Mērniecības nozare 2022. gadā skaitļos: Nodokļu nomaksa

Portālā Mernieks.lv gada sākumā publicējām statistikas apkopojumu par mērniecības nozares apgrozījuma un nodokļu nomaksas rādītājiem 2021. gadā. Tagad pieejami pirmie dati par 2022. gadu, un portāls turpina sekot līdzi tam, ko šie dati atklāj. Pagājušā gada statistiku publicēsim un analizēsim vairākos turpinājumos, katrā no tiem apskatot atsevišķu tematiku. Šajā reizē uzmanības centrā – nodokļu nomaksa, un secinājumi, ko no tās var izdarīt par mērniecības uzņēmumu darbinieku atalgojumu.

Atrunas:

  1. Datu analīzē netika ņemti vērā uzņēmumi, kuru darbība ir būvniecība, projektēšana, valsts/pašvaldības/komunālo pakalpojumu sniedzēji, instrumentu tirgotāji. Kopumā šie ir 53 uzņēmumi. Šo, neiekļauto uzņēmumu saraksts pievienots pielikumā nr.1.
  2. Datu analīzē netika ņemti individuālo darbu veicēji (pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti), dēļ publisko datu neesamības par nodokļu nomaksas un apgrozījuma apjomu periodā.
  3. Gadījumā, ja ir mērniecības uzņēmumi, kuri ietilpst grupā, tie pēc iespējas ir apvienoti analīzē kā grupas uzņēmumi ar atzīmi “*”.
  4. Tiek analizēti finanšu dati, kas ir publiski pieejami, no finanšu gada pārskatiem.

“Mērniecības nozare lēnām, tomēr mērķtiecīgi kļūst caurspīdīgāka. Ir vērojama nodokļu aprēķinu un nomaksas disciplīnas uzlabošanās. Galvenais, ka mērniecības nozare sāk maksāt nodokļus vairāk, kas priecē! Visiem ir jārēķinās ar to, ka nodokļu optimizācija nelikumīgā veidā tiek nežēlīgi izskausta, līdz ar to vispārējā cena tirgū par mērniecības pakalpojumiem būtiski pieaugs. Lai kļūtu par mērnieku, ir ne tikai ilgstoši jāmācās, un jāpilnveido sevi, faktiski tā ir mūžizglītība. Līdz ar to, sniedzot pakalpojumus, vienmēr ir jāierēķina ne tikai instrumentu amortizācija, atalgojums un peļņa, bet arī jāiekļauj apmācību izmaksas,” norāda Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija.

KOPĒJIE SECINĀJUMI

Mērniecības nozares ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Tieši nodarbināti mērniecības uzņēmumos 2021.gadā bija 1037 darbinieki, bet 2022.gadā noticis neliels kritums, nodarbināto skaitam samazinoties līdz 1030 darbiniekiem (0,1% no visām nodarbinātajām personām). Mērniecība ietekmē būvniecību, nekustamā īpašuma jomu.

Papildus tiešiem speciālistiem mērniecības nozarē, ir arī nodarbināto skaits, kuri apkalpo mērniekus. Ja šobrīd 498 personām ir izsniegti 807 sertifikāti, tad tas nozīmē, ka vienam mērniekam vidēji ir vismaz viens palīgs/vadītājs/asistents utt..

Kopējais minimālais (jāatceras, ka šajā aprēķinā nav iekļauti pašnodarbinātie un individuālie komersanti, kā arī daudznozaru uzņēmumi) nozares apgrozījums 2022.gadā ir 25,24 miljoni eiro, bet 2021.gadā tas bija 22,61.Līdz ar to kopējais tirgus apjoms ir audzis par ~11%. Ja aplūko mērnieku ražību, tad viens mērniecībā nodarbinātais darbinieks 2021.gadā sasniedzis 21804 eiro apgrozījumu, bet 2022.gadā jau 24504 eiro, jeb 12.4% pieaugums. Tātad ražība ir pieaugusi. Būtiski, ka kopējais apgrozījums nav samazinājies COVID-19 ietekmē, tieši otrādi, tas ir palielinājies pat bez COVID-19 atbalsta grantiem.

Iekšzemes kopprodukts pavisam, uz vienu iedzīvotāju un uz vienu nodarbināto bija sekojošs:

  Pavisam, tūkst. eiro Uz vienu iedzīvotāju, eiro Uz vienu nodarbināto, eiro
2021 2022 2021 2022 2021 2022
Faktiskajās
cenās
33 616 535 39 062 518 17 853 20 709 39 339 44 492

Tieša ietekme kopproduktā 2022.gadā bija 0.06%. Salīdzinot pret nodarbināto skaitu, secināms, ka ražība nozarē ir zemāka kā vidēji valstī. (0.1% nodarbināto saražo 0.06% IKP). Taču reizē var secināt, ka tas ir arī saistīts ar izcenojumiem. Iespējams, ka tirgū cenas ir optimizētas mākslīgi, kas patiesībā rada mākslīgu cenu samazinājumu. Iespējams, ka cenas ir pat līdz 40% zemākas, nekā tām būtu normāli jābūt.

Uzņēmumu kopējā peļņa 2021.gadā bija 2,6 miljoni eiro, jeb 11.6%, bet 2022. gadā tā ir samazinājusies un bija vien 2,3 miljoni eiro. Šeit gan jāpiebilst, ka aprēķinos ir atņemts aptuvenais COVID-19 grantu un atbalstu apjoms, ko saņēma daži mērniecības uzņēmumi. Līdz ar to peļņa ir samazinājusies un sasniedz aptuveni 9.1%.Taču, skatoties no bilances vērtības, mērniecības uzņēmumi nav veikuši lielas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Nodokļu nomaksa

Ja skatāmies pret nodokļu pieaugumu nozarē, redzams, ka lēnām, tomēr nozare kļūst godīgāka un nodokļu nomaksa palielinās. Kopumā mērniecības nozare nodokļos pērn nomaksājusi 8,49 miljonus eiro, kas ir par gandrīz miljonu jeb 12,6% vairāk nekā 2021. gadā (7,53 miljoni). Ja skatās pret apgrozījumu, tad nodokļu apmērs pret kopējo apgrozījumu nozarē sastādīja 33% 2021.gadā, bet 2022 gadā tas jau sasniedza 34%. Līdz ar to secināms, ka nodokļus maksājam par 1% vairāk no apgrozījuma. Pozitīva tendence redzama arī sociālā nodokļa nomaksas apmērā pret apgrozījumu. 2021.gadā VSAOI sastādīja 11.8%, bet 2022.gadā jau 12.5% no apgrozījuma. Līdz ar to var secināt, ka Valsts ieņēmumu dienesta preventīvie pasākumi ir sākuši darboties un nozare sāk kļūt godīgāka.

Kā redzams,VSAIO no apgrozījuma vidēji izmaksā vairāk nekā 12,5%. Vidējā nozares alga sanāk 830 eiro mēnesī. Kopā virs 830 eiro saņem jeb sociālās iemaksas aptuveni 3430 eiro gadā nomaksā 54 uzņēmumi, 123 uzņēmumi vidēji maksā mazāk un par 60 uzņēmumiem nav datu.

Līdz ar to nav saprotams, kā 183 uzņēmumi spēj noturēt darbiniekus ar tik mazu vidējo atalgojumu vai bez sociālo iemaksu garantijām vispār.

Lielākie nodokļu maksātāji

Lielāko kopējo nodokļu maksātāju augšgals 2022. gadā nav īpaši mainījies – tāpat kā 2021. gadā, līderpozīciju ieņem SIA “METRUM”, kam vienīgajam izdevies nomaksāt nodokļos vairāk nekā miljonu eiro. Seko SIA “Latvijasmernieks.lv” ar gandrīz divreiz mazāku nodokļu summu, bet uz trešo vietu (no piektās) izrāvusies SIA “Terra Topo”. Taču šis rādītājs ir jāskatās kopsakarā ar nomaksāto nodokļu apmēru pret apgrozījumu. Tad šī aina ir sekojoša:

Mazākie nodokļu maksātāji

Savukārt šajā tabulā redzamas firmas, kas pērn samaksājušas vismazākos kopējos nodokļus (no tām, kuras vispār ir kaut ko samaksājušas).

Mazākie nodokļu maksātāji, rēķinot pret apgrozījumu

Šajā tabulā ir atspoguļoti nodokļu maksātāji, kuri maksā nodokļos mazāk par 20% no apgrozījuma. Vidējais rādītājs par 2022.gadu ir 34%.

Lielākie sociālo iemaksu maksātāji

Analogu statistiku iespējams aplūkot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Kopējais sociālo iemaksu apjoms 2022. gadā mērniecības nozarē sasniedzis 3,11 miljonus eiro (pieaugums par 16,4% no 2021. gada 2,67 miljoniem). Loģiski, ka saraksta augšgalā ir apmēram tās pašas kompānijas, kas lielāko nodokļu maksātāju topā, lai gan vērojamas arī dažas pārbīdes:

Mazākie sociālo iemaksu maksātāji

Dažas kompānijas sociālās iemaksas 2022. gadā vispār nav veikušas (lai gan tām ir darbinieki):

HADLAT, SIA
ICGD-PRO, SIA
SILRAK SOL, SIA
IR-ĢEO, SIA
Topogrāfi.lv, SIA
Rīgas mērniecības birojs, SIA
Reljefs, SIA
EiroAlidāde, SIA

Straujākais sociālo iemaksu pieaugums un kritums

Starp uzņēmumiem, kas pagājušajā gadā visstraujāk audzējuši sociālo iemaksu apjomu, ierindojas gan lielie uzņēmumi, gan arī vairākas mazākas kompānijas.

Sociālās iemaksas vidēji uz darbinieku

Vidēji par darbinieku nomaksātais sociālo iemaksu apjoms ļauj vēl precīzāk saprast, cik aktīvi uzņēmums maksājis VSAOI, cik sociāli aizsargāti ir tā darbinieki, kā arī oficiālo algu līmeni uzņēmumā (pie tā vēl atgriezīsimies).

Interesanti, ka netrūkst uzņēmumu, kuru maksātās sociālās iemaksas 2022. gadā bijušas ārkārtīgi niecīgas. Teorētiski minimālajam nomaksāto sociālo iemaksu apjomam uz darbinieku (ja vien tas nestrādā un nemaksā VSAOI arī kaut kur citur) gadā vajadzētu būt vismaz 2045,4 eiro (VSAOI likme 34,09% * minimālā alga 500 eiro * 12 mēneši), bet tam kvalificējas tikai divas trešdaļas (apmēram 200 no 300) uzņēmumu.

Starp uzņēmumiem ar visstraujāk augušajām sociālajām iemaksām uz darbinieku pirmo vietu ieņem SIA “Merico”, bet otrajā ierindojas VSAOI uz darbinieku topa līderis “Terra Modus”. Top divdesmitniekā ir arī vairākas kompānijas, kuru atspēriens sācies no nulles – 2021. gadā sociālās iemaksas nav maksātas nemaz (lai gan darbinieki bijuši) – “Altitude 369”, “Cortina”, A. Lapsas mērniecības birojs.

Ir arī uzņēmumi, kuros maksātās VSAOI par darbinieku ir krietni samazinājušās.

No datiem par uzņēmumu nomaksātajām VSAOI iespējams aprēķināt to darbinieku algas. Kā zināms, VSAOI likme 2022. gadā bija 34,09%, attiecīgi mēneša vidējā alga ir sociālo iemaksu kopsumma dalīta ar šo likmi un vēl dalīta ar 12. Rezultātā iegūstam sarakstu ar mērniecības uzņēmumiem ar darbinieku vidēji augstākajām algām 2022. gadā. Interesanti, ka no 20 pašām lielākajām kompānijām (lielākajiem nodokļu maksātājiem) top divdesmitniekā parādās tikai sešas.

Vēl daudzos uzņēmumos darbinieka vidējā alga, rēķinot pēc nomaksātajām sociālajām iemaksām, ir bijusi ārkārtīgi niecīga, daudz zemāka par minimālo algu. Tas rada neizpratni. Pat ja teorētiski pieņemam, ka darbinieks strādājis pat ne pusslodzi, pat ne ceturtdaļslodzi, bet, piemēram, desmitdaļslodzi, kā zināms, normatīvais regulējums paredz minimālo obligāto sociālo iemaksu veikšanas pienākumu – tātad par jebkuru darbinieku būtu jānomaksā VSAOI kā no minimālās algas, līdz ar to šajā tabulā teorētiski zemākais iespējamais algas skaitlis būtu 500 eiro (minimālā alga 2022. gadā). Tomēr, kā redzams, skaitļi ir daudz zemāki. Tam var būt vairāki skaidrojumi. Viens darbinieks var strādāt vairākos uzņēmumos, tādā gadījumā sociālās iemaksas tiek summētas kopā. Uzņēmums var arī būt atlicis nodokļu nomaksu, pagaidām VID iesniedzot tikai atskaites. Daļu no iemaksām darbinieks var būt veicis arī kā pašnodarbinātais. Tomēr ir uzņēmumi, kuru cipari ir tik zemi, ka tos grūti izskaidrot pat šādi.

Rakstu sagatavoja Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija / Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Pielikums nr.1. “Analīzē neiekļautie uzņēmumi.”

nr.p.k. Nosaukums
1 Strabag, SIA
2 Binders CBF, SIA
3 IGATE Ceļubūvniecībassabiedrība, SIA
4 Baltijasbūve, SIA
5 Autem Baltic, SIA
6 MTE, SIA
7 DOMA-būve, SIA
8 A-Land, SIA
9 SAFE GROUP, SIA
10 RC HOLDING, SIA
11 HM Projekti, SIA
12 Hanza-elektro, SIA
13 BAUSTELLE, SIA
14 KINEX, SIA
15 ARKO BALTEX, SIA
16 MSCO, SIA
17 JOE, SIA
18 DN WATS, SIA
19 OŠUKALNS, SIA
20 Autoceļuizpētes centrs, SIA
21 OMS, SIA
22 CE-BO Projekts, SIA
23 MIKOR, SIA
24 Global Project, SIA
25 RGMP, SIA
26 MODO GOLF, SIA
27 IxCom, SIA
28 MELIORPROJEKTS, SIA
29 Norma-S, SIA
30 Baltex Group, SIA
31 Igate CBF, SIA  (OP Solutions, SIA)
32 BUVGEO, SIA
33 CP ĢEO, SIA
34 RĪGAS TILTI, SIA
35 Citrus Solutions, SIA
36 8 CBR, SIA
37 Latvijas Dzelzceļš, VAS
38 StarptautiskālidostaRīga, VAS
39 CEĻU PĀRVALDE, AS
40 BM-projekts, SIA
41 Viva projekti, SIA
42 LEC, SIA
43 Geolite, SIA
44 Ceļuprojekts, AS
45 ĢeoEkoRisinājumi, SIA
46 LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS, SIA
47 DAINA EL, SIA
48 RUKART, SIA
49 GASO, AS
50 Latvijas valsts meži, AS
51 A-GEO, SIA
52 Rīgas ūdens, SIA
53 Pilsētsaimniecība, JPPI

Raksts publicēts

,

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

Komentāri

16 atbilde uz “Mērniecības nozare 2022. gadā skaitļos: Nodokļu nomaksa”

  1. Jetijs tēls
    Jetijs

    No kurienes LKĢA ieguva šos datus?

  2. M.R. tēls
    M.R.

    Tika izmantoti oficiālie atvērtie dati par uzņēmumiem.

  3. tests tēls
    tests

    beidzot godīgie džeki arī iekrituši 😀

  4. 2022 tēls
    2022

    Lai nebūtu zemākajā galā tad tagad to sauc par uzņēmumu grupu 🙂
    Pa citām grupām aizmirsuši 😀 Neveikli sanāk ar visiem saviem Z un V

  5. Martins Rutkovskis tēls
    Martins Rutkovskis

    Labdien!
    Ja kādam ir vairāki vienas svēras uzņēmumi, dodiet ziņu, tos arī saliksim kā grupā. Tāds skatijums būs visobjektīvākais.

  6. cii tēls
    cii

    Jee, es zinu ka mans uzņēmums 2023. gadā arī būs tukšiniekos uz nodokļiem 🙂 Ja uzņēmumam ir apgrozījums līdz 3200€, tad nav sevi jāpieņem darbā un jāmaksā sev alga. Labi, ka ir otra darba vieta no kuras viss ir nomaksāts! Privātais bizness rullē…

  7. cii2 tēls
    cii2

    cii ir tikai diedelnieks, neko savā firmā nemāk nopelnīt, kā tikai apgrozīt nelegālos 3200eur

    1. cii tēls
      cii

      Katrs eiro ir lēgāls un nopelnīts. Nēsmu diedelnieks, nelūdzu nekādus pabalstus vai supsīdijas. Vajag izmantot likumdošanu un grāmatvedību savā labā. Nēsat pieļāvuši domu ka biznesā var iet arī sūdīgi? Ka tavi 3-4 lielākie (labākie) sadarbības partneri pamazām iet pa skuju taku maksātnespējas virzienā? Kāda var būt algas maksāšana sev (bosam un saimniekam) pie apgrozījuma krituma 50-70%? Ir mazi meli, lieli meli un ir statistika, sausa matemātiska statistika un tā ir informatīva, nevis objektīva. Turās dempingotāji, man viss būs labi, naudu nopelnīšu, cik nepiecieciešams nodokļus nomaksāšu, parādā nepalikšu.

  8. Meži tēls
    Meži

    Kurš atkal pa velti strādā???

    “BaltSurvey” SIA 11.08.2023 plkst. 11:00 EUR 10145.0

    “DELTA KOMPĀNIJA” SIA 11.08.2023 plkst. 10:07 EUR 37500.0

    “METRUM” SIA 14.08.2023 plkst. 09:43 EUR 15227.0

    “MĒRNIEKS MMR” SIA 11.08.2023 plkst. 11:30 EUR 10134.0

    “Ģeodēzists” SIA 14.08.2023 plkst. 08:49 EUR 21000.0

  9. jautājums tēls
    jautājums

    Varbūt ir vērts nopublicēt datus, kas ir būtiski mērniekiem – cik ADTI un ZKU darbu 2022. gadā ir salīdzinot ar 2021. gadu? Lai var saprast uz kurieni tā mērniecība virzās.

  10. Mārtiņš Rutkovskis tēls
    Mārtiņš Rutkovskis

    LKGA: Šogad sadalijām rakstu 2 daļās – sākotnēji tikai par uzņēmumiem un nodokļiem. Būs otrs raksts – tajā tiks atspoguļots tieši kopējo reģistrēto darbu un uzņēmumu datu salīdzinājums, kā arī salīdzinājums pret iepriekšējo periodu.
    Ātrais jautājums: vai mērnieki grib šādu rakstu katru gadu? Un varbūt ir kāds ieteikums kā gribat redzēt to savādākā griezumā?

  11. cii2 tēls
    cii2

    Patiprinātu analīzi par tiem uzņēmumiem, kas valsts konkursos uzvar ar zemāko cenu.

  12. Mārtiņš Rutkovskis tēls
    Mārtiņš Rutkovskis

    LKGA: Mērniecības uzņēmumi netiks šķiroti, kā arī nenorādīsim kurš ir sliktais vai labais. Par to vislabāk spriedīs paši Mērnieki, klienti, vai uzraugošās iestādes!

  13. seminārs tēls
    seminārs

    Bezmaksas seminārs par dalītā īpašuma izbeigšanu https://bis.gov.lv/lv/calendar/30

  14. sangria tēls
    sangria

    kur var pieteikties? kas jadar lai pieteiktos?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *