LĢIA iepazīstina ar kartogrāfu paveikto

Foto: Unsplash (CC licence)

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) šogad organizēja pat divus pasākumus, lai informētu par aizvadītajā gadā paveikto – pirms “Ģeodēzistu dienas” janvāra beigās notika arī “Kartogrāfu diena”, kur iestādes atbildīgie speciālisti iepazīstināja ar galvenajiem 2022. gadā radītajiem kartogrāfiskajiem produktiem un to sagatavošanas aktivitātēm. Pasākuma atklāšanas uzrunā LĢIA ģenerāldirektors, pulkvedis Mārtiņš Liberts uzsvēra sadarbības nozīmi starp visiem ģeotelpiskās informācijas produktu veidošanā iesaistītajiem. “LĢIA jau 17 gadus ir atbildīga par karšu ražošanu Latvijā, bet par mūsu darbu ne visi zina. Ģeotelpiskie dati veidojas gan mūsu darba rezultātā, nodrošinot karšu pamatni, gan, pateicoties tam, ko darāt jūs, radot datus un izvietojot tos uz šīs pamatnes,” uzrunā pasākuma apmeklētājiem uzsvēra M. Liberts. Valdis Bērziņš, LĢIA ģenerāldirektora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos, savā prezentācijā informēja par aģentūras progresu darbā pie jaunās horizontālās ģeodēzisko koordinātu atskaites sistēmas izveidošanas. Ģeodēziskais pamatojums sistēmai jau esot izveidots – pieņemts lēmums koordinātu modernizāciju veikt pēc divu tīklu principa ar dinamiskām LATREF un LatPos koordinātām, un vienlaicīgi visam valsts ģeodēziskajam tīklam uzturēt arī statiskas koordinātas. Par iecerēto pāreju jau sāktas informēt ministrijas, pašvaldības un lielākie datu turētāji, tāpat sagatavots grozījumu projekts Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumos Nr.879 “Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi.” Pārrēķina parametri uz jauno koordinātu sistēmu tiek pārreģistrēti arī starptautiskajās datubāzēs (EPSG un Proj), pēc kā tie būs oficiāli pieejami sabiedrībai un ĢIS programmatūras ražotājiem, informēja V. Bērziņš. Koordinātu kalkulatoru plānots publicēt aprīlī. Vienlaikus ar LKS-20 stāšanos spēkā tiks aktualizēts arī kvaziģeoīda modelis. Pagājušajā gadā uzsākti arī jauni tālizpētes datu ieguves cikli. Astotais aerofotografēšanas cikls, kas ilgs līdz 2024. gadam, piedāvās nedaudz labāku izšķirtspēju – 20 cm visai valsts teritorijai. Pēc datu lietotāju vēlmes ticis uzsākts arī jauns (otrais) aerolāzerskenēšanas cikls, kurā kopējais punktu blīvums būs ne mazāks par sešiem punktiem uz kvadrātmetru, bet zemes virsmu raksturojošo punktu blīvums – ne mazāks par 1,5 punktiem uz kvadrātmetru. Kartogrāfijā LĢIA kā valsts pamatkarti plāno topogrāfisko karti mērogā 1:10 000, kas veido pamatni citām, sīkāka mēroga topogrāfiskajām kartēm. 2019. gadā šim nolūkam uzsākta datu sagatavošana ar jaunu tehnoloģiju un jaunu datu struktūru. Plānotais kartes atjaunošanas cikls būs 6 gadi. Ivars Bergmanis, LĢIA Tālizpētes nodaļas vadītājs, seminārā informēja par to, ka no 7. cikla aerofotografēšanas datiem izveidots arī pirmais digitālais virsmas modelis ar viena metra izšķirtspēju. Precizitāte gan šajā gadījumā nav tik augsta kā aerolāzerskenēšanas datiem, tomēr informāciju par jauniem objektiem, izmaiņām veģetācijā utml., ir iespējams gūt. Gan aerofotografēšana, gan aerolāzerskenēšana ir ārpakalpojums, jo LĢIA rīcībā savu lidmašīnu nav. Arī ģeotelpisko datu ieguvi par ūdenstilpju un ūdensteču dziļumiem veic ārējais pakalpojumu sniedzējs, ik gadu apsekojot ap 123 kvadrātkilometrus lielu ūdeņu platību. Taču pati saviem spēkiem Tālizpētes nodaļa veic bīstamo objektu uzmērīšanu ar droniem (iegūstot punktu mākoņus, lai pārliecinātos, vai objekti uzbūvēti atļautajā augstumā un nepārsniedz to). Veikts arī Rīgas pilsētas teritorijas vienlaicīgas aerolāzerskenēšanas un aerofotografēšanas projekts. No aerofoto ainām (kopumā ap 80 000) izveidots fotoreālistisks trīsdimensiju modelis. Darbs šobrīd esot pabeigts gandrīz visai Rīgas teritorijai, bet pirms publicēšanas vēl jāpieslīpē dažādas detaļas, nianses. Atsevišķs 3D modelis izveidots no aerolāzerskenēšanas datiem – tajā redzamas ēku formas, jumtu konstrukcijas. Tāpat LĢIA turpina darbu arī pie vēsturisko ainu skenēšanas un apstrādes. Kopumā aģentūras arhīvā atrodamas ap 200 000 vēsturiskās ainas, sākot ar 1954. gadu. Līdz 2022. gada beigām tikušas ieskenētas ap 12 500 ainas par laika periodu no 1965. līdz 1989. gadam. Andris Zelmanis, kartogrāfijas departamenta direktors, informēja par lielmēroga kartogrāfijas (topogrāfiskais plāns 1:2000 un topogrāfiskā karte 1:10 000) aktualitātēm. 1:2000 mēroga topogrāfiskais plāns ir visdetalizētākais kartogrāfiskais materiāls, ko aģentūra rada. Tas tiek ražots tikai pilsētām, blīvi apdzīvotām vietām un īpašām teritorijām (pamatā valsts aizsardzības vajadzībām). Gadā nostabilizējies noteikts ražošanas apjoms – 70 plāna lapas, kas nosedz 70 kvadrātkilometrus. Plāna datus sagatavo, izmantojot OpenCitiesMap Advanced programmu, izejas dati ir ortofotokartes (arī dronu uzņemtās), lāzerskenēšanas dati, kā arī ADTI un objektu apsekošana dabā. Savukārt topogrāfiskās kartes 1:10 000 ražošana esot vēl apjomīgāks projekts, kur Latvijas teritorijas noklāšanai nepieciešams saražot ap 3000 kartes lapu, un katru gadu tiekot saražots ap 500 lapu (~12 500 kvadrātkilometru). Šī karte kļūst par izejas datiem visu citu, mazāku mērogu karšu datiem, kuru ražošanā līdz ar to sasniegti lieli apjomi un ātrums. Aigars Vārpiņš, Speciālās ģeoinformācijas departamenta direktors, informēja par aktualitātēm vidēja un maza mēroga karšu un to datu sagatavošanas procesos. Izveidota vienota pieeja topogrāfisko karšu datu ražošanā (vienādi definēti objekti, raksturojumi un datubāzes struktūra topogrāfisko karšu mērogiem no 1 : 10 000, 1 : 25 000, 1 : 50 000, 1 : 100 000, 1:250 000). Tā balstīta uz starptautiskajiem standartiem, kartes un datu saturs noteikts kartes specifikācijā, datu vārdnīcā un objektu katalogā. Topogrāfiskā karte mērogā 1:10 000 Latvijas teritorijā tiek veidota jau ceturto reizi. 2019. gada beigās uzsākta kartes izgatavošana pēc jaunas tehnoloģijas ar vienotu datu struktūru un kodējumu. Šai kartei ir divas versijas – civilā un militārā. Civilajai versijai galvenais datu atjaunošanas avots ir ortofotogrāfijas (tiek veikta arī lauka apsekošana), savukārt militārā versija tiek iegūta, civilo kombinējot ar papildus objektiem un raksturojumiem, kritiskās infrastruktūras objektiem, dziļumu un augstumu datiem, u.c. Kristaps Kiziks, ĢIS un IKT nodaļas ĢIS daļas vadītājs pastāstīja par karšu pārlūka “LĢIA kartes” jaunumiem. Karšu pārlūkā esot pieejams “praktiski viss, kas tiek ražots aģentūrā un ir publisks” – topogrāfiskās kartes, ortofoto, digitālā augstuma modeļi, ģeodēziskā tīkla punkti, adreses, vēsturiskās kartes, utt – kopumā vairāk nekā 120 slāņi. Tāpat pieejams arī koordinātu kalkulators, kas pārrēķina ievadītās koordinātas, nolasa no kartes, izveido iFrame saiti un veic dažādas citas noderīgas funkcijas. Iespējams gūt arī informāciju no pieslēgtajiem datiem (uzklikšķinot uz objektiem – vietvārdiem, upju līnijām, u.c. – kartē). Šādi var gan noteikt augstumu starpību starp LAS-2000,5 pret BAS-77, gan skatīt valsts ģeodēziskā tīkla punktu un Vietvārdu datubāzes pamatinformāciju. Meklētājs piedāvā meklēt gan vietvārdus, gan adreses, gan administratīvās teritorijas. Iespējams arī izteikt ierosinājumus aģentūrai par meklēšanas funkcionalitātes paplašināšanu, aicināja K. Kiziks. Interesanti, ka karšu pārlūkam savām vajadzībām iespējams pievienot arī ārējus resursus (piemēram, Google Maps .kml formāta failus). Evija Strautiņa, informācijas un pakalpojumu nodaļas vadītāja semināra beigās sniedza kopsavilkumu par LĢIA pakalpojumu aktualitātēm. LĢIA atvērtie dati publicēti gan aģentūras mājaslapā, gan portālā Geolatvija.lv. Tajos ietilpst gan ortofotokartes (pagaidām pieejamas kartes līdz 6. ciklam, bet septīto plānots atvērt pakāpeniski pēc tam, kad būs sagatavoti 8. cikla dati), gan digitālā augstuma modeļa pamatdati (aerolāzerskenēšanas 1. cikla 2013-2019 laikā iegūtie dati), tāpat arī digitālā reljefa modelis ar 20 metru soli, gan topogrāfiskās un citas kartes, “Inspire” ģeotelpisko datu kopas un citi atvērtie dati (pieejama arī vietvārdu datubāze, kas nemitīgi tiek atjaunota). Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *