Sievietēm mērniecībā – būt vai nebūt?

Eiropas Mērnieku padome (CLGE) novembra nogalē organizēja savu ikgadējo konferenci, kuras publiskā daļa (pirmās dienas semināri) šoreiz bija veltīta mērniecībā strādājošajām sievietēm. Mērniecības nozares pārstāves no dažādām valstīm dalījās ar datiem, pieredzi un pārdomām par tematu – cik lielā mērā dzimumu vienlīdzība vērojama nozarē, kas ir iespējamie cēloņi un risinājumi novērotajām problēmām.

Iesākumā konferences moderatore Blaženka Mičevič (Horvātija) iezīmēja vispārējo ainu, ar statistikas datiem pamatojot, ka sievietes nav sasniegušas līdzvērtīgu stāvokli vīriešiem sabiedrībā kopumā. Proti, lai gan sievietes ir apmēram puse no iedzīvotājiem, to ir krietni mazāk eksaktajās zinātnēs (36% no matemātikas, inženierzinātņu, tehnoloģiju studiju programmu beidzējiem), tās pelna vidēji par 16% mazāk nekā vīrieši, turklāt tikai 8 % no Eiropas Savienības lielāko kompāniju vadītājiem esot sievietes.

Problēma esot izteikta arī mērniecības nozarē, kur sieviešu pārstāvniecība vairumā valstu ir krietni zemāka nekā vīriešu. Turklāt sievietes mēdzot neizvēlēties mērnieka profesiju tieši tāpēc, ka pastāvot stereotips, ka tā ir tipiska “vīriešu profesija”. Tāpat profesijā esot vērojams nevienlīdzīgs atalgojums, nevienādas starta iespējas un nelīdzsvarots dzimumu sadalījums nozares līderpozīcijās. Tas viss licis Eiropas Mērnieku padomei par šāgada tematu izvēlēties tieši “Sievietes mērniecībā”. Ilgtermiņa mērķa vīzija esot mainīt mērniecības nozari un sieviešu perspektīvas tajā ar izglītības, sieviešu iedrošināšanas un uzņēmējdarbības iniciatīvu palīdzību.

Lai labāk izprastu esošo situāciju, CLGE arī veikuši padziļinātu izpēti par deviņām valstīm, starp kurām izvēlēta arī Latvija. Skaidrojot sieviešu īpatsvaru profesijā, atklājies, ka teju visaugstākais tas (it kā) ir Krievijā (dati par šo valsti gan ir ļoti aptuveni), kur no 26 000 mērnieku kopskaita aptuveni 16 000 jeb ap 60% esot sievietes. Zviedrijā kadastrālo uzmērītāju vidū arī vairums ir sieviešu (62%), taču tikai 24% no mērīšanas inženieriem esot sievietes. Latvijā apmēram trešdaļa visu sertifikātu izdotas sievietēm, un to īpatsvars variē pa apakšnozarēm – no 18% ģeodēzijas darbos līdz 52% zemes ierīcībā. Lietuvā starp mērniekiem sieviešu esot apmēram piektdaļa, Itālijā – tikai 10 līdz 15%.

Konferencē piedalījās ziņotājas no vairākām valstīm, kas arī dalījās ar informāciju par to, kādu lomu mērniecības nozarē sievietes ieņem šajās valstīs. Piemēram, Francijā tehniskajās profesijās apmēram 80% esot vīriešu (pirmā), mērniecībā sievietes ir mazāk par trešdaļu (249 no 859 reģistrētajiem mērniekiem).

Austrālijā skaitļi ir vēl nedaudz zemāki – sievietes ir tikai apmēram 15-20% mērniecības jomā strādājošo, atklāja Roshni Sharma, Austrālijas Mērniecības un Ģeotelpiskās informācijas padomes locekle. Kritiskākie dzīves punkti, kuros meitenes/sievietes “atkrīt” no iespējamās izvēles strādāt mērniecības jomā, sākoties jau ar 11 gadu vecumu, kad daļa meiteņu nodomā, ka matemātika un zinātne nav viņu aicinājums, kas turpinās 14-16 gadu vecumā ar atziņu, ka dabaszinātņu priekšmeti ir pārāk sarežģīti, 18 gados ar priekšstata nostiprināšanos, ka “tehnoloģiju un inženierzinātņu karjeras ir puišu darīšana”, bet beidzamos “nē” vēl vēlākos gados pieliek spriedumi, ka darbs inženierzinātņu jomā nav savienojams ar bērna kopšanas atvaļinājumu vai, ka tas ir pārāk vientulīgs.

Vēl homogēnāka situācija ir ASV, kur absolūti lielākā daļa mērnieku (90-95%) esot baltie vīrieši, kas vecumā ziņā lielākoties sasnieguši jau mūža otro pusi, seminārā stāstīja ASV Profesionālo mērnieku asociācijas viceprezidents Timothy Burch. Esot ļoti svarīgi iemācīties uzrunāt jauno paaudzi, un jo īpaši – jauno sieviešu paaudzi, jo tieši tā esot mērniecības nākotne. Iespējams, ka šim nolūkam varētu noderēt sociālie tīkli, tomēr īstie instrumenti pagaidām vēl neesot atrasti.

Kā pastāstīja Cyhana Williams, organizācijas “African Women in GIS” līdzdibinātāja, arī Āfrikā mērniecības jomā pārsvarā dominē vīrieši, turklāt papildus šeit raksturīgas arī citas problēmas, kas stipri bremzē sieviešu ienākšanu profesijā – gan sieviešu ģeolīderu paraugu trūkums, gan konservatīvi vecāku aizspriedumi, gan piemērotas karjeras izaugsmes vadības trūkums, tāpat arī ierobežotais ar ĢIS jomu saistītais iespējamo darbu klāsts, apmācību kursu trūkums vai finansiāla nepieejamība.

Latvija CLGE aptaujā izcēlusies teju vai kā paraugvalsts dzimumu līdztiesības jomā. Secināts, ka Latvijā “sievietes var ieņemt vadošos amatus valsts institūcijās, universitātēs un uzņēmumos bez jebkādām problēmām.” Iespējas “izsisties” šeit esot pamatā atkarīgas no personiskajām kvalitātēm, nevis dzimuma.

Sieviešu nonākšana profesijā sākas ar iegūtās izglītības ceļu, tāpēc dzimumu proporcijas tika analizētas arī šajā aspektā. Zagrebas universitātes Ģeodēzijas fakultātē vēsturiski bijis samērā līdzīgs sieviešu un vīriešu studentu īpatsvars (gan iestājušos, gan pabeigušo vidū), tikai ar nelielu vīriešu studentu pārsvaru (apmēram 45% sieviešu pret 55% vīriešu). Tiesa gan, augstākā līmeņa (doktorantūras) studijās īpatsvars strauji mainās sievietēm par sliktu – starp grādu ieguvušajiem ir apmēram viena trešdaļa sieviešu, informēja Vesna Petrič, Zagrebas universitātes Ģeodēzijas fakultātes asociētā profesore.

Vēl dramatiskāk šī atšķirība izpaužas starp mācībspēkiem – Ģeodēzijas fakultātē no 34 pasniedzējiem tikai sešas ir sievietes (18%), turklāt gandrīz nekad neieņemot vadošus amatus. Savukārt, piemēram, Stambulas Tehniskajā universitātē sieviešu salīdzinoši ir vairāk – 20 no kopumā 45 pasniedzējiem, tiesa gan, arī neieņemot vadošus amatus, vēstīja Ayfer Kaynarca, ģeomātikas inženiere un lektore. Studentu vidū mūsdienās esot vērojams līdzsvars – 50:50, lai gan vēl pirms dažiem desmitiem gadu situācija bijusi pavisam citāda. Interesanti, ka sieviešu īpatsvars tehniskajās, t.sk. ģeodēzijas studijās palielinājies nevis ar kādu īpašu profesijas popularizēšanu sieviešu vidū, bet gan ar jauno tehnoloģiju, jaunu uzmērīšanas instrumentu un metožu ienākšanu, kā arī pielietošanas jomu paplašināšanos. “Ja kādreiz tā bija tikai kadastrālā uzmērīšana, kartogrāfija un tamlīdzīgi, tad šodien tās ir jau ļoti daudzas nozares, no transporta un loģistikas līdz veselības aprūpei – jo vairāk nodarbinātības iespējas paveras, jo iekārojamāks kļūst attiecīgais augstākās izglītības diploms,” secina A. Kaynarca. Arī V. Petriča piekrita, ka jaunās tehnoloģijas pavērušas lielākas iespējas profesijā ienākt sievietēm, arī tāpēc, ka darbs mērniecības nozarē obligāti vairs nenozīmē fiziskā spēka nepieciešamības priekšnosacījumu, kad “visu dienu jānēsā līdzi smags ekipējums”, tagad tie esot arī “radoši un intuitīvi problēmu risināšanas uzdevumi”, kas esot tuvāki sievietēm.

Problēma darba tirgū gan joprojām esot sieviešu zemākais atalgojums, jo arvien pastāvot stereotips, ka vīrietim jāsaņem vairāk, jo viņam jārūpējas par ģimenes kopējiem izdevumiem, uzsvēra Kaynarca. Latvijā diskriminācija algu ziņā gan nepastāvot, diskusijā uzsvēra Vivita Puķīte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras profesore. Šeit sievietēm esot labas iespējas veidot karjeru mērniecības jomā, ko apliecinot vairāki spilgti piemēri.

Līdzīgu domu paneļdiskusijā par tematu, kā iespējams veicināt jaunu līderu-sieviešu rašanos ģeotelpiskās informācijas nozarē, pauda arī bijusī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga. Viņa uzsvēra, ka Latvijas ģeotelpiskās informācijas nozarē netrūkst piemēru, kad par līderēm izvirzījušās sievietes, kā vienu no spilgtākajiem piemēriem minot Latvijas Mērnieku biedrības vadītāju Unu Krutovu. E. Baklāne-Ansberga arī pauda no pašas pieredzes izrietošu pārliecību, ka par cilvēku ar vadīšanai nepieciešamajām īpašībām ir iespējams uzaudzināt. Viņa pati par līderi neapzināti sākusi veidoties jau bērnībā – šāda veida ticību un pārliecību par sevi ieaudzinājis tēvs.

Kopumā būtu svarīgi, lai mērniecības nozarē ienāktu arvien vairāk sieviešu, jo, lai gan sievietes esot emocionālākas, tomēr viņas arī ar lielāku atbildības izjūtu pieejot darba pienākumiem, retāk kavējot izpildes termiņus. Līdz ar to lielāks sieviešu īpatsvars nozarē nozīmēšot arī augstāku produktivitāti, uzsvēra A. Kaynarca.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *