Atklāta atjaunotā ģeomātikas studiju mājvieta – RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēka

Ar svinīgu pasākumu ceturtdien, 1. septembrī, tika atklāta rekonstruētā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) ēka, kurā studē arī topošie ģeodēzisti un kartogrāfi.

RTU rektors Leonīds Ribickis atklāšanas pasākuma uzrunā atzīmēja, ka RTU studiju pilsētiņā tagad visas ēkas tikušas pārbūvētas, tāpat uzbūvētas arī vairākas jaunas. Tālajā 1965. gadā viņš pats kā students esot piedalījies Radiotehnikas un sakaru fakultātes (tagad – Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes) ēkas būvniecības darbos. Universitātes pilsētiņa tagad esot pilnībā moderna vide, kur iespējams starp ēkām pārvietoties arī “ziemā ar čībiņām”, izmantojot savienojošos, apjumtos gaiteņus – tas ļaujot pasniedzējiem optimāli strādāt, kā arī efektīvāk sadarboties fakultātēm kopīgajos pētniecības projektos. Studiju pilsētiņa tagad esot arī “zaļa vide” – gan tiešā nozīmē (iekšpagalmos iestādītie koki, krūmi), gan pārnestā nozīmē (rekonstruēto ēku energoefektivitāte). “Šī ir īpaša diena RTU BIF personālam, jo viņi atgriežas savā ēkā – jau daudz modernākā un skaistākā,” sacīja L. Ribickis. Rektors pauda pārliecību, ka RTU kļūs par “vadošo inženierzinātņu pētniecības centru Baltijā” un būs konkurētspējīga arī visā Ziemeļeiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās un uzrunu teica arī valsts prezidents Egils Levits. “Zinātne ir mūsu panākumu ķīla – Latvija nevar attīstīties bez tās. Viena no galvenajām vietām Latvijā, kur rada zinātni, ir tieši RTU. Jūs esat stratēģiskā pozīcijā, un liels paldies, ka darāt šo darbu! Novēlu labus panākumus gan zinātnē, gan jaunu speciālistu izglītošanā!” sacīja E. Levits.

Ģeomātikas studiju nodaļa iekārtota BIF ēkas piektajā stāvā, aizņemot tajā vienu no diviem korpusiem, kuru portālam Mernieks.lv izrādīja Jānis Kaminskis, RTU BIF Ģeomātikas katedras vadītājs. Ēkas atklāšanas dienā te vēl rit pēdējie iekšdarbi – tiek iekārtotas mūsdienīgas, sienās iestrādātas sēdvietas gaiteņos, kur studentiem atpūsties pārtraukumos starp lekcijām.

Interesanti, ka daļā no mācību auditorijām saglabāti vecie mācību soli un galdi. Ģeodēzijas studentiem iekārtota arī īpaša, ar sadalošo sienu divās daļās nodalīta auditorija. Katra no plašās telpas daļām ir 75 kvadrātmetrus liela. Vajadzības gadījumā sienu var ērti atbīdīt vaļā, iegūstot kopējo 150 kvadrātmetru platību, kas izmantojama uzmērījumu veikšanai laboratorijas darbos. Abās telpās izvietoti (pieskrūvēti pie grīdas, vajadzības gadījumā tos var arī noņemt) arī statīvi tam nepieciešamajiem tahimetriem un prizmām. Pa auditorijas logu redzamas vairākas Rīgas vertikāles, piemēram, vecais televīzijas tornis Āgenskalnā, “Filozofu rezidences” torņi.

Ne visu būvnieki gan paveikuši precīzi. Lielajā auditorijā saskaņā ar projektu griesti bijuši paredzēti augstāki, lai varētu novietot vēsturisko skapi, kas RTU ģeomātikas studijās ticis izmantots jau tajos laikos, kad universitāte vēl atradās bijušajā Ļeņina (Brīvības) ielā un kopš tiem laikiem ceļojis katedrai līdzi. Lai skapis rastu mājvietu arī atjaunotajā RTU BIF ēkā, saskaņā ar projektēto, griestiem auditorijā vajadzēja būt 3 metru un 5 centimetru augstumā, taču tie sanākuši par apmēram 15 centimetriem zemāki. Ja pabīdītu tieši zem ventilācijas caurulēm, skapim vieta iznāktu, taču tas pārkāptu drošas ekspluatācijas noteikumus. Pret celtnieku brāķi iesniegtas pretenzijas, tomēr grūti iztēloties, kā pieļauto kļūmi varētu labot.

RTU BIF piektā stāva ģeomātikas studiju korpusā atradusies vieta arī studijās izmantojamo mērniecības instrumentu noliktavai, kuras plaukti jau lielā mērā aizpildīti. Turpat blakus top arī iespieddarbu krātuve – ģeomātikai veltīto izdevumu un dokumentu arhīvs, tāda kā neliela lokālā “bibliotēka”. Citās telpās atrodas vadošo darbinieku kabineti, katedras vadības “štābs”, vienā no auditorijām mājvieta būs arī Latvijas Mērnieku biedrībai.

Noderīgs ģeomātikas studijām izrādīsies arī RTU BIF ēkas jumts, kas izmantojams kā dronu palaišanas laukums. Tas jau aktīvi izmantots, veidojot “Ķīpsalas digitālā dvīņa” projektu, kurā iesaistīti arī studenti. Tāpat uz jumta var veikt mērījumus arī ar tahimetriem. Veicamo aprēķinu dažādošanai te izvietotas četras atšķirīgu augstumu antenas (tām pieslēgtie kabeļi savienoti ar datu apstrādes centru kādā no piektā stāva telpām), tāpat no jumta redzams krietni vairāk Rīgas vertikālo orientieru nekā no auditoriju telpu logiem. Iecerēts arī turpināt sarunas, lai uz jumta izvietotu vienu no EUPOS-Rīga globālās pozicionēšanas sistēmas bāzes stacijām. Tāpat no jumta iespējams veikt arī svērteņu līnijas mērījumus.

Jaunajā mācību gadā ģeomātikas studijām vērojams studētgribētāju intereses pieaugums – studijām pirmajā kursā iestājušies 31 students. Salīdzinoši, piemēram, gadu iepriekš jauno studentu bijis tikai 16. Tiesa gan, ļoti liela daļa studentu jau pirmajā semestrī pamet studijas, un šis īpatsvars laika gaitā aizvien pieaugot, atzīst J. Kaminskis. No pērn studijas 16 uzsākušajiem tās šobrīd turpina tikai pieci cilvēki. Galvenais iemesls esot studentu nespēja apgūt matemātikas, fizikas un pārējo eksakto mācību priekšmetu vielu (tieši ar pašu ģeomātiku saistītu priekšmetu pirmajā kursā vēl ir maz). Iestājeksāmenos atlase notiek pēc vidusskolas eksāmenu rezultātiem, un noteikts minimālais līmenis, lai spētu kvalificēties ģeomātikas studijām, tajos ir jāuzrāda. Tomēr acīmredzami šis līmenis vairumā gadījumu izrādās nepietiekošs, lai spētu tikt līdzi augstskolas pirmā kursa standartam.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *