LĢIA “Kartogrāfu dienā” pārrunā ĢIS aktualitātes

Pāreja uz Latvijas jauno koordinātu sistēmu, jauna ģeotelpisko datu infrastruktūras attīstības stratēģija, jauna vietvārdu datu bāze un ikdienišķās, cikliskās aktualitātes karšu sagatavošanā – tie bija galvenie jaunumi, par kuriem Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informēja vairākus simtus interesentu ikgadējā “Kartogrāfu dienas” pasākumā.

Viena no aktualitātēm, kas satrauc daudzus, aizvien ir Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācija. Pagājušajā gadā tikusi pabeigta ģeodēziskā pamatojuma izstrāde – LatPos koordinātas LKS-2020, pārrēķins starp veco un jauno sistēmu. “Lielākā sāpe ir tā, ka visi Latvijas dati nobīdīsies amplitūdā no 8,6 līdz 19,5 centimetriem. Tas būs svarīgi, veicot augstas precizitātes datu ieguvi – ADTI, kadastrs, lāzerskenēšanas un atsevišķu citu īpaši precīzu uzmērījumu dati. Esam apziņojuši ģeotelpisko datu turētājus, informējuši par to, kā šīs izmaiņas varētu viņus ietekmēt,” sacīja LĢIA ģenerāldirektora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš. Uzsākts darbs pie vairāku normatīvo aktu (pamatā Ministru kabineta noteikumu) grozījumiem, kur minēta līdzšinējā LKS-92 koordinātu sistēma. “Mainīsim arī pietiekami seno 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu TKS-93, tās vietā būs jauna sistēma TKS-2020, un tas prasa grozījumus arī Ģeotelpiskās informācijas likumā,” atklāja LĢIA eksperts. Plānotais pārejas posms paredzēts 3-6 mēnešus pēc transformācijas rīka (pārrēķinu kalkulatora) testēšanas, ieviešanas un nodošanas lietotājiem. Projekti, kas iesākti LKS-92 sistēmā, jāpabeidz tajā pašā sistēmā. Pāreju plānots veikt ziemas laikā, kad ir mazāka LatPos noslodze – patlaban iecerēts, ka tas varētu notikt 2025. gada februārī, informēja V. Bērziņš.

Vēl viens no aģentūras prioritārajiem darbiem patlaban esot jaunas ģeotelpisko datu infrastruktūras attīstības stratēģijas izstrāde. Patlaban esot izveidota pirmā skice, kas izsūtīta ieinteresētajām pusēm, lai sniegtu komentārus, ieteikumus. Sagaidīta liela atsaucība, apstiprināja V. Bērziņš. Projektu plānots apstiprināt šāgada beigās. Viens no jaunās stratēģijas darbības virzieniem būs ģeotelpisko datu pārvaldības pilnveidošana, kuras ietvaros noteiks atbildīgās institūcijas un atbildību par datu sagatavošanu, definēs, kas ir “augstvērtīgi dati”, izveidos organizatorisko ietvaru visu valsts pārvaldē radīto un uzturēto ģeotelpisko datu apmaiņai, ņemot vērā nacionālās drošības intereses, utt. “Ne visus datus vajag atvērt un ne visiem vajadzētu pārāk brīvi klejot apkārt,” piebilda V. Bērziņš. Ģeotelpiskās informācijas pārvaldības sistēmas ietvaros plānots izveidot ekspertu grupu, kuras ietvaros tiks aicināti speciālisti, lai risinātu dažādus aktuālus jautājumus ģeoinformācijas jomā, tai skaitā veidotu darba grupas konkrētu risinājumu izstrādei. Tāpat jaunās stratēģijas ietvaros iecerēts pilnveidot vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu, padarīt datus vieglāk pieejamus (tai skaitā konvertējot tos vienkāršāk lietojamos formātos).

LĢIA Tālizpētes nodaļas vadītājs Ivars Bergmanis informēja par aktualitātēm tālizpētes datu sagatavošanas jomā. Patlaban norisinās astotais Latvijas aerofotografēšanas cikls, kas, kā ierasts, tiek sākts no Kurzemes puses un ilgst trīs gadus. Atšķirība šajā reizē esot uzlabotā izšķirtspēja, kas sasniegusi 20 cm. Pēc datu iegūšanas (tie tiek iepirkti ārpakalpojumā) un apstrādes tiek sagatavoti karšu produkti – ortofotokartes, u.c. Daļa karšu apgabalu tiek arī aizslepenoti, turklāt bažas esot par to, kā šogad veiksies austrumu pierobežas zonas aerofotografēšana. “Var gadīties, ka pierobežas zona būs ar “caurumiem”,” atzina I. Bergmanis. Savukārt jau 2025. gadā sāksies nākamais – devītais aerofotografēšanas cikls. Pēdējos gados par teritorijām, kur lāzerskenēšanas dati novecojuši, no aerofotografēšanas datiem ar fotogrammetrijas metodi tiek veidoti arī digitālie virsmas modeļi. “Tie nav tik precīzi modeļi, kādus var radīt ar aerolāzerskenēšanas datiem, taču noder, ja nepieciešama operatīva informācija par izmaiņām dabā,” sacīja Tālizpētes nodaļas vadītājs. Vienlaikus gan 2022. gadā sācies arī aerolāzerskenēšanas otrais cikls, kuru jāpabeidz sešu gadu laikā. “Atšķirībā no iepriekšējā cikla, esam palielinājuši vidējo punktu blīvumu līdz ne mazāk kā sešiem punktiem uz kvadrātmetru,” uzsvēra I. Bergmanis. Tāpat pērn ticis pabeigts 2021. gadā uzsāktais Rīgas trīsdimensiju modeļa projekts.

LĢIA Lielmēroga karšu nodaļas galvenā karšu redaktore Erita Žeimote konferencē iepazīstināja ar topogrāfisko plānu mērogā 1:2000 sagatavošanas aktualitātēm. Lielmēroga karšu nodaļa katru gadu veido plānus apmēram 70 kvadrātkilometriem dažādu pilsētu teritoriju (to izvēli nosaka Aizsardzības ministrija). Plānu izstrādei pamatā tiek izmantota ortofoto karte un drona iegūti aerofotografēšanas materiāli, izmantojot Open City Map Advanced programmu, dgn formātu. Darbā noderot arī LIDAR dati (plānā tiek atzīmēti arī dažādi ēku augstumi), mērniecības un kadastra dati, administratīvo robežu, adrešu reģistra dati, kā arī Google Maps Street View, kur iespējams tuvāk apskatīt vienu vai otru objektu. Apkopojot visu informāciju, var sākt kamerālo dešifrēšanu. Izaicinošs uzdevums esot objektu apsekošana dabā, jo tas pieprasa ne vien spēju orientēties apvidū, plānā un atpazīt objektus, bet arī prasmi komunicēt ar cilvēkiem. “Cilvēki ir ļoti dažādi – ir gan laipni, kas labprāt atļauj ieiet savā privātīpašumā, ir norobežotāki, un ir arī pavisam naidīgi noskaņoti, tādēļ ir arī teritorijas, kurās iekšā nemaz neesam bijuši un nākas samierināties ar kamerāli dešifrētajiem datiem,” stāstīja E. Žeimote.

Šogad nodaļa plāno sagatavot plānus dažādu pilsētu teritorijām 75 kvadrātkilometru apmērā. Jau iegūti jauni aerofoto materiāli Bauskai, Iecavai, Dagdai un Ilūkstei, tāpat plānots veikt jaunus dronu aerofoto uzņēmumus Ikšķilē, Siguldā un Liepājā. Lielākā daļa (80%) no izgatavoto plānu lietotājiem ir pašvaldības, bet atlikušā daļa – juridiskas un privātpersonas. Konferencē izraisījās diskusija par to, vai prioritārāk nebūtu veidot detalizētus plānus Rīgas pilsētai, nevis “atdot parādu mazpilsētām”, kā pašreizējo prioritāšu izvēli raksturojis LĢIA ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts, jo Rīgas domē šāds pieprasījums ienācis no zemessargu puses. LĢIA pārstāvji solījās pārrunāt šo jautājumu ar vadību, plānojot nākamā gada pilsētu plānu kartēšanas programmu.

Interesi konferencē izraisīja arī ziņojumi par LĢIA aktualitātēm vietvārdu jomā, īpaši – jauno vietvārdu datu bāzi, kas būšot funkcionālāka un ērtāk lietojama, sola LĢIA. Viena no būtiskākajām izmaiņām jaunajā datu bāzē ir atteikšanās no Oracle programmatūras un pāriešana pie atvērtā koda risinājumiem. Vietvārdu meklēšanas rezultāti turpmāk tiks attēloti arī kartē. Tāpat būs iespēja meklēt vietvārdus arī pēc novadiem un pagastiem (kopumā datu bāzē iekļauti ap 180 000 vietvārdu). Tālākās vietvārdu datubāzes attīstības plānos ietilpst arī grupēšana pēc objektu veidiem, uzlabojumi ātrdarbībā, datu eksporta iespējas, informēja ĢIS un IKT nodaļas ĢIS daļas vadītājs Kristaps Kiziks. Patlaban datu bāze esot kiberdrošības testēšanas fāzē, taču plānots, ka šogad to izdosies palaist.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv; Foto: Jānis Kaminskis


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Впоследние годы установка счетчика тепла в Киеве и Киевской области является одной из самых популярных и востребованных услуг. Это нисколько…

  2. Как чёрный брокер Esperio маскируется под нормального Адрес и стаж как признаки мошенничества Esperio В ходе проверки информации о компании…

  3. Національна комісія з цінних паперів та фондового ринку попереджає інвесторів про ризики втрати грошей в “Центрі біржових технологій” та «ISRAEL…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *