Ņemot vērā notikumus mērniecības nozares sertifikācijas procesā, nolēmu padalīties ar kādu materiālu no arhīva — 2018. gada decembrī tapušu dokumentu, kas tika saskaņots Mērniecības nozares koncepcijas sertifikācijas darba grupā.
Tā autori ir Mārtiņš Reiniks, Jānis Klīve, Ēvalds Ciematnieks un Jānis Dragons. Tas ir neliels vēsturisks ieskats — vairāk kā fona informācija jaunajiem mērniekiem, bet arī labs atgādinājums par tā laika noskaņojumu nozarē.
Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, un potenciāli vēl daudz kas ir priekšā — bet par to kādu citu reizi.

Jānis Dragons

Nozares vēsturiskais attīstības gājums

Uzraudzība laikā no 1930. – 1940. gadam

1919. gada jūlijā tika nodibināta Zemkopības ministrijas Mērniecības un kultūrtehnikas nodaļa. Mērniecības darbus veica valsts mērnieki un to skaits svārstījās no 13 mērniekiem 1920. gadā līdz 483 jau 1922. gadā. Līdz 1940. gadam Latvijas mērnieku darba rezultātā tika īstenota agrārā reforma (1920. – 1937. gadam) un uzsākta valsts zemes kadastra veidošana (1931. – 1940.gadam).

Latvijas 2. zemes reformas laikā 1932. gada 30. martā apstiprināta “Instrukcija  kadastrālai uzmērīšanai” (zemkopības ministrs V. Gulbis). Nodaļā “Mērniecības darbu revīzija” noteikts, ka kadastrālās uzmērīšanas un citi mērniecības darbi jāpārbauda apvidū un kamerāli. Mērniecības darbus pārbauda mērnieki-revidenti un citas Mērniecības daļas dienestā esošās un darba revīzijai nozīmētās personas.

Revīzijas gājienus laukā, pārbaudot darbu, jāuzmēra tādos apjomos, lai tie dotu pārliecību par pareizu robežu, situācijas kontūru uzmērīšanu un uznešanu uz plāna. Sevišķa vērība piegriežama atbalstpunkta noteikšanai. Kamerāli jāpārliecinās, vai nesaistes nepārsniedz pielaižamās normas un to izlīdzināšana izdarīta pareizi, vai juridiska rakstura akti sastādīti kārtīgi, ar attiecīgo ieinteresēto personu piedalīšanos, vai abrisi un mērīšanas žurnāli vesti saprotami un kārtīgi. Pārbaude izdarāma tādā apmērā, lai būtu pārliecība par darba pareizību.

Uzraudzība laikā no 1991. – 2005. gadam

1992. gadā, sākoties zemes reformai, tika pieņemts politisks lēmums (tā esot bijusi Saeimas deputātu izšķiršanās), ka pilsētās veicama instrumentāla uzmērīšana, bet lauku teritorijās robežas nosakāmas,izmantojot ierādīšanas metodi.Turpmāk tas ietekmē nekustamo īpašuma robežu noteikšanas tehniskās prasības, darbu izpildi un kadastra datu kvalitāti.

Kadastrālās uzmērīšanas darbu uzraudzības pasākumos 1992. gadā un 1993. gadā iesaistīta firma “Zemesprojekts”, kuras Kvalitātes kontroles dienests veica tikai darbu kamerālo kontroli. Firmas “Zemesprojekts” izveidotās rajona nodaļas patstāvīgi organizēja kontroles apjomus savās darbības teritorijās. Rajona nodaļas sastāvā bija zemes ierīkotāji, nodaļas vadītājs un tā vietnieks. Nodaļas vadītāja pienākumos bija noteikt nepieciešamo kontroles apjomu savu darbinieku izpildītajam lauku un kamerālajam darbam.

1992. gada 15. decembrī tiek pieņemts likums“Par Valsts zemes dienestu”. Turpmāk Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD) ir nozares politikas veidotājs, vienīgā un vadošā valsts institūcija mērniecības jomā, kas aktīvi izpilda mērniecības darbus. Tā veica gan mērniecības darbus, gan reģistrēja tos, gan izsniedza ģeodēzijas un mērniecības darbu licences uzņēmējiem. Pamazām veidojas konkurence ar privāto sektoru, jo 1994. gadā, pēc apmācību noklausīšanās un pārbaudījumu eksāmena nokārtošanas, licences izsniedz zvērinātiem mērniekiem. Šajā laikā, pēc licences saņemšanas, darbu sāk pirmie ģeodēzijas un mērniecības uzņēmumi.

Uzraudzības un pārbaudes funkcijas mērniecības jomā pārņem un veic VZD. Uzraudzību VZD veiktajiem darbiem nodrošina reģionālā biroja vadītājs, ar savu parakstu parakstot robežu plānu. 1994. gadā VZD struktūrvienībā Nacionālā mērniecības centrā tiek izveidota Mērniecības inspekcija, ko vēlāk pārdēvē par Tehnisko inspekciju. 1996. gada 30. aprīlī tiek izdota VZD pavēle Nr. 65, kas nosaka izveidot vienotu mērniecības darbu kontroles sistēmu. Kontrolei pakļautas VZD centrālās struktūrvienības, VZD rajonu un pilsētu nodaļu mērniecības biroji, licencēti uzņēmumi un licencēti mērnieki (zvērināti mērnieki), kuri izpildīja mērniecības darbus lauku apvidos un pilsētās.

Tā paredzēja trīs līmeņus – pagasta, rajona un valsts līmeni. Pagastos un pilsētās mērniecības darbu kvalitātes kontroli veica VZD rajona nodaļas kadastra daļas vecākie inspektori (inspektori). Rajona (pilsētas) līmenī mērniecības darbu kontroli veica VZD rajona (pilsētas) nodaļas vecākais inspektors. Mērniecības darbu valsts kontroli realizēja VZD Nacionālā mērniecības centra Tehniskā inspekcija. Kā darbu kvalitātes galvenais kritērijs izvirzīts apvidū nostiprināto zemes īpašumu robežu un izgatavoto plānu kartogrāfisko dokumentu atbilstība juridiskajām un tehniskajām prasībām. 1994. – 1996. gada periodā visas VZD rajonu nodaļu un komersantu (licencēto uzņēmumu un zvērināto mērnieku) pārbaudes tika plānotas un objektu pārbaudes apvidū veiktas izlases veidā.

Lai pagarinātu uzņēmuma licenci arī privātā sektora mērniecības uzņēmumi un individuāli praktizējoši zvērināti mērnieki ir pakļauti mērniecības darbu kontrolei. 1999.gadā inspekcijā strādājošie speciālisti tiek iekļauti VZD Iekšējā audita departamentā un kontrole tiek nodota VZD teritoriālajām struktūrvienībām. Deleģējuma līguma ietvaros 2002. – 2003. gadā licencēšanas komisijas darbu un licencēto uzņēmumu uzraudzību veic Latvijas Mērnieku biedrība (turpmāk – LMB). 2003.– 2005. gadam VZD ar licencētiem uzņēmumiem slēdza līgumus veikt mērniecības uzņēmuma katra darba kamerālo darbu pārbaudi. Tas bija atsevišķs maksas pakalpojums un par to tika sastādīts protokols katrai mērniecības lietai.

2005. gadā uzsākta un 2006. gada 1. janvārī realizēta VZD restrukturizēšana, kas noteica, ka valsts kartogrāfijas un ģeodēzijas darbu kompetenci pārņem Aizsardzības ministrija un jauna valsts institūcija Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Mērniecības pakalpojumu sniegšana pāriet privātā sektora rokās un VZD saglabā funkciju – veikt nekustamo īpašumu reģistrāciju un formēšanas procesa metodisku vadību. Lai arī jaunā situācijā ir būtiski ieguvumi, tas ir arī brīdis, kad valsts zaudē kontroli nozarē, jo pazūd (s.a. trūkst) kopīgs normatīvu un nozares attīstības redzējums (piemēram, Ģeotelpiskās informācijas likumu pieņem 2009. gadā un vēl vēlāk apraksta valsts noteikto ģeodēziskās atskaites sistēmu LKS-92). Kopš 2006. gada valstī pastāv situācija, kurā nav skaidri noteikta valsts pārvaldes institūcija, kuras atbildība ir gan ģeodēzija, gan zemes kadastrālās uzmērīšanas jautājumi.

Pēc reorganizācijas VZD Mērniecības departamenta galvenie uzdevumi ir izstrādāt mērniecības jomas reglamentējošos normatīvos aktus, iesniegumu un sūdzību izskatīšana, kā arī zemes kadastrālās uzmērīšanas apvidus un kamerālo darbu pārbaude. Galvenā mērniecības darbu pārbaude bija darba pārbaude apvidū, ko noteica visi normatīvie akti līdz 2011. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. VZD uzraudzību veica tikai daļēji.

Uzraudzība mērniecības nozarē, kad to veica VZD, bija nepilnīga, daļēja un neregulāra. Darbu uzraudzība apvidū faktiski neeksistēja.

Uzraudzība laikā no 2006. – 2018. gadam

2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES) un 2005.gadā tiek izplatīts ES Tiesas (Eiropas Kopienu tiesa) lēmuma izraksts par dažādu nozaru juridisko personu licencēšanas izbeigšanu. Pamatojums, ka tas ierobežo brīvo konkurenci. Valstiski svarīgo (reglamentēto) profesiju aizsardzībai piemēro fizisko personu sertificēšanu. Tieslietu ministrijai un VZD ir skaidra virzība (un pamatojums) pakāpeniski pāriet no licencētu mērniecības uzņēmumu un zvērinātu mērnieku (arī licencēti) darbības uz fizisku personu sertifikāciju mērniecības nozarē. Ar šo TM un VZD (valsts) piedāvā LMB veidot Sertifikācijas institūciju un piedalīties Sertifikācijas noteikumu izstrādē.

2005.gadā pieņem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un 2007. gada oktobrī tiek pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 734 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”. Ideju par sertifikāciju atbalstīja nozares profesionālās organizācijas, saskatot mērnieku pašnoteikšanās iespēju nozarē, profesionālā prestiža pieaugumu un birokrātijas mazināšanu. Arī licencēti mērniecības uzņēmumi ideju atbalsta, jo līdz tam viena nekvalitatīvi strādājoša mērnieka profesionālas kļūdas dēļ licenci varēja zaudēt liels mērniecības uzņēmums. Mērnieku sertificēšanas mērķis ir nodrošināt efektīvāku uzraudzību un panākt praktiskus rezultātus mērniecības darbu kvalitātes uzlabošanai, nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu mērniecības pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs, kā arī paaugstināt mērnieka profesijas prestižu, nosakot to darbības stingrāku uzraudzību. Jau normatīvu izstrādē jūtama valsts neizpratne, neieinteresētība un tiek pieļautas vairāks nepilnības. LMB vēlas Sertifikācijas noteikumos iestrādāt arī Ģeodēzisko darbu sertifikātu veidus, bet to noraida. LATAK iesaka, ka var veidot nereglamentētās profesijas sertifikātus, kas nav ar valsts normatīvu noteikts, bet ir brīvprātīgs, ko profesionāļi akceptē. Noteikumu sagatavošanā tiek rosināts, ka sertificēto mērnieku darbu  kontroli un strīdu izskatīšanu noteikt pie kādas valsts iestādes (VZD vai LĢIA). Ņemot vērā 2008. gada ekonomisko krīzi, valsts iestāžu samazināto budžetu un šo iestāžu neienteresētību iesaistīties ģeodēzistu un mērnieku jautājumos, diskusiju laikā priekšlikums noraidīts (sagalabāta iespējamība pārsūdzēt sertifikācijas institūcijas lēmumus kādā valsts iestādē). Lai arī sertifikācijas noteikumi ir izstrādāti, tajos nav sagatavots deleģējums sertifikācijas institūcijai. Valsts Kontroles 2018. gada ziņojumā par sertifikācijas uzsākšanu minēts: “Personu sertificēšana (…) tika uzsākta, lai veicinātu profesionālu mērniecības pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs un nodrošinātu stingrāku mērnieku darbības uzraudzību, tomēr tiesību aktos netika paredzēts pietiekams uzraudzības mehānisms pār sertificēšanas institūcijām nodotā uzdevuma izpildi saistībā ar mērnieku sertificēšanu un to profesionālās darbības uzraudzību [VK 2018, 9. lpp.].

LMB kā profesionālā organizācija pirmā izstrādāja sertifikācijas kritērijus, eksāmenu jautājumu blokus, konsultējās ar augstskolām. Tikai 30.10.2007. tiek apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.734 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā”. LMB SC turpina darbu pie dokumentācijas precizēšanas, eksāmenu jautājumu izstrādes un nereglamentēto profesiju sertifikātu izveides. 2008. gada sākumā iesniedz dokumentus LATAK un pēc to precizēšanas 27.06.2008. LMB SC saņem akreditāciju no LATAK ar Nr.LATAK-S3-376-00-2008-A šādās piecās darbības jomās:

• Reglamentētās: Zemes ierīcība un Zemes kadastrāla uzmērīšana,
• Nereglamentētajās:topogrāfija, būvdarbu ģeodēzija un ģeodēzijas pamatdarbi.

2008. gadā tiek pārtraukta licenču izsniegšana un uzsākta pirmo sertifikātu izsniegšana. Ar VZD atbalstu 11.11.2008. tiek apstiprināti MK noteikumi Nr.941 “Noteikumi par sertificēšanas institūciju, kura izsniedz sertifikātu zemes kadastrālajam uzmērītājam un zemes ierīcības darbu veicējam” ar piezīmi, ka iepriekš izsniegtie sertifikāti ir leģitīmi un spēkā esoši.17.12.2009tiek pieņemts Ģeotelpiskās informācijas likums, kurā iekļauts jauns sertifikāta veids – ģeodēziskie darbi (tai skaitā topogrāfiskie darbi, inženierģeodēziskie darbi, ģeodēzisko tīklu ierīkošanas darbi). Tiek grozīti Sertifikācijas noteikumi un 01.11.2010.  izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 1011 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”. Līdz 2010. gada beigām vēl tiek veikta licencēto personu uzraudzība un ar 2011. gada 1. janvāri pilnībā veikta pāreja uz katra mērniecības darba izpildītāja sertificēšanu.

Sākotnējais finansēšanas modelis noteica vienā maksājumā gan eksāmena, gan uzraudzības maksas 5 gadu periodam, gan valsts nodevu. Daļai pretendentu tas nebija saprotams (vai pieņemami), nozari būtiski bija skārusi starptautiskā ekonomiskā krīze, un tas kalpoja par pamatu sertifikācijas tirgū konkurentiem sākt komercdarbību. Ar uzņēmumu “Livland” “Metrum” u.c. uzņēmumu atbalstu 2010. gadā sertifikācijas sistēmā ienāk privātuzņēmums, LATAK akreditāciju saņem SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC” sertificēšanas birojs (10.08.2010. tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 764 “Noteikumi par sertificēšanas institūcijām, kuras izsniedz sertifikātu zemes kadastrālajam uzmērītājam un zemes ierīcības darbu veicējam”). Tas grauj mērniecības tirgu un ētikas standartus. Valsts ir pasīva, neieinteresēta un to saprot kā nozares pašregulāciju. Kopš 2011. gada novērojams profesionālās uzraudzības un kvalitātes kritums. LMB vairākas reizes raksta valsts institūcijām, ka konkurence sertifikācijas jomā nav valstiski pareiza, bet vienmēr tiek saņemtas formālas atbildes. 2017. gadā akreditāciju veic arī SIA “Sertifikācijas centrs”. 2018. gada 1. jūlijā ģeodēzijas un mērniecības nozarē kopumā darbojas 516 sertificēto personu (SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC” – 325, Latvijas Mērnieku biedrības Serifikācijas centrs – 188, SIA “Sertifikācijas centrs” – 3). Konkurences rezultātā kā būtiskais tiek izvirzītas profesionālā sertifikāta eksāmena izmaksas, aizmirstot vai mazinot nozīmi sertificētās personas tiešo darbu vērtēšanai. Rezultātā eksaminācijas procesā piesaistītie līdzekļi nesedz vai daļēji var segt uzraudzības maksas. Tas noved pie formālas uzraudzības nozarē.

Kopš 2011. gada tiek analizēti mērniecības procesi un diskusijās ar valsts pārvaldi tiek norādīts, ka pašreizējā mērnieku sertificēšanas sistēma nesasniedz uzstādītos mērķus un tādēļ būtiski jāpilnveido. Būtiski tas saasinās pēc vairākiem gadījumiem, kad līdzīgās situācijās sertifikācijas institūcijas pieņem atšķirīgus lēmumus. Starp profesionālu organizāciju un komercuzņēmumu neveidojas savstarpēja sadarbība, lai uzlabotu mērniecības darbu kvalitāti nozarē.

Latvijas Mērnieku biedrība (turpmāk – LMB) un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (turpmāk – LKĢA) Eiropas Sociālā fonda projektu ietvaros 2014. gadā realizēja divus pētījumus saistībā ar sertificēšanas sistēmas problēmām un to risinājumiem, un sagatavoja ziņojumus “Profesionālās vides sakārtošanas nosacījumi” un “Pieredzes apmaiņa un ārvalstu prakses izpēte“. Pārskatā par profesionālo organizāciju sertifikācijas darba grupas apzinātajiem problēmjautājumiem ierosināts pārskatīt un pilnveidot normatīvo aktu regulējumu par sertificētas personas palīga statusa ieviešanu, par sertifikātu veidiem, sertificēšanas prasībām un eksāmeniem, pārkāpumiem un soda sankciju konkretizēšanu, u.c.

Savukārt pieredzes apmaiņa un ārvalstu prakses analīze Eiropas Mērnieku padomes (CLGE) ģenerālās asamblejas ietvaros veikta, konsultējoties ar ārvalstu sertifikācijas institūcijām un apkopotie Eiropas valstu aptaujas rezultāti liecina, ka aptaujātajās valstīs pastāv tikai viena sertificēšanas iestāde, par kuru atbild valsts vai profesionālā mērniecības organizācija.

Ar 22.04.2015.VZD rīkojumu tiek izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus sertifikācijas noteikumu izmaiņām. Darba grupā piedalījās arī LMB, LKĢA, Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas pārstāvji, kā arī citu iestāžu un organizāciju pieaicinātās personas. Analizējot reģistrācijai iesniegto mērniecības datu kvalitāti un privātpersonu sūdzības par mērniecības darbiem, kā arī izvērtējot nozares profesionālo mērniecības organizāciju sniegto informāciju, VZD nonāca pie secinājuma par mērnieku sertificēšanas sistēmas reorganizācijas nepieciešamības. Gala ziņojumā, kas tika iesniegts Tieslietu ministrijai, ir uzskaitītas nozarē pastāvošās problēmas:

• pastāvot vairākām sertificēšanas institūcijām, radīta iespēja atšķirīgai pieejai katrā institūcijā sertificēšanas pamatjautājumos – kritēriju izstrādē, pretendentu izvērtēšanā (piemēram, atbilstība izglītības prasībām u.c.), uzraudzības procesos u.tml.;
• divu sertifikācijas institūciju sadarbības trūkums nozares jautājumu risināšanā (vienotu kritēriju izstrādei pretendentu izvērtēšanai u.c.);
• valsts institūcijām nav nodrošināta detalizētas informācijas saņemšana par sertificēto personu uzraudzības procesu;
• pieļauta konkurences izveidošanās starp sertifikācijas institūcijām, lai piesaistītu vairāk sertificējamo personu, kā rezultātā sertificēto personu uzraudzība netiek veikta pilnvērtīgi.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāram iesniegts VZD gala ziņojums “Priekšlikumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtībā ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”(VZD 07.12.2015. vēstule Nr.2-02/89). Iesniegtie priekšlikumi paplašināja risināmo jautājumu loku un iepriekš iesniegtiem priekšlikumiem papildus tika panākta vienošanās par vienu sertifikācijas centru, ministriju kompetences sadalījumu, eksperta statusa izveidošanu, pārkāpumu uzskaites sistēmas pilnveidi un mērnieku kvalifikācijas uzlabošanas jautājumiem. Laika posmā no 2015. – 2018. gadam Tieslietu ministrija nav izrādījusi reālu interesi par sertifikācijas jautājumu risināšanu, izstrādātie priekslikumi nav ņemti vērā. Darbības imitācija notika pēc Valsts Kontroles ziņojuma.

Mērniecības nozares uzraudzība konkurences apstākļos ir formāla, reaģē tikai uz sūdzībām, izmantojot nesakārtoto likumdošanu, plānveida uzraudzība nefunkcionē. Nozares normatīvais regulējums neatbilst sabiedrības un nozares prasībām, bet TM nekompetences un neieinteresētības dēļ ilgstoši tiek ignorētas izmaiņas normatīvos.

Uzraudzība ģeodēzijā no 1999. – 2018. gadam

Līdz 1999. gadam ģeodēzisko darbu izpildi nosaka dažādu ģeodēzisko tīklu apsekošanas, ierīkošanas un piemērojamo metožu VZD instrukcijas. Šādu darbu izpildes sarežģītības un daļēji zinošu izpildītāju trūkuma dēļ darbu izpildē iesaistīts mazs izpildītāju skaits un tie netiek īpaši uzraudzīti. Līdz 1999. gadam būvniecības ģeodēzisko darbu un topogrāfisko darbu uzraudzība valstiski nenotiek. Topogrāfijas un būvniecības jomā darbu izpildi regulē līgumattiecības un labā prakse.

Stājoties spēkā būvnormatīvam LBN 005-99 “Inženierizpētes noteikumi būvniecībā”, tiek noteiktas vispārīgas prasības topogrāfiskā uzmērīšanā un plānu sagatavošanā. 2001. gadā stājas spēkā būvnormatīvs LBN 305-01 “Ģeodēziskie darbi būvniecībā”, kas noteica darbu izpildes precizitātes prasības, inženierģeodēzijas terminus un informācijas apriti.

Tā kā nereglamentēti izstrādātos topogrāfiskos plānos uzrāda nekustamo īpašumu robežas, ap 2000. gadu VZD sāk prasīt topogrāfiju saskaņot un elektroniski nodot arī VZD. 2003. gadā tiek izstrādāta “Digitālās topogrāfiskās uzmērīšanas tehniskā instrukcija. Mērogi 1:250, 1:500 un  1:1000”. Tā noteica visiem vienotus kritērijus uzmērīšanai un informācijas attēlošanai plānā. VZD visā valstī un atsevišķas pašvaldības savās teritorijās ir topogrāfiskās informācijas uzkrājēji.

Ģeodēzisko darbu izpildei 1992. gadā tika izveidota un noteikta nacionālā atskaites sistēma. Tās realizācijai nepieciešams ģeodēziskais tīkls, ko nosaka izmantot arī mērniecības darbu izpildē. Tomēr tā realizācija notika paralēli ar kadastra darbu izpildi vai kavējās. Ģeodēziskā tīkla kvalitātes apzināšana notika tikai pēc 2006. gada. 2008. gadā tiek noteikts ģeodēzisko tīklu klasifikators un pēc četriem gadiem 2012. gadā valsts (Latvijas Ģeotelpiskā informācijas aģentūra) atsakās no lielākās daļas ģeodēzisko punktu uzturēšanas. Tā negribēti pāriet vietējo pašvaldību pārziņā. Šobrīd vietējā ģeodēziskā tīkla sakārtošana ir realizēta vai daļēji realizēta 8 no 119 Latvijas pašvaldībām, liecinot par normatīva atrautību no reālās situācijas.

2012. gadā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”. Noteikumi ievieš vienotu, jaunu specifikāciju, prasības darbu izpildītājiem, izpildmērījumu un izpildmērījumu plānu piesaisti augstas detalizācijas topogrāfiskai informācijai (ADTI) un ievieš vietējo pašvaldību datu bāzu uzturēšanu. Realizācija valstī nav viennozīmīga, tomēr ir datu uzturētāji,kas kamerāli pārbauda visusnododamos ADTI objektus; topogrāfisko un izpildmērījumu plānu atbilstību ADTI pārbauda vietējo pašvaldību datu uzturētāji. Tie ir maksas pakalpojumi ģeodēzistiem, kas ietver daļu no uzraudzības. Ir vietējās pašvaldības, kas uz pārbaudi pieprasa iesniegt mērījumu datus un vērtē arī to izpildi.