VZD speciālistu skaidrojums

Starp lasītāju iesūtītajiem jautājumiem VZD vadībai bija daži specifiski, uz kuriem atbildes ir sagatavojuši VZD speciālisti.

Ø   „Esmu sastapies ar tādu situāciju ka zemes īpašumu robežas uzmērītas nezin kādā tur brīvu koordinātu sistēmā. Tad, zinot noteikumus,esmu griezies VZD pēc šo brīvo koordinātu tīklu noteikšanas lietām. Liels bija (pirmajā reizē) pārsteigums, ka šādu lietu vispār nemaz nav,resp. mērniecībā strādājošais pārkāpis “spēles noteikumus”,VZD reģionālā  nodaļa sadraudzīgi klusē-pieņem šīs lietas u.t.t. Rezultāts ir tāds, ka atjaunot kaut ko (kaut robežpunktus), vispār ir neiespējami-manā prakse ir bijis pat tā, ka esošā situācija ir izmainījusies pilnībā-dabā nav palikusi neviena būve ,ceļš likvidēts,tā vietā ir tikai liels asfaltēts laukums, pie kam pat nekāda projekta šim laukumam arī nav. Mans jautājums – ko darīt-pēc Jūsu domām šādos gadījumos? Mans viedoklis – informēt sertificējošās institūcijas par šādiem darboņiem un nepieļaut ka šiem mērniecībā strādāt gibētājiem vispār ļauj sertificēties.”

  •  MK 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšana” (Turpmāk Noteikumi) 24.punkts nosaka, ja blakus esošā zemes vienība instrumentāli uzmērīta citā koordinātu sistēmā, iepriekš uzmērīto zemes vienību robežpunktu koordinātas vispirms pārrēķina Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS -92). Tas attiecas arī uz zemes vienībām, kas uzmērītas brīvā koordinātu sistēmā. Brīvo uzmērīšanas tīklu veidošanu  noteica LR VZD Nacionālā mērniecības centra 1995.gada 12.decembrī izdotie „Tehniskie noteikumi brīvu uzmērīšanas tīklu veidošanai lauku apdzīvotās vietās”. Brīvo uzmērīšanas tīklu veidošanas prasības lauku apvidos ir  ietvertas arī vēlāk- 2000., 2002.gadā izdotajās VZD izdotajās zemes robežu uzmērīšanas instrukcijās, kuras bija spēkā līdz 2007.gada 1.maijam. Praksē var konstatēt gadījumus:

– kad brīvais uzmērīšanas tīkls ir veidots blīvi apdzīvotai teritorijai un tīkla aptvertajā teritorijā visām zemes vienībām ir savstarpēji saistītas robežpunktu koordinātas brīvā koordinātu sistēmā;

– katrai atsevišķai zemes vienībai ir noteiktas robežpunktu koordinātas, kas ierakstītas zemes robežu plānā, bet tās nav saistītas ar robežojošās zemes vienības robežpunktu koordinātām vai tām nav koordinātu (ar grafiskām metodēm noteiktas zemes vienības.

Abos iepriekš minētajos gadījumos, veicot robežu kadastrālo uzmērīšanu, jārīkojas atbilstoši Noteikumu 24.punkta prasībām. Ja apvidū  uzmērāmai zemes vienībai nav neviena robežpunkta,- visi iznīcināti, apvidū jāmeklē (jāatrod) citi robežojošo zemes vienību robežpunkti un pēc to koordinātām vai grafiskā ceļā iegūtām piesaistēm, izdarot mērījumus zemes robežu plānā (ja zemes vienība uzlikta kontūru fotokartē- pēc tās), jānosaka uzmērāmās zemes vienības robežpunktu atrašanās vieta un zemes robežu plānā doto robežpunktu koordinātes,- no tām izrietošie malu garumi, leņķi jāizmanto robežpunktu atjaunošanai apvidū.

MK 2010.gada 1.novembra  Noteikumi Nr.1011. „Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā” neparedz  zemes kadastrālas uzmērīšanas sertifikāta pretendenta iepriekšējos gados pieļauto  kļūdu ievērtēšanu, pieņemot lēmumu par sertifikāta izsniegšanu.   (NĪFD)

 2.

Ø  “Nereti sastopos ar situāciju, kad kāds  mērniecībā strādājošais, patvarīgi (visticamāk, vispār nesaprotot to, ka administratīvās robežas var mainīt LR tikai un vienīgi saeima),ir ierādījis vai ierīkojis  kādu robežpunktu, manuprāt, vispār ignorējot jel ko – pilnīgi brīva pašdarbība- kā māku tā maunu.  Piemērs: kādas pilsētas X ārējā robeža šādā ceļā (kā iepriekš minēju), tika “izmainīta”. Es zemes īpašniekam ieteicu griezties tiesā,taču viņš atteicās,jo neesot tādu materiālo līdzekļu,rezultātā sanāca tā, ka šis zemes īpašnieks  “zaudēja” paprāvu zemes īpašuma daļu. Kas un kādā veidā labos ierādītas, instrumentāli uzmērītās (tai skaitā administratīvo vienību) robežas?

  •  Zemes robežas varēja būt uzmērītas, ievērojot pašvaldības lēmumu un tā grafisko pielikumu. Robežojošās administratīvās teritorijas  pašvaldība nevarēja piešķirt kaimiņu pašvaldības teritorijā  esošo zemi.  Katrs atsevišķais gadījums jāizvērtē…. Ja tekošajā pirmreizējā zemes robežu uzmērīšanā (zemes reforma) konstatē šādu situāciju, mērniekam veicot zemes robežu apsekošanu, jāsagatavo dokumenti atbilstoši  LR MK 2008.gada 07.jūlija noteikumiem Nr. 522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība” un jāiesniedz VZD reģionālas nodaļas zemes robežu strīdu komisijā. Jauno Ministru kabineta  noteikumu projektā „Zemes kadastrālas uzmērīšanas noteikumi”  ir paredzēts, kā mērnieks  rīkojas  un kādus dokumentus sastāda risinot zemes  vienību robežu savstarpējo neatbilstības novēršanu. (NĪFD)

Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *