Piektdien, 31. martā, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra rīkoja semināru “Ģeodēzistu diena 2017”, informējot par aģentūras paveikto 2016. gadā ģeodēzijas jomā. Lielāko publikas interesi raisīja jautājumi, kas saistīti ar valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu, kā arī gan valsts, gan vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes attīstību un pieejamību sabiedrībai.

Ievadā LĢIA Ģeodēzijas nodaļas vadītājs Ivars Liepiņš sniedza kopsavilkumu par būtiskākajiem pagājušā gada darbiem.

Starp svarīgākajiem pērn bijuši nivelēšanas tīkla 2. klases darbi, kuru rezultātā šīgada laikā valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē būtu jāparādās ap simts punktiem ar jauniem augstumiem Zemgalē, savukārt Kurzemē jaunus augstumus iegūs 157 punkti. Aģentūras kapacitāte gada laikā ir veikt nivelējumus līdz 100 km garumā. Pērn 36 km garumā izveidota pilnīgi jauna līnija (Baldone-Valle), tāpat nivelēšana, izveidojot jaunus papildus punktus, veikta vietās, kur iepriekšējās nivelēšanas līnijas iet pārāk atstatus no pilsētām (5-10 km attālumā), kā arī liela daļa nivelēšanas darbu notiek kontroles novērojumu ietvaros – tiek veikta pārnivelēšana vietās, kur rodas aizdomas par vēsturisko datu precizitāti.

Liels projekts, kas aizsākts pagājušajā gadā, ir visu valsts ģeodēziskā tīkla punktu vienlaidus apsekošana (ja iepriekš punktu apsekošana tikusi veikta, dalot pa klasēm, tad no 2016. gada tas notiek vienlaidus). Apsekošana sākta ar Latgali (pērn apsekoti 600 punkti), un šogad tiks turpināta Vidzemē. Kopumā šos darbus plānots pabeigt četru gadu laikā.

Savukārt Strūves ģeodēziskā loka koordinācijas komitejā meklēti risinājumi Strūves ģeodēziskā loka popularizēšanai, veidojot pārrobežu tūrisma maršrutus.  Šogad aģentūras plānos ietilpst 12 Strūves loka vietu iekļaušana Valsts kultūras pieminekļu sarakstā (papildinot tajā jau esošos 4 loka punktus – Arbidāni, Sestukalns, Jēkabpils, Bristene), kas ļaus panākt gan finansējuma piesaisti, gan efektīvāku pašvaldību sadarbību Strūves ģeodēziskā loka vietu saglabāšanā un attīstībā.

LĢIA Ģeodēzijas nodaļas Ģeodēzisko datu analīzes un ekspertīžu daļas vadītāja Brigita Helfriča informēja par valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes pilnveidošanu. Valsts ģeodēziskā tīkla datubāze ir vienīgais oficiālais avots, kur var iegūt informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. Pagājušajā gadā veikta pilnīga valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes revīzija, pārbaudot visu ievadīto informāciju par VĢT punktiem un novēršot nepilnības. Plānots, ka līdz 2018. gadam valsts ģeodēziskā tīkla datubāze tiks modernizēta. Liela problēma esot tā, ka valsts ģeodēziskā tīkla punkti tiek iznīcināti, turklāt tas notiek diezgan strauji. Ja pagājušā gada beigās, veicot punktu apsekošanu, bija fiksēti 120 iznīcināti VĢT punkti, tad šobrīd skaits jau sasniedzis 133 – tātad tikai pāris mēnešu laikā konstatēti vēl 13 iznīcināti punkti. “Bail iedomāties, kas notiks vasarā, kad apsekosim Vidzemi”, sacīja B. Helfriča. Galvenie punktu iznīcināšanas cēloņi ir ēku renovācija, kā dēļ pazūd grunts reperi un sienas markas, un ceļu rekonstrukcija, kas iznīcina nivelēšanas punktus, kas atrodas ceļu nomalēs. LĢIA aicina arī mērniekus operatīvi ziņot aģentūrai, ja tie pamana, ka kāds ģeodēziskā tīkla punkts tiek vai tiks iznīcināts.

Pēc B. Helfričas prezentācijas Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis ierosināja, ka pret punktu iznīcināšanu varētu krietni labāk nodrošināties, ierakstot tos kā apgrūtinājumus Zemesgrāmatā, jo pašlaik ēku īpašnieki vienkārši nezina, ko nozīmē sienā iemūrētais “puļķītis”. I. Liepiņš sacīja, ka pirms diviem gadiem par šo jautājumu notikušas sarunas ar Valsts zemes dienestu, un dienests norādījis, ka šāds apgrūtinājums platības ziņā ir tik neliels, ka to nevar ierakstīt kadastrā. 2019. gadā, kad tiks pabeigta VĢT punktu apsekošana un būs redzams kopējais problēmas mērogs, šo diskusiju varētu atsākt, pieļāva I. Liepiņš.

LKĢA izpilddirektore Ilze Dragone uzdeva jautājumu – kāds ir pamatojums tam, ka vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze nav publiski pieejama (kā minēja B. Helfriča, tai var piekļūt tikai atbildīgie pašvaldību darbinieki)? LĢIA direktora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš šo situāciju skaidroja ar datubāzes neatbilstību drošības prasībām.        Pirms vairākiem gadiem strādāts pie tā, lai vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze būtu publiski pieejama, taču drošības testu rezultāti nav bijuši apmierinoši. Tagad plānots, ka pēc jaunās, modernizētās valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes izveidošanas, tas pats tehniskais risinājums tikšot pārcelts arī uz vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi, un tad arī vietējā tīkla dati būšot pieejami publiski, solīja V. Bērziņš. Atšķirība starp valsts un vietējā tīkla datubāzēm (kāpēc pirmā ar tādām pašām drošības normām ir publiski pieejama, bet otrā nav) esot galvenokārt funkcionalitātē – vietējā tīkla datubāzē arī pašvaldību darbiniekiem esot iespēja veikt labojumus, kamēr valsts tīkla datubāzē veikt rediģēšanu var tikai no pašas LĢIA datoriem, skaidroja I. Liepiņš.

LĢIA GNNS pastāvīgo bāzes staciju daļas vecākais eksperts Didzis Dobelis informēja par LatPos sistēmas aktualitātēm. 2016. gada sākumā LatPos sistēmā bija 25 bāzes stacijas, bet pērnā gada 8. martā tai tikai pievienotas 5 EestiPos bāzes stacijas (igauņu mērnieki savukārt var izmantot 5 LatPos stacijas). Tāda pati sadarbības vienošanās šā gada 30. janvārī tika sākta arī ar Lietuvas kolēģiem, pievienojot LatPos sistēmai 5 LitPos bāzes stacijas. Pērn septembrī ēkas rekonstrukcijas dēļ uz laiku tika demontēta LatPos Kuldīgas bāzes stacija. Šobrīd tā jau esot uzstādīta atpakaļ, bet vēl jāveic stacijas validācija. “Negribu neko solīt, taču ceru, ka aprīlī stacija tiks nodota ekspluatācijā un būs izmantojama mērījumiem”, sacīja D. Dobelis.

2014. Liepiņš, stāstot par LĢIA dalību Starptautiskās ģeodēzistu asociācijas Eiropas apakškomisijā (EUREF), informēja, ka globālās pozicionēšanas bāzes stacijām būs jāpāriet uz jauno Starptautiskās Zemes atbalsta sistēmas realizāciju ITRF-2014. Jaunā realizācija esot labāka nekā iepriekšējā, jo tajā ņemtas vērā seismiskās aktivitātes un deformācijas. Uz ITRF-2014 būs jābalstās, nākotnē iegūstot jaunu LKS-92 realizāciju. Tāpat pagājušogad beidzot panākta vienošanās par vienotu augstumu atskaites (ģeopotenciāla) virsmu visai pasaulei. Tiks noteikta viena atskaites virsma, iegūta vienota ģeopotenciāla vērtība, pret kuru visām valstīm salīdzināt savus augstumus. Tuvāko desmit gadu laikā valstīm būs jānoskaidro savu augstumu starpība ar vienoto atskaites virsmu. Vienotās augstumu atskaites sistēmas idejas virzītāja ir ANO, jo tā palīdzēs labāk organizēt krīžu risināšanu dažādās dabas kataklizmu skartās teritorijās, ieinteresēti šādā risinājumā esot arī militāristi.

Starp svarīgākajiem LĢIA nākotnes mērķiem ir gan aģentūras radīto produktu attīstība, mūsdienīga augstumu atskaites sistēmas pārvaldība, veicot nepieciešamās aktualizācijas un sekojot līdzi pasaules tendencēm, tāpat arī valsts ģeodēziskā tīkla pilnīga revīzija, pēc apsekošanas datiem izslēdzot punktus, kuru nostiprinājumi nav atbilstoši nākotnes precizitātes prasībām un kuru atjaunošanā nav vērts ieguldīt valsts naudu. LĢIA sola arī pievērst lielāku uzmanību sabiedrības informēšanai, t.sk. iedibināt “Ģeodēzistu dienu” kā ikgadēju pasākumu aģentūras atskaitei par paveikto.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv