgumā uzstājās SIA “Latvijasmernieks.lv” valdes priekšsēdētājs Rinalds Smilga, kurš aicināja aizdomāties par darba efektivitātes un produktivitātes jēdzieniem. R. Smilgas vadītā uzņēmuma pieredze liecinot – ieguldot investīcijas darbinieku apmācībā un jaunākajās tehnoloģijās, pēdējo desmit gadu laikā izdevies palielināt katra darbinieka saražoto apgrozījumu vairāk nekā divas reizes. Produktivitāti un efektivitāti ļāvusi celt gan mērniecības robotu iegāde, kurus darbinieki izmantojuši tik aktīvi, ka instrumenti dīkā nav stāvējuši ne brīdi, gan kvalitatīva programmatūra un tās atjauninājumi. R.Smilga arī secinājis, ka mērniecības uzņēmumam nav vajadzības iegādāties jebkuru instrumentu, bet gan tikai tos, ar kuriem darbā nolemts specializēties. “Latvijasmernieks.lv” rīcībā vairs neesot dronu, taču palikušas zināšanas, kā apstrādāt dronu iegūtos datus, tāpēc vajadzības gadījumā uzņēmums pasūtot dronu uzmērījumus no apakšuzņēmējiem.

R. Smilga vērsa uzmanību uz to, ka būtu vērts aprēķināt efektivitāti arī katra mērniecības pakalpojuma veida kontekstā – cik lielus ienākumus, salīdzinājumā ar ieguldīto laiku un citiem resursiem, ienes katrs no darba veidiem, sākot ar zemes kadastrālo uzmērīšanu un beidzot ar ģeodēziskajiem darbiem. Viņš izstāstīja piemēru no dzīves par kādu fotogrāfi, kas sākotnēji pieņēmusi visdažādākos pasūtījumus, bijusi ļoti noslogota, un peļņa salīdzinājumā ar ieguldīto darbu šķitusi nepietiekama. Pēc kāda finanšu konsultanta padoma fotogrāfe izvēlējusies turpmāk specializēties tikai uz efektīvāko pakalpojumu – ģimenes fotosesijām (atmetot kāzu, pasākumu, skolu klašu fotografēšanu, u.c. darbus), un izrādījies, ka ar to var nopelnīt vairāk, strādājot mazāk.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

,

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

TWITTER FORUMS

Komentāri

4 atbildes uz “LKĢA seminārā analizē mērniecības tirgus 2022. gada datus un tendences”

  1. tendence

    “METRUM” SIA 26.10.2023 plkst. 23:40 EUR 10667.0

    “TOPOHAUS” SIA 26.10.2023 plkst. 17:21 EUR 11840.0

    SIA “MKM GEO” 26.10.2023 plkst. 14:45 EUR 9857.0

    Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lauku mērnieks” 27.10.2023 plkst. 09:39 EUR 8950.0

    Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mrisinajumi.lv” 26.10.2023 plkst. 17:55 EUR 11220.0

  2. Selery

    Kas tālāk? kā tos pašnodarbinātos supermenus vest pie sapratnes?

  3. Ziemassvētku Grinčs

    Vai labākie un produktīvākie jau saņēma VID vētulītes?

Atbildēt

Obligātie lauki ir atzīmēti kā *