Mērnieki diskutē par sertifikāciju un godina nozares izcilniekus

Piektdien, 18. martā, Eiropas Mērnieku dienā, Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) Jūrmalā aizvadīja ikgadējo kopsapulci, semināru par nozares aktualitātēm un goda apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mērniecībā. Karstākās diskusijas dienas lietišķajā daļā izvērsās ap mērnieku sertifikācijas jautājumiem – sertifikācijas un mērnieku uzraudzības sistēmas pašreizējām nepilnībām un tās plānoto reformu.

Kad brīvais tirgus nestrādā…

LMB sertifikācijas centra vadītājs Mārtiņš Reiniks klātesošos iepazīstināja ar Valsts zemes dienesta veidotās darba grupas Tieslietu ministrijai piedāvātajiem risinājumiem attiecībā uz mērnieku sertifikācijas sistēmas pārveidi. Priekšlikumu vidū ir ieceres sakārtot mērnieku palīgu statusu (nosakot, ka vienai sertificētai personai var būt divi palīgi), papildināt sertificēto personu reģistru (iekļaujot tajā informāciju par viņu palīgiem, darbiem, un, iespējams, arī sūdzībām), pazemināt civiltiesiskās apdrošināšanas limitu līdz 5000 eiro, piesaistīt ekspertus sertificēto mērnieku uzraudzībā, izveidot mērnieku pārkāpumu uzskaites sistēmu, veicināt mērnieku kvalifikācijas paaugstināšanu, ieviest iespēju apturēt sertifikāta darbību ilgstošas slimības vai bērnu kopšanas atvaļinājuma gadījumos, sertifikācijas eksāmenu papildināt ar praktisko pārbaudījumu un citi ierosinājumi. M. Reiniks arī pauda viedokli – lai realizētu piedāvātos risinājumus, būtu jābūt vienai sertifikācijas institūcijai, kas varētu veikt pilnvērtīgāku uzraudzību un darboties ekonomiski efektīvāk. Darba grupā plānotais variants paredz, ka mērnieku sertificēšana un uzraudzība būtu valsts pārvaldes deleģēts uzdevums profesionālajai organizācijai, turklāt sertificēšanas institūcijas pārraudzībā kopā ar LMB varētu iesaistīties arī Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija.

Klātesošo vidū izvērtās debates ne tik daudz par vai pret viena sertifikācijas centra risinājumu, bet vairāk analizējot iemeslus, kāpēc vispār Latvijā izveidojusies situācija, kad mērniecības nozares speciālistus sertificē divas iestādes, konkurējot uz brīvā tirgus pamatiem, un to, kā pašreizējā sertifikācijas un uzraudzības sistēma darbojas – vai tā pilda savu funkciju.

“Pastāv taču kādi iemesli, kāpēc mērnieki izvēlas otru sertifikācijas centru”, toni diskusijai uzdeva aktīvākais runātājs no auditorijas – mērnieks Edgars Pinkovskis. “Sākotnēji tas bija saistīts ar uzņēmumiem, no kuriem sertificējās… Protams, būtisks bija arī cenu jautājums, kurā LMB sertifikācijas centram ar laiku nācās pielāgoties”, atbildēja M. Reiniks. Citu iemeslu savai kādreizējai izvēlei par labu otram sertifikācijas centram gan minēja ģeodēzists Arnis Aleksandrovs, atzīstot, ka savulaik sertificējies ABC Mācību centrā, jo tur bijusi pieņemamāka eksaminācijas kārtība. “LMB sertifikācijas centra eksāmenos tolaik bija tādi augstskolas tipa jautājumi – ar piebildi, ja atbildēsi tieši tā, kā rakstīts grāmatā, tad būs labi. ABC bija vienkāršāki, testa tipa jautājumi, kur nepārprotami skaidrs – ir atbilde pareiza vai nav”, sacīja A. Aleksandrovs.

“Tā ir vēsturiskā puse, es nezinu, vai tam šobrīd vairs ir liela nozīme. Jautājums šodien ir tāds – kāpēc kvalitātes latiņa būtu jālaiž arvien zemāk? Nevar būt runa par biznesu, bet gan par profesionālo vidi!”, uzsvēra M. Reiniks. Tam piekrita arī E. Pinkovskis, vienlaikus gan paužot šaubas, vai iecerētais “viena sertifikācijas centra” variants ir drošs veids, kā to atrisināt: “Ideja par to, ka sertifikācija var būt biznesa veids, ir jānocērt pašā saknē! Bet ko darīt gadījumā, ja darboņi no ABC izrādīsies veiklāki un plānotā vienīgā sertifikācijas centra tiesības iegūs tieši viņi, nevis mērnieku biedrības centrs?”

Šis jautājums atbildēts netika, taču M. Reiniks metās kliedēt citas, kopsapulcē gan skaļi nepaustās mērnieku bažas, ka, paliekot vienam sertifikācijas centram, varētu būtiski paaugstināties sertifikācijas un uzraudzības pakalpojumu cenas. “Citu jomu sertifikācijas institūcijās, kurās ir valsts deleģējums profesionālajai organizācijai, pēdējos gados valsts ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikusi cenrāžus, kuri balstās pamatotās izmaksās – aprēķinos par uzraudzības veikšanu, eksāmenu sagatavošanu, sertifikātu izdrukām un tamlīdzīgi”, sacīja M. Reiniks.

“Ja sertifikācija bija iecerēta kā līdzeklis, lai paaugstinātu mērnieku atbildības izjūtu un, lai aizsargātu Latvijas tirgu, tad tā darbojas. Sertificētam mērniekam ir vairāk jādomā par to, ko un kā viņš dara, un ārzemju mērnieki nevar strādāt Latvijā, ja nav šeit sertificējušies. Taču, ja ar sertifikāciju bija iecerēts izskaust nelegālos darboņus, zemās cenas un visu pārējo, par ko mērnieku sabiedrība šūmējas portālā Mernieks.lv, tad tas nedarbojas”, rezumēja A. Aleksandrovs. Viņš arī pauda šaubas par mērnieku uzraudzības objektivitāti un ierosināja, ka tehniskās sūdzības par mērnieku darbu būtu jāizvērtē, par ekspertiem pieaicinot augstskolu pasniedzējus, kuri šīs situācijas vērtētu anonīmi, nezinot konkrētā mērnieka vārdu. Sertifikācijas centrs pieņemtu lēmumu atkarībā no šī eksperta vērtējuma. M. Reiniks uz to norādīja, ka šāda veida vērtēšanai patlaban neesot “tiesiska pamata”, turklāt liela daļa no sūdzībām par mērnieku darbu nemaz neesot par tehniska, bet gan par procesuāla rakstura pārkāpumiem, kurus faktiski varot izvērtēt jebkurš godprātīgs kolēģis, jo darba procesuālās prasības ir aprakstītas normatīvajos aktos un ikvienam mērniekam būtu jāpārzina.

  1. Reiniks informēja arī, ka, lai gan pagaidām sertificēšanas nozares netiek mainītas, taču pārskatāmā nākotnē Valsts zemes dienests varētu rosināt grozījumus Kadastra likumā, kā rezultātā zemes ierīcības sertifikāts varētu tikt apvienots ar zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikātu. Savukārt ģeodēziskie darbi varētu tikt nodalīti atsevišķos sertifikātos – topogrāfiskā uzmērīšana un inženierģeodēziskie darbi (būvniecība, vietējie ģeodēziskie tīkli). “Tie gan pagaidām ir tikai priekšlikumi”, atgādināja Reiniks.

Asākas diskusijas izsauca arī otra M. Reinika prezentācija ar statistikas datiem par LMB SC sertificēto mērnieku pēdējo divu gadu darbiem. Ironisku apbrīnu klātesošajos izsauca “ražīgāko” mērnieku fantastiskās darba spējas – piemēram, kāds mērnieks (M. Reinika prezentācijā nebija norādīti sertificēto personu vārdi) 2014. gadā iespējis paveikt 558 ģeodēziskos darbus, bet 2015. gadā par kvantitatīvāk strādājošo kļuvis kāds cits mērnieks, kura rēķinā pērn 448 ģeodēziskie darbi. E. Pinkovskis aicināja aizdomāties par vienkāršu aritmētiku – tas nozīmē, ka šādi strādājošie mērnieki izpilda pusotru ģeodēzisko darbu katru dienu, pieņemot, ka viņi strādā arī sestdienās un svētdienās. M. Reinikam tika uzdots jautājums – vai šāda tendence nenorāda uz nesertificēto mērnieku darbiem un kāpēc sertifikācijas centrs, zinot šo statistiku, nevarētu īpaši uzraudzīt konkrētās sertificētās personas? M. Reiniks atbildēja, ka, lai varētu aizdomīgi ražīgos mērniekus “pieķert”, esot jābūt neapgāžamiem pierādījumiem par to, ka šie darbi tiešām tiek tikai parakstīti. Sertifikācijas centrs pievēršot uzmanību aizdomīgajiem gadījumiem, arī tiem, uz kuriem norāda mērnieku kolēģi, taču kaut ko pierādīt ir grūti. Daļēji lielais ģeodēzisko darbu skaits esot skaidrojams arī ar to, ka dažādi inženierkomunikāciju pievadi, kaut arī tie ietilpst vienā būvniecības objektā, tiekot nodoti kā atsevišķi darbi. Tāpat problēmas sagādājot arī tas, ka patlaban nav noteikts, cik vienam mērniekam drīkst būt palīgu.

Bijušais LMB sertifikācijas centra vadītājs Ivars Nudiens piebilda, ka arī situāciju ar mērnieku paveikto darbu skaita anomālijām veicina divu sertifikācijas centru esamība, jo uzraudzība ir kļuvusi par vienu no tirgus konkurences faktoriem jeb, vienkāršāk sakot – patlaban “neviens nevienu neuzrauga”. “Situācija ir ļoti vienkārša – “ja tu mani spīdzināsi, es iešu uz otru sertifikācijas centru””, ilustrējot negodprātīgu mērnieku iespējamo domu gaitu, secināja I. Nudiens.

Vietējo ģeodēzisko tīklu pilnveidošana un citi semināra temati

Semināra daļā I. Nudiens pastāstīja par pieredzi darbā pie vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas darbiem. Darbs esot bijis grūts, sākumā tikušas pieļautas arī dažādas kļūdas. Vienlaikus jārēķinās ar to, ka pilnveidotie punkti var radīt jaunas problēmas nākotnē. “Pilnveidojot vietējo tīklu, Latvija kopumā kļūs homogēna, taču mums nāksies pārskatīt tās nianses, kas radušās tieši lokālu sistēmu un vietēju iezīmju dēļ. Mēs mērīsim vienu un to pašu punktu vai kupicu, taču tās vairs nebūs. Tas nozīmē to, ka būs jāmeklē risinājumi”, brīdināja Nudiens.

Tūlīt pēc tam ar savu prezentāciju uzstājās arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas nodaļas vadītājs Ivars Liepiņš, kurš pastāstīja par tipiskākajām kļūdām, ko pieļāvuši mērnieki, kas bija iesaistīti vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas darbos (kopumā šos darbus veikušas trīs mērniecības kompānijas). Mērnieku iesniegtajos pārskatos reizēm konstatētas nopietnas ģeodēzisko darbu kļūdas – sajaukti augstumi, noteiktas koordinātas nepareizajam punktam, veikta ģeometriskā nivelēšana vietās, kur to nevar izdarīt. Lielas grūtības sagādājusi arī sienas marku uzmērīšana, veicot ģeometrisko nivelēšanu. Visvairāk nepilnību konstatētas 2013. gadā, darbus uzsākot. Kopumā no pašvaldībām visaktīvākās vietējā ģeodēziskā tīkla sakārtošanā bijušas pilsētas – Jelgava (215 pilnveidoti un LĢIA akceptēti punkti), Ventspils (133 punkti) un Jūrmala (108 punkti).

  1. Reiniks bez sertifikācijas jautājumu iztirzāšanās seminārā uzstājās arī ar prezentāciju par bezpilota lidaparātu izmantošanu mērniecībā. Īsumā rezumējot viņa sniegto informāciju – tas ir dārgs prieks, turklāt bezpilota lidaparātu izmantošanas valstiskais regulējums kļūst aizvien stingrāks un jau tagad noteikti dažādi ierobežojumi. M. Reinika iesākto tematu ar jau konkrētu “dronu” pielietojamības metodi turpināja SIA “Mikrokods” pārstāvis Ints Lukss, izstāstot par trīsdimensionālo virsmas modeļu veidošanu no attēliem ar fotogrammetrijas metodi. Par citu “masveida” mērniecības metodi – punktu mākoņu iegūšanu ar lāzerskenēšanas metodēm – pastāstīja Māris Ruģelis, bet “Topcon” pārstāvis Ilvars Liepiņš aicināja pievērst uzmanību dažādām mazāk zināmām programmatūras iespējām mērniecības datu apstrādē.

Tāpat seminārā uzstājās arī Valsts Zemes dienesta pārstāve Judīte Mierkalna, kura iepazīstināja ar būtiskākajām izmaiņām zemes ierīcības projekta izstrādi regulējošajos normatīvajos aktos un SIA “Delta kompānija” valdes loceklis Juris Vītols, kurš izklāstīja savu skatījumu uz zemes ierīcības lomu mūsdienās (par šiem tematiem sīkāk iespējams lasīt reportāžā no LLU zinātniskās konferences janvārī), SIA “Mērniecības Datu centrs” izpilddirektore Una Krutova, kura runāja par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas lomu būvniecības procesā (sīkāks izklāsts reportāžā no LU zinātniskās konferences februārī).

LMB valdes sēdes pārcelsies uz virtuālo vidi

LMB kopsapulces laikā biedrības priekšsēdētāja Baiba Ziemele informēja par aizvadītajā gadā paveikto (līdzdalība dažādu normatīvo aktu izstrādē, sporta spēļu organizēšana, sadarbības memoranda ar valdību parakstīšana u.c.) un šogad plānoto, kā svarīgāko darbu minot, protams, septembrī gaidāmo Eiropas Mērnieku padomes organizēšanu, kur būšot “aktīvi jādarbojas, lai mēs neiekristu ar seju dubļos”. Tāpat B. Ziemele informēja, ka turpmāk LMB valdes sēdes varētu tikt organizētas attālināti – izmantojot interneta videokonferences režīmu. Tas atvieglotu valdes locekļu līdzdalību sēdēs, īpaši to, kuru dzīves un darba vieta atrodas tālu ārpus Rīgas.

LMB jauno valdes locekļu vēlēšanās piedalījās Edgars Dreimanis, Rudīte Klāva, Kaspars Kūkums, Aldis Pizāns, Lauris Goldbergs un Ivars Nudiens (kurš izvirzīja savu kandidatūru tāpēc, ka tā bija solījis 2015. gada kopsapulcē, taču aicināja par sevi nebalsot). Lielāko balsu skaitu saņēma un valdē tika ievēlēti Edgars Dreimanis (28 balsis), Rudīte Klāva un Kaspars Kūkums (pa 27 balsīm), savukārt divi nākamie tuvākie sekotāji – jaunie aktīvisti Aldis Pizāns (23 balsis) un Lauris Goldbergs (20 balsis) – kļuva par LMB Revīzijas komisijas locekļiem. I. Nudiena aicinājumam par viņa kandidatūru nebalsot nepaklausīja tikai desmit klātesošie, līdz ar to Nudiens vēlēšanās palika pēdējā vietā un sekmīgi izvairījās gan no ievēlēšanas valdē, gan revīzijas komisijā.

Mērnieka darbs – pamats citu inženierzinātņu profesiju sasniegumiem

Ievadot semināra svinīgo daļu, SIA “Mērniecības Datu centrs” pārstāvji Una Krutova un Kaspars Kojalovičs pasniedza uzņēmuma simpātiju balvas mērniecības uzņēmumiem. Laureāti tikuši izvēlēti MDC darbinieku iekšējā aptaujā. “Gāja diezgan karsti – izrādās, ka labu mērniecības firmu mums ir diezgan daudz”, sacīja U. Krutova. Galu galā godalgoto uzņēmumu top trijnieks izveidojies sekojošs – 3. vietā SIA “Preime”, 2. vietā – SIA “G-Bergs”, bet par vissimpātiskāko mērniecības firmu MDC darbinieki vienbalsīgi atzinuši SIA “Galilejs”.

Kā pēdējos gados ierasts, LMB kopsapulces un semināra diena tika noslēgta ar svinīgo goda apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju, kuru vadīja apbalvojumu idejas autors Uldis Mežulis.

Šogad Goda ordeņus saņēma bijušais Rīgas ģeodēziskā centra direktors un LMB prezidents (laikā no 1992. – 1996. gadam) Jānis Pakalns un bijušais Rīgas tehniskās universitātes pasniedzējs, mērnieks, kas piedalījies vairāku lielu un svarīgu objektu (to skaitā arī Rīgas televīzijas torņa) mērniecībā – Ernsts Lazdāns.

“Nebūšu oriģināls un sacīšu tāpat kā Maestro – es to biju gaidījis jau 81 gadu!”, saņemot ordeni, pajokoja J. Pakalns, kurš stāvējis klāt arī LMB atjaunošanas procesam. “1988. gadā mēs, kā mēdz teikt, sanācām pie alus kausa un izlēmām, ka vajadzētu atjaunot Latvijas mērnieku biedrību. Man bija gods Jaunorleānā caur zāli iznest Latvijas mazo karodziņu. Toreiz, tāpat kā tagad, man acīs bija asaras”, to laiku notikumus atminējās J. Pakalns. “Kas ir mērniecība? Arhitekta darbu mēs redzam – ir uzbūvēta tā vai cita ēka. Ceļu inženiera darbs arī ir uzskatāms – labs ceļš, ērti braukt. Taču mērnieks ir visam pamatā. Mērnieks ir no saknēm! Tāpēc man ir prieks, ka mērnieku biedrība ir izdomājusi dāvāt apbalvojumu saņēmējiem ozolus. Lai šis ozols iesakņotos un augtu!”, sacīja J. Pakalns.

“Gribu izteikt pateicību Latvijas mērnieku biedrībai par šo radoši izdomāto iemeslu, lai dotu iespēju jūs visus šeit satikt!” – savā uzrunā asprātīgi lakonisks bija E. Lazdāns.

Savukārt Atzinības zīmes piektdien tika pasniegtas SIA “Ģeodēzists” mērniekam Agrim Svaram, kura pedantiskums un precizitāte, kā atzīmēja izvirzītāju pārstāvis Aigars Ansbergs, liek arī pārējiem uzņēmuma darbiniekiem turēt augstu kvalitātes latiņu, un pieredzējušajam mērniekam, kurš savu profesionālo darbību mērniecībā aizsācis jau 1969. gadā un turpina to vēl šodien – Visvaldim Šnepstam.

“Atzīstos, ka kādā no iepriekšējām LMB goda apbalvojumu ceremonijām esmu iztēlojies – kā gan tas būtu, ja šāds apbalvojums pēkšņi tiktu pasniegts man? Toreiz man izdevās sevi ātri nomierināt – nav jau īsti par ko. Tāpēc Ulda zvans man patiesībā bija pārsteigums. Sajūta, ka šis apbalvojums ir drīzāk avanss, mani nepamet. Bažījos, ka tikai šis avanss man tagad nebūs jāatstrādā… Liels paldies par izvirzīšanu un novērtēšanu – tas ir augsts pagodinājums un brīnišķīga iespēja justies piederīgam!” – savas izjūtas pēc Atzinības zīmes saņemšanas pauda A. Svars.

“Gribu teikt paldies visai mūsu mērnieku ciltij! Šis notikums ir iespējams tikai tāpēc, ka esam apvienojušies šādā biedrībā. Esmu lepns, ka arī biju klāt pie biedrības atjaunošanas 1988. gada 5. decembrī. Tā kā nevaru lielīties ar lieliem sasniegumiem, varbūt arī mans apbalvojums ir pasniegts avansā, jo aizvien turpināšu strādāt, un, tāpat kā līdz šim, darīšu to ļoti godprātīgi!” – pateicoties par apbalvojuma saņemšanu, sacīja V. Šnepsts.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Pilna foto galerija apskatāma šeit


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *