Pagājuši jau vairāk nekā 2 gadi, kopš 2020. gada rudenī mērniecības nozares sabiedriskās organizācijas – Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (LKĢA) – noslēdza vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē. Vai šī apņemšanās tā arī paliks tikai deklaratīvā līmenī, vai arī sadarbība īstenosies ar konkrētu rīcību, tai skaitā no VID puses?

“LKĢA vēlas skaidri norādīt – mēs netolerēsim pelēko ekonomiku savā nozarē un izmantosim dažādus instrumentus šī mērķa realizācijai,” sola LKĢA vadītājs Mārtiņš Rutkovskis, piebilstot, ka LKĢA jau kopš 2016. gada strādā pie nozares sakārtošanas un pēdējos 3 gados ļoti aktīvi sadarbojas arī ar VID, skaidrojot nozares specifiku.

Pamatu ēnu ekonomikas analīzei mērniecības nozarē sniedz publiski pieejami dati – paša VID rīcībā esošie dati par uzņēmumu apgrozījumu, peļņu, nomaksātajiem nodokļiem, darbiniekiem, kā arī Valsts zemes dienesta dati par uzņēmumu reģistrētajiem darbiem (zemes kadastrālās uzmērīšanas, topogrāfiskie plāni un izpildmērījumu plāni). Kombinējot šos datus, atklājas pazīmes, kas var liecināt par iespējamu ēnu ekonomiku. Šajā rakstā, līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem publicētajā apskatā par 2015. gadu, Mernieks.lv piedāvā iepazīties ar šo datu un pazīmju apkopojumu, izceļot mērniecības nozares vadošos uzņēmumus gan pozitīvos, gan ne tik pozitīvos rādītājos 2021. gadā.

Apgrozījums un peļņa

Pirmais rādītājs, kas norāda uz mērniecības nozares ekonomisko jaudu, kā arī lielākajiem uzņēmumiem, ir apgrozījums. Kopējais mērniecības uzņēmumu (neskaitot uzņēmumus, kuru darbības pamatnozare ir cita – būvniecība, projektēšana, mazumtirdzniecība, u.c. -, un kas tikai atsevišķos gadījumos tiek papildināta ar mērniecības pakalpojumiem) apgrozījums 2021. gadā Latvijā sasniedzis gandrīz 22,6 miljonus eiro (vidējais viena uzņēmuma apgrozījums – ap 114 000 eiro). Salīdzinot ar 2015. gadu, kad Mernieks.lv veica līdzīgu apkopojumu, notikusi izaugsme, lai gan ne pārāk strauja – toreiz kopējais apgrozījums bija gandrīz 18 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka šajos skaitļos nav iekļauti pašnodarbināto personu apgrozījuma rādītāji, par kuriem informācija publiski nav pieejama.

Vadošo uzņēmumu topā radikālas izmaiņas nav notikušas – līderpozīcijās pēc apgrozījuma joprojām atrodas SIA “Metrum” un SIA “LatvijasMernieks.lv”, trešo vietu šoreiz ieņem SIA “Terra Topo”.

Kopējā peļņa mērniecības uzņēmumiem 2021. gadā bijusi 2,634 miljonu apmērā. Šis skaitlis iegūts, summējot gan pelnošos, gan zaudējumus piedzīvojušo uzņēmumu bilances rādītājus. Pelnošie uzņēmumi kopumā nopelnījuši 3,134 miljonus eiro (vidēji viens uzņēmums – 24 878 eiro), savukārt zaudējumu kopējais apmērs arī ir gana iespaidīgs – gandrīz pusmiljons eiro (499 848).

Peļņas ziņā līderpozīcijās izvirzījusies SIA “Terra Topo”, kam seko SIA “Metrum” un SIA “Ģeodēzists”. Savukārt lielākos zaudējumus piedzīvojuši SIA “Austrumu mērnieks”, SIA “Meto Pro Group” un SIA “Energoplāns” (lai gan apgrozījums visām šīm trim kompānijām bijis samērā liels – virs vidējā).

Nodokļi

Kopumā mērniecības nozares uzņēmumi aizpērn nodokļos nomaksājuši 7,5 miljonus eiro, tātad apmēram trešo daļu no apgrozījuma. Vidēji viens uzņēmums – 31 114 eiro. Pēc samaksāto kopējo nodokļu apjoma saraksta augšgalā likumsakarīgi atrodas tie paši uzņēmumi, kas apgrozījuma sadaļā, tiesa gan, daži mazliet mainītās pozīcijās:

Vērts pievērst uzmanību arī statistikai par uz vienu darbinieku samaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas atklāj, kuros uzņēmumos strādā vislabāk, un kuros – visvājāk sociāli aizsargātie darbinieki. Pavisam sociālajās iemaksās mērniecības nozares uzņēmumi 2021. gadā samaksājuši 2,65 miljonus eiro. Vidējais rādītājs starp visiem uzņēmumiem bijis 2254 eiro par vienu darbinieku.

Izcilniekos šajā rādītājā ievietojies uzņēmums SIA “Energomontāžprojekts”, kur 2021. gadā vidēji uz vienu darbinieku VSAOI samaksāts gandrīz 8000 eiro apmērā, tam seko SIA “LKS GEO” ar 6,88 tūkstošiem eiro uz darbinieku un SIA “Limbažu Mērniecības birojs” ar gandrīz 6000 eiro uz darbinieku. Pārsvarā TOP 10 atrodamas lielas vai vidēji lielas kompānijas:

Savukārt vismazākās sociālās iemaksas par darbinieku 2021. gadā konstatējamas uzņēmumā SIA “Gintus” – saskaņā ar VID datiem, tikai 5 eiro. Tiesa gan, kopējie uzņēmuma samaksātie nodokļi pārsnieguši 1000 eiro robežu. Kopumā VSAOI nomaksas “antitopā” ir uzņēmumi ar pavisam mazu vai nelielu apgrozījumu, pāris tūkstošu līdz pārdesmit tūkstošu apmērā.

Mērniecības darba vidējā cena

Par vienu no zīmīgākajiem rādītājiem, kas var liecināt par iespējamu ēnu ekonomikas klātbūtni (ieņēmumu neuzrādīšanu), mērniecības eksperti uzskata viena mērniecības darba vidējo cenu uzņēmumā. Šajā apkopojumā vidējā darba cena iegūta, uzņēmuma apgrozījumu izdalot ar paveikto reģistrēto darbu skaitu (summējot zemes kadastrālās uzmērīšanas, topogrāfijas un izpildmērījumus). Protams, jāatceras, ka VZD reģistrēto darbu sarakstā neietilpst ne ģeodēziskie darbi, ne detālplānojumi, ne (vairs) zemes ierīcības darbi un citi pakalpojumi, ko mērniecības nozares uzņēmumi veic. Tomēr ienākumiem arī no visiem šiem darbiem būtu jāparādās uzņēmuma kopējā apgrozījumā. Līdz ar to secināms, ka VZD reģistrēto darbu vidējā cena uzņēmumos ir pat vēl zemāka kā šeit redzamā.

Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācijas izpilddirektors, uzņēmuma SIA “GEO Development” vadītājs Mārtiņš Rutkovskis uzskata, ka minimālā vidējā viena reģistrētā mērniecības darba cena, ja uzņēmums uzrāda visus ienākumus un maksā nodokļus, nevarētu būt zemāka par 300 eiro. “Strādājot legāli, minimālās viena topogrāfiskā plāna izmaksas Rīgā pārsniedz 300 eiro, kadastrālās uzmērīšanas darbs izmaksā ap 800-900 eiro, zemāk par 300 eiro slieksni varētu maksāt vienīgi izpildmērījumi mazām platībām. Līdz ar to vidējā minimālā viena darba cena nevar iznākt mazāka par 300 eiro – šo ciparu neesam “izzīduši no pirksta”, bet izskaitļojuši gan sava uzņēmuma pieredzē, gan diskutējot ar pārējiem biedriem asociācijā,” skaidro M. Rutkovskis.

Tātad, ja uzņēmums darbojas pilnībā legāli un nav specializējies tikai un vienīgi mazu izpildmērījumu veikšanā, tā vidējai viena mērniecības darba cenai vajadzētu sasniegt vismaz 300 eiro. Statistikā, protams, var uzrādīties arī dažādas “anomālijas”, kuras var būt skaidrojamas gan ar kļūdām datu uzskaitē, gan pārāk nelielu darbu skaitu vai citiem faktoriem. Piemēram, šāda anomālija vērojama arī “dārgāko” vidējo darbu cenu augšgalā, kur nokļuvis SIA “Meto Pro J” ar darba cenu 43 629 eiro – turklāt šo summu izveidojis tikai viens topogrāfiskais plāns 0,3 hektāru platībā.

Mernieks.lv apkopoja uzņēmumus, kuru vidējā viena reģistrētā mērniecības darba cena ir bijusi zemāka par 300 eiro. Lai iespējami izvairītos no “anomālijām”, sarakstā iekļauti tikai tie uzņēmumi, kuriem 2021. gadā bijuši vismaz 50 reģistrētie darbi. Tāpat, lai lasītājs varētu spriest pēc iespējas pilnvērtīgāk, klāt pievienots arī darbu skaits pa darbu veidiem – cik katram no šiem uzņēmumiem bijis topogrāfiju, cik – izpildmērījumu, cik – zemes kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu.

Šajā antitopā pirmajā vietā ievietojies SIA “G-Bergs”, kas par vienu darbu vidēji prasījis 107 eiro. Seko SIA “Meijas Mērniecības pakalpojumi” ar 114 eiro un SIA “Mērnieks ZM” ar 128 eiro. Redzams, ka kopumā šajā sarakstā ir 48 uzņēmumi, bet starp tiem ir ļoti maz tādu, kuru zemā darba vidējā cena varētu būt ticami skaidrojama ar izteiktu fokusēšanos tikai uz mazāk pelnošajiem izpildmērījumiem (tabulā ar zilganu krāsu iezīmēti trīs šādi uzņēmumi). Pārējiem uzņēmumiem ir gana daudz reģistrēto darbu topogāfiskajos plānos, daļai arī zemes kadastrālajā uzmērīšanā.

Vidējā viena reģistrētā darba cena starp visiem mērniecības uzņēmumiem 2021. gadā bijusi 849 eiro.

LKĢA sagatavojusi arī zemāko vidējās reģistrētā darba cenas salīdzinājumu ar 2014. un 2015. gada datiem:

Viena darbinieka paveikto darbu skaits

Cits interesants rādītājs ir reģistrēto mērniecības darbu skaits vidēji uz vienu darbinieku. Ja vidēji viens darbinieks izpilda aizdomīgi daudz mērniecības darbu (tik daudz, ka to būtu reālistiski neiespējami paveikt), tas var norādīt uz iespējamu nelegālu nodarbinātību. LKĢA uzskata, ka 50-80 darbi uz vienu darbinieku gadā ir optimāls reālistiski paveicamo darbu skaits. Arī šis parametrs esot pārrunāts asociācijā. “Mazu izpildmērījumu ir iespējams vienā dienā “sazīmēt” un izveidot, taču vidējais darba cikls pie tā tomēr ir apmēram 3 dienas. Par kadastrālo uzmērīšanu nerunāsim – tas aizņem vēl ilgāku laiku. Līdz ar to secinājām, ka optimālā amplitūda gada laikā vienam darbiniekam varētu būt no 50-80 darbiem,” skaidro M. Rutkovskis.

Jāņem vērā, ka šeit runa ir nevis par sertificētiem mērniekiem, bet visiem uzņēmuma darbiniekiem (tātad šajā skaitā var ietilpt arī, piemēram, biroja administrators vai apkopēja, kas nemaz reālos ar mērniecību saistītos pienākumus neveic), uz kuriem izdalīts uzņēmuma paveiktais reģistrēto darbu skaits. Līdz ar to reālais paveikto darbu skaits mērniekiem un mērnieku palīgiem, visticamāk, iznāk vēl mazliet lielāks, nekā rāda šie skaitļi. Protams, šeit atkal jāņem vērā arī darbu specifika – ir iespējama situācija, kad uzņēmums specializējas tikai uz pavisam neliela apjoma darbiem (piemēram, mazajiem izpildmērījumiem) – tādā gadījumā vienam darbiniekam būtu iespējams paveikt arī lielāku darbu skaitu gadā. Tāpēc arī šai tabulai klāt pievienots darbu atšifrējums pa veidiem, un ar zilganu krāsu atzīmēti vairāki uzņēmumi, kuriem nav kadastrālās uzmērīšanas darbu un ir maz topogrāfiju, bet darbu pamatapjomu veido izpildmērījumi.

Rekordisti paveikto darbu skaita ziņā uz vienu darbinieku 2021. gadā bijuši SIA “GeoTopo” ar 326 darbiem, seko SIA “Geodēzija S” ar 254 darbiem un SIA “Topo Pro” ar 249 darbiem. Savukārt vidējais darbu skaits uz 1 darbinieku vienā uzņēmumā 2021. gadā bijis 51 darbs.

Atsevišķa kategorija ir pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti un individuālie uzņēmumi, par kuriem nav publiski pieejamu datu par to algoto darbinieku skaitu. Var pieņemt, ka pašnodarbinātā persona visbiežāk arī ir tikai šī persona, taču teorētiski normatīvais regulējums ļauj saimnieciskās darbības veicējam, kas reģistrējies kā pašnodarbinātais, algot līdz pieciem darbiniekiem, savukārt individuālais komersants var algot pat vēl lielāku darbinieku skaitu. Informācija par to ir VID rīcībā, tāpat kā infomācija par pašnodarbināto/IK/IU apgrozījumu, kas arī nav publiski pieejama. Tāpēc šo kategoriju komersantus (kas 2021. gadā veikuši vairāk par 80 darbiem) Mernieks.lv izdala atsevišķā tabulā:

Interesants fenomens, kam arī LKĢA nerod skaidrojumu, ir uzņēmumi (SIA), kas 2021. gadā veikuši darbus, bet kuriem nav neviena oficiāli reģistrēta darbinieka. Dažs no tiem izpildījis pat vairākus desmitus vai simtus darbu:

Vēl viens kritērijs, kam var pievērst uzmanību ēnu ekonomikas kontekstā, ir uzņēmuma apgrozījuma attiecība pret darbinieku skaitu. Tas norāda uz darbinieku produktivitāti – cik lielus ieņēmumus uzņēmumam radījis viens darbinieks, tomēr, ja apgrozījums uz vienu darbinieku ir aizdomīgi mazs, tas varētu norādīt arī uz nedeklarētiem ienākumiem. Protams, arī šeit iespējamas dažādas situācijas – tā pati fokusēšanās uz mazāka apjoma darbiem vai vienkārši mazs pasūtījumu skaits (lai kontrolētu otro faktoru, atlasē atkal izmantoti tikai uzņēmumi ar vismaz 50 reģistrētiem darbiem).

Šajā sarakstā gan figurē lielākoties pavisam citi uzņēmumi – dominē uzņēmumi ar nelieliem apgrozījumiem, kas nez kāpēc uztur samērā lielu darbinieku skaitu:

Kā skaidro M. Rutkovskis, sadarbība ar VID ir tikai pirmais posms organizācijas aktivitātēs ēnu ekonomikas apkarošanai nozarē. Otrajā etapā sekošot komersantu informēšana un apmācību rīkosana par finanšu pratību un komercdarbību kopumā. Tāpat plānots arī izstrādāt un virzīt jaunu normatīvo regulējumu, kas precizēs sertificēto mērnieku un komersanta darbību un atbildību sadalījumu. “Citiem vārdiem, tas palīdzēs saprast – kas un par ko atbild,” LKĢA ieceres atklāj M. Rutkovskis.