Vai tehnoloģijas spēs kompensēt speciālistu trūkumu?

Mērniecība ir viena no jomām, kuru mūsdienu tehnoloģiju attīstība mainījusi visstraujāk. Tas gan atvieglojis mērnieka darbu, gan radījis jaunas iespējas, bet vienlaikus arī riskus. Kreigs Hills, “Leica Geosystems” mārketinga un pakalpojumu nodaļas viceprezidents žurnālā “GIM International” publicējis savas pārdomas par to, kas ir strauji mainīgās mērniecības nozares galvenie izaicinājumi.

“Labais” izaicinājums esot tas, ka strauji pieaug pieprasījums pēc izmaksu efektīviem pakalpojumiem. Piemēram, globālais digitālo dvīņu servisa tirgus tuvākajos gados augšot eksponenciāli, uzņēmumu digitālajai transformācijai arvien paātrinoties. Iemesls tam ir ģeotelpisko datu nozīmība efektivitātes paaugstināšanai dažādās industrijās. Un tieši mērnieki atrodas vislabākajās pozīcijās, lai apmierinātu šo augošo pieprasījumu pēc ģeotelpiskajiem datiem. Izaicinājums tajā gan ir tas, ka mērniekiem jāspēj atrast veids, kā pārliecināt savus klientus, lai tie spētu novērtēt sniegto pakalpojumu vērtību – citiem vārdiem, nesākt pārdot savus pakalpojumus pārāk lēti. Kā jau parasti – lielākie ieguvēji būs tie, kuri spēs pārdot servisu ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību, norāda K. Hills.

Svarīgākais, lai to panāktu, esot apvienot jaunās tehnoloģijas ar to lietotājam draudzīgu darba organizāciju. Aptaujās noskaidrots, ka šobrīd jau 40% mērnieku izmantojot bezpilota lidaparātus, un skaidrs, ka tuvākajos gados šis īpatsvars arvien pieaugs. Tāpat pavisam neliela cilvēka iesaiste nepieciešama, izmantojot autonomos lāzerskeneru robotmoduļus, un arvien vairāk mērnieku novērtējot šādu datu ievākšanas vienkāršību un precizitāti. Taču tas, kur vēl esot vērojamas iespējas izaugsmei – ātrāka datu pārvade no “lauka” uz biroju, lai būtu iespējams maksimāli ātri no iegūtajiem datiem izvilkt vērtīgus rezultātus.

Krietni nepatīkamāks izaicinājums mērnieka profesijai mūsdienās esot tas, ka mērnieki pieredzot arvien asāku konkurenci no pakalpojumu piedāvātājiem, kas ir ārpus mērniecības jomas. Tehnoloģiskās pārmaiņas devušas iespēju arī cilvēkiem, kuriem nav mērnieka izglītības vai darba pieredzes, veikt dažādus datu vākšanas uzdevumus. Šeit slēpjas arī būtiski riski, jo, lai gan ne-mērnieki var viegli ievākt 3D datus, tiem bieži trūkst zināšanu, lai korekti reprezentētu šos datus nepieciešamajā atskaites sistēmā. Tāpat viņiem nav tehnisko zināšanu, lai izpildītu lauka procedūras un veiktu pārbaudes, kas nepieciešamas iespējami augstākās datu kvalitātes nodrošināšanai, brīdina K. Hills. Eksperts iesaka, ka šīs problēmas risināšanai kvalificētajiem mērniekiem būtu jākļūst par “datu menedžeriem” – neprofesionālo datu ieguvēju koordinatoriem (darba devējiem?), pārraugot datu ievākšanu un pārliecinoties, ka tiek izmantots visatbilstošākais aprīkojums. Jautājums gan, ar kāda mehānisma palīdzību (valsts prasības?) piespiest šos “ne-mērniekus” vispār šādai sadarbībai piekrist.

Taču vislielākais risks mūsdienās esot prasmīgu, pieredzējušu nozares speciālistu trūkums. Būvniecības bums visā pasaulē šobrīd esot radījis iepriekš vēl nepieredzētu pieprasījumu pēc mērnieku pakalpojumiem. Vienlaikus arvien mazāk cilvēku tomēr izvēlas savu karjeru veidot mērniecībā, tādējādi spējīgus nozares profesionāļus atrast ir arvien grūtāk. Piedevām daudzi no esošajiem mērniekiem ir tuvu pensijas vecumam un pakāpeniski pamet nozari.

Atbilde, kā “aizbērt šo plaisu”, jau atkal meklējama tehnoloģiju sniegtajās iespējās, uzsver K. Hills. Mērniekiem nepieciešams sekot līdzi jaunākajām inovācijām un apgūt iespējas, kā “ar mazāk” izdarīt vairāk, citiem vārdiem, strādāt arvien produktīvāk. Mūsdienu instrumenti ļauj profesionāļiem izdarīt daudz vairāk krietni īsākā laikā. Piemēram, būvniecības nozarē krietni palīdz būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) sistēmas, kurās uzglabātie dati ļauj precīzāk sekot līdzi būvplānam un veikt uzbūvētā pārbaudes. Arī totālās stacijas var izmantot, lai salīdzināto plānoto ar esošo, pārbaudot sienu vertikalitāti vai betona pārsegumu līmeniskumu, kamēr 3D skeneri savukārt ļauj ārti novērtēt kopējo kvalitāti un atbilstību būvniecības dokumentācijā iecerētajam. Tas viss nozīmējot “kvantu lēcienu” ģeodēzista produktivitātē. 


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

14 atbilde uz “Vai tehnoloģijas spēs kompensēt speciālistu trūkumu?”

  1. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    šito jaizlasa katram merniekam. jaatīstās, vai jāsadeg.

  2. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    Man atkal cita bilde: lēto GNSS iekārtu pieeajamība ir izčakarējusi mērniecības tirgu vēl neredzētā apjomā. Par 3000€ jebkurš brigadieris, būvstrādnieks vai meistariņš var kļūt par ģeodēzistu. Dažādu nopsraušanas, uzmērīšanas darbu apjoms man personīgi ir krities par 50+%…

  3. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    Nu nav jau neviens normatīvs noteicis, ka izspraust pamatus, trases drīkst tikai sertificēts ģeodēzists. Sagatavot izspauduma aktu drīkst tikai sertificēts ģeodēzists. Kamēr akts nebūs obligāts, tikmēr … Vajag strādāt ar likumdevējiem.

  4. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    lgka un lmb nav laika straadaat ar likumdeveejiem jo jastraadaa ar skolnieku spēlītēm

    1. Edgars Pinkovskis tēls
      Edgars Pinkovskis

      Ja izlasīji rakstu, tad viena no nozares problēmām ir jauno speciālistu trūkums un jauniešu neieinteresētība mācīties mērniecību. “Solnieku spēlītes” ir produkts, kā mērķis ir ieinteresēt jauniešus izvēlēties mācīties mērniecību!

  5. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    Nejauc, geo-inženieris spēli izstrādāja LKGA. laipni lūdzam piedalīties, arī mērnieku spēlēs tā būs viena no sastāvdaļām

  6. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    Neesmu manijis, ka šīs iestādes kaut ko būtu panākušas mērnieku labā pēdējā laikā… Tik kkādas spēles izdomā…

    1. Edgars Pinkovskis tēls
      Edgars Pinkovskis

      Izlasi šo rakstu:
      Mērniecības nozare 2022. gadā skaitļos: Nodokļu nomaksa
      Būs nopietna viela pārdomām!
      Šis ir nopietns solis mērniecības tirgus sakārtošanā (sadarbība ar VID). Galvenokārt ar to nodarbojas LKĢA. Šis nav 5min darbiņš, bet pamatīgs darbs vairāku gadu garumā!

  7. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    piedalies procesā un uzlabo statistiku draugs

  8. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    Par lēto GNSS pielietojumu. Diemžēļ tā tas ir, iekārtas paliek lētāk un vēl pieejamākas ik katram. Bet tas nenozīmē, ka uzreiz var kļūt par Ģeodēzistu 🙂 Šeit ir ļoti elementāri – mērnieks izbrauc apvidū, nosprauž trasi ~1000 punktiem. Tad sākās būvniecības process, kura laikā tiek nobraukti tie paši mietiņi… Būvnieks izsauc mērnieku uz pāris 10 punktiem, tajā pašā laikā mērnieks atrodas citur un nevar atbraukt :/ Un te nāk palīgā “lētās GNSS iekārtas”.
    LKGA dara milzīgu darbu mērniecības nozares attīstībā! Skolnieku spēlīte tika izstrādātā, lai veicinātu interesi starp tiem pašiem skolniekiem un ne tikai par mērniecības nozari. Te gan pārmetumam nav vieta. Tāpat šo spēli atbalstīja mērniecības uzņēmumi un tāpēc tā spēle tagad ir pieejama.

    Tas kas nav manījis, ka ir kādas izmaiņas mūsu nozarē – iesaku izkāpt no sava dīvāna un aktīvi piedalīties diskusijās un LKĢA sēdes ar savām domām un idejām!

    Mēs par nozari, par attīstību, par draudzīgumu!

    Ar cieņu,
    Andrejs Veliks
    A-GEO

  9. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    Sen jau zināms, ka daudzas firmas, īpaši ceļa būves, izmanto GNSS, lai izspraustu sev vēlamos punktus no projekta.
    No mērnieka viņiem ir vajadzīgs tikai nospraušanas akts, pārējo paši sadarīs.
    Tā loģiski padomājot, nav jau tā nekāda raķešu zinātne, lai pat 5gadīgam bērnam neiemācītu iet bultiņu virzienā un, kad viss ir pa nullēm, tad teikt – te ir tas punkts, kuru vēlējāties izspraust.

    Ar šo visu gribu teikt, ka tas ir tikai normāli, ka paši būvnieki, uz savu atbildību, dara to, ko viņi dara un mums nav nekādu morālu, tiesisku līdzekļu viņiem to liegt.

  10. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    nu kā tad ar Bolta takšiem, arī nav licencēti, bet ir lētāk. Padomā par to kas ir mērnieks un kas jādara inženierim

  11. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    18. Ēkas un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū veic ar šādu precizitāti:
    18.1. mērījumiem līdz astoņiem metriem (ieskaitot) +/–0,02 m, izņemot telpas un ēkas augstumu;
    18.2. mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,25 %, izņemot telpas un ēkas augstumu;
    18.3. ēku savstarpējā izvietojuma mērījumiem zemes vienībā +/–2 %;
    18.4. ēkas augstuma mērījumiem +/–5 %;
    18.5. telpas augstumam +/–0,02 m.

  12. mernieks.lv tēls
    mernieks.lv

    kas tālāk BKU? precizitate pietiekama vai nav?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *