“Galileo” desmitgade – no aizkulišu konflikta ar ASV līdz pasaulē precīzākajai GNSS sistēmai

Eiropas Savienības satelītu navigācijas sistēma Galileo pirms dažiem mēnešiem atzīmēja nozīmīgu jubileju – desmit gadus kopš pirmo divu Galileo satelītu palaišanas, kas notika 2011. gada 21. oktobrī. Tā bija diena, kad Eiropa sāka tuvoties savam mērķim – izveidot pašai savu globālo satelītu navigācijas sistēmu.

Šodien Galileo konstelācija ietver jau 26 satelītus, kas riņķo orbītā 23 000 kilometru augstumā, kamēr uz Zemes izvietotas vairākas Galileo atbalsta stacijas. Galileo izveidojusies par pasaulē precīzāko globālās navigācijas sistēmu (precizitātē pārspējot pat amerikāņu GPS), kuras servisu izmanto ap 2,3 miljardiem lietotāju.

Interesanti, ka sākotnēji uz Galileo attīstības iecerēm ļoti nervozi raudzījās ASV, baidoties, ka brīvi pieejama augstas precizitātes GNSS sistēma varētu dot priekšrocības tās ienaidniekiem iespējama kara gadījumā (īpaši – Ķīnai, jo Krievijai tobrīd jau bija pašai sava GNSS sistēma Glonass). Paradoksāli, bet paša Galileo radīšanas iecere bija balstīta tieši uz to, ka GPS publiski pieejamā signāla precizitāte sākotnēji tika tīši pazemināta (to pašu militāro apsvērumu dēļ). Šo šķirošanu jeb “selektīvo pieejamību” normatīvā līmenī gan atcēla jau Bils Klintons 2000. gadā, tomēr tehniski šāda iespēja saglabājās vēl pēc tam. Turklāt saskaņā ar sākotnējo plānu, Galileo signāls tiktu pārraidīts tādā frekvencē, kas neļautu ASV to bloķēt, vienlaikus netraucējot arī paša GPS darbību, tāpēc nonācis pat līdz draudiem, ka gadījumā, ja kāda trešā puse Galileo izmantotu karā ar ASV, amerikāņi iznīcinātu Galileo satelītus. Tas lika Eiropas Savienībai piekāpties, mainot Galileo frekvenci uz tādu, ko ASV vajadzības gadījumā varētu bloķēt, netraucējot GPS funkcionalitātei.

Šodien Galileo spēlē svarīgu lomu Eiropas Savienības ekonomikā – saskaņā ar ekspertu aprēķiniem, satelītu navigācija līdzdarbojas 11% Eiropas Savienības kopprodukta veidošanā. Tieši pateicoties Galileo, ES ir bijusi spējīga attīstīt gan savu digitalizācijas stratēģiju, gan “zaļo kursu”. Kā viens piemērs minams Galileo izmantošana transportlīdzekļos, kas spējot samazināt pārvietošanās laiku par vismaz 10 procentiem, tādējādi mazinot kaitīgo vielu emisijas.

Līdz ar jaunāko Galileo satelītu palaišanu 2021. gada decembra sākumā, Galileo sistēma pietuvojusies simtprocentīgai operacionālajai kapacitātei (sākotnēji gan tika plānots, ka tā tiks sasniegta jau 2020. gadā). Patlaban tiek testēti dažādi jauni pakalpojumi, kas drīzumā būšot pieejami lietotājiem un radīšot jaunas biznesa iespējas dažādās nozarēs.

Ļoti svarīgs solis būs Galileo Augstās precizitātes servisa palaišana, kas padarīs Galileo par pirmo globāla mēroga bezmaksas augstas precizitātes pozicionēšanas servisu, kuru būs iespējams izmantot aplikācijās, kam nepieciešama lielāka precizitāte – piemēram, autonomo auto vai dronu vadībai. Tiek plānots, ka Galileo Augstās precizitātes servisa horizontālā precizitāte būs ne mazāka par 20 cm, bet vertikālā – ne mazāka par 40 cm. Augstās precizitātes serviss būs noderīgs daudzās tautsaimniecības jomās, sākot no satiksmes (dzelzceļš, auto satiksme, aviācija, kuģniecība) līdz ģeomātikai, kur tiek prognozēta tā izmantošana ĢIS/kartēšanas risinājumiem, lauku teritoriju kadastrālajā uzmērīšanā un zemes konsolidācijā, hidrogrāfiskajos mērījumos un jūras pētījumos. Patlaban serviss vēl atrodas testu un eksperimentu stadijā, un vēl nav nosaukts tā iespējamās palaišanas datums.

Vēl viens Galileo attīstības virziens ir Navigācijas ziņojumu autentifikācijas serviss, kas tiek veidots, lai palīdzētu labāk aizsargāties pret iespējamiem hakeru uzbrukumiem. Šis autentifikācijas mehānisms ļaus GNSS uztvērējiem pārbaudīt GNSS informācijas autentiskumu, pārliecinoties, ka dati patiešām nāk no Galileo un nekādā veidā nav tikuši modificēti.

Ikars Kubliņš

Izmantotie avoti:

https://www.gim-international.com/content/news/one-decade-of-galileo-satellites-in-orbit

https://www.euspa.europa.eu/european-space/galileo/services/galileo-high-accuracy-service-has

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2090447921003543

https://en.wikipedia.org/wiki/Galileo_(satellite_navigation)

https://blog.bliley.com/the-differences-between-the-5-gnss-satellite-network-constellations


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *