Maijā atklāts vēl viens atjaunotais Strūves ģeodēziskā loka punkts

Jaunjelgavas novada Seces pagastā 14. maijā atklāts Strūves ģeodēziskā loka punkts “Bristene”.

“Bristene” ir trešais Strūves ģeodēziskā loka punkts Latvijā, kura atjaunošanā piedalījusies Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Pirmais Latvijā atjaunotais Strūves loka punkts “Arbidāni” atrodas Sēlpils pagastā, Salas novadā un tas tika atklāts 2018. gada septembrī. Savukārt otrais atjaunotais Strūves ģeodēziskā loka punkts “Nesaules kalns” atrodas Madonas novada Aronas pagastā, un tas tika atklāts 2019. gada augustā.

Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla 19. gadsimta ģeodēzisko uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai, kas tiek uzskatīta par vienu no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām. Laikā no 1816. līdz 1855. gadam to īstenoja Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un Karls Tenners.

Strūves loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, un uz zemes virsmas atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem, kuri šķērso desmit valstu – Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas – teritorijas.

Ģeodēziskais loks tiek definēts kā viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, izmērot triangulācijas ķēdes garumu un meridiāna loka gala punktu astronomiskās koordinātas.

2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko mērījumu sistēma un izcila zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopumā iekļauti 34 Strūves ģeodēziskā loka punkti.

Pasaulē Strūves ģeodēziskais loks ir vienīgais kultūrvēsturiskais piemineklis, kas šķērso 10 valstu teritoriju un nav identificējams pēc nacionālas kultūras pazīmēm. Latvijā tas šķērso 11 pašvaldības Vidzemes un Zemgales reģionā.


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *