Burzma orbītā. Cik un kādi satelīti riņķo ap Zemi?

Pēdējos gados Zemes orbītā tiek ievadīti arvien vairāk un vairāk satelītu, īpaši strauji šim procesam uzņemot apgriezienus līdz ar globālā satelītinterneta operatoru aktivitātēm, kur vienā piegājienā palaisto satelītu skaits mērāms desmitos, bet kopumā plānots palaist tūkstošiem satelītu. Taču cik satelītu pavisam šobrīd riņķo ap Zemi, kurām valstīm tie pieder un kādas funkcijas pilda? Un – kā Latvija kosmosa apgūšanas jomā izskatās uz savu Baltijas kaimiņvalstu fona?

Interesanti dati, fakti, rekordi

Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz gan Apvienoto Nāciju organizācijas Kosmosa lietu biroja uzturētais “Kosmosā palaisto objektu” reģistrs, gan arī bezpeļņas nevalstiskās zinātnieku apvienības “Union of Concerned scientists” (UCS) izveidotais satelītu reģistrs. Pilnīgāka gan ir ANO uzturētā datu bāze, jo tajā uzskaitīts vairāk satelītu – saskaņā ar ANO datiem, kosmosā aprīļa beigās atradās 7389 satelīti (šobrīd to skaits jau tuvojas 7500), kamēr UCS ziņoja tikai par 6542 satelītiem (no kuriem aktīvi – 3372, neaktīvi – 3170). UCS reģistrā nav redzams arī Latvijas vienīgais, diemžēl jau funkcionēt pārstājušais satelīts “Venta-1”, kamēr ANO sarakstā tas ir atrodams.

ANO uzskaitījusi pilnīgi visus jebkad palaistos satelītus – kopš pirmsākumiem līdz raksta tapšanas brīdim tādi bijuši 11 205. Kā minēts, pašlaik kosmosā atrodas 7389, bet pārējie gandrīz 4000 satelīti jau sadeguši atmosfērā vai atgriezušies uz Zemes virsmas kā atliekas.

Pagājušais gads bijis līdz šim visaktīvākais jaunu satelītu palaišanas ziņā – pērn kosmosā nogādāti 1283 jauni satelīti, kas ir rekordaugsts rādītājs. Tomēr jau šobrīd skaidrs, ka 2021. gads šo sasniegumu pārliecinoši pārspēs – jau līdz aprīļa beigām bija palaisti vairāk nekā 800 satelīti jeb divas trešdaļas no 2020. gada satelītu startu skaita. Satelītu palaišanu veicinājusi arī kompakto CubeSat satelītu izgudrošana, kas ļauj ar vienu nesējraķeti ievadīt orbītā uzreiz desmitiem satelītu, kamēr pagātnē ar katru raķeti varēja transportēt tikai vienu vai divus satelītus.

Valsts, kurai pieder visvairāk no kosmosā esošajiem aktīvajiem satelītiem, ar lielu atrāvienu ir ASV – tās rīcībā ir gandrīz 2000 operacionālu satelītu (pēc UCS datiem). Otrajā vietā ir Ķīna ar nedaudz vairāk kā 400 satelītiem, savukārt Krievija ir trešajā pozīcijā ar 176 satelītiem. Ar satelītiem bagātāko valstu augšgalā atrodas arī Lielbritānija, Japāna, Indija, Kanāda, Vācija un… Luksemburga.

Visvairāk aktīvo satelītu pieder komerciālo pakalpojumu jomai – šādu satelītu skaits pārsniedz 2000 un veido vairāk nekā 60% no visu aktīvo satelītu kopējā daudzuma. Nākamās lielās grupas ir militārie satelīti (vairāk nekā 400) un citi valdībām piederošie (zinātne, novērojumi utml. sfēras) satelīti (vairāk nekā 500).

Aplūkojot statistiku pēc konkrēta satelītu pielietojuma veida, pārliecinoši visvairāk aktīvo satelītu tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai – 1832. Tam seko Zemes tālizpētes satelīti, kuru skaits sasniedz 906. Savukārt 350 satelīti iekļauti kategorijā “tehnoloģiju attīstība un demonstrācija”. Mērniekiem profesionāli tuvākajai jomai – navigācijai un pozicionēšanas servisiem veltīti 150 no kosmosā riņķojošajiem satelītiem, bet kosmosa zinātnei un pētniecībai – 104 satelīti.

Kosmosā riņķojošie satelīti ļoti atšķiras pēc to izmēriem un svara – no liliputiem jeb kilogramu smagajiem CubeSat satelītiem līdz īstiem goliātiem, kuru svars mērāms tonnās. Smagākie aktīvie satelīti ir ASV piederošie “Keyhole” sērijas militārie satelīti, kuri sver 18 tonnas. Tāpat līdzās “viendienīšiem” ir satelīti – ilgdzīvotāji, kuru paredzamais kalpošanas laiks sasniedz desmit, piecpadsmit un pat divdesmit gadus un reizēm arī pārspēj šos rādītājus. Tā, piemēram, visvecākais aizvien daļēji funkcionējošais satelīts ir ASV piederošais izsekošanas un datu pārraides satelīts TDRS-3. Šim cienījamajam “senioram” ir jau vairāk kā 30 gadu – tas tika palaists no Kanaveralas zemesraga 1988. gadā.

Šobrīd pasaulē jau ir palicis maz to valstu, kas nav palaidušas kosmosā vismaz vienu savu satelītu – vairums no tām atrodas Āfrikā. Šāgada martā satelītus palaidušo valstu pulkam pievienojās arī Tunisija, ar “Sojuz” nesējraķeti no Baikonuras kosmodroma palaižot savu pirmo, lokāli būvēto satelītu.

Igauņi un lietuvieši turpina būvēt

Kā jau ziņots medijos, Latvijas ilgi lolotā, pirmā un vienīgā satelīta “Venta-1” misija tomēr neizrādījās sekmīga – satelīta galvenā mērķa funkcija (kuģu satiksmes automātiskās identifikācijas sistēma) nedarbojās jau sākotnēji. Paredzams, ka vēl apmēram gadu “Venta-1” turpinās riņķot orbītā, tad ieies Zemes atmosfērā un sadegs. Nav dzirdams, ka Latvijā būtu uzsākts darbs pie otrā satelīta būves, lai gan vēl tad, kad “Venta-1” nemaz nebija palaists orbītā, jau izskanēja runas par darbu pie “Venta-2” projekta.

Tajā pašā laikā mūsu kaimiņi palaiž kosmosā arvien jaunus satelītus. Saskaņā ar ANO reģistra datiem, kopējais Lietuvas palaisto satelītu skaits sasniedzis jau septiņus (pieci no tiem aizvien atrodas orbītā). Pēdējo satelītu “All Bravo” palaida pavisam nesen – šāgada aprīļa beigās, vairāki satelīti palaisti pērn un 2019. gadā. Tiesa gan, “All Bravo” satelīts palaists nevis pašas Lietuvas valsts, bet gan Denverā (ASV) bāzētā uzņēmuma “Aurora Insight” vajadzībām (radio frekvenču pētīšanas nolūkiem). Kā Lietuvas satelīts reģistrēts tāpēc, ka to būvējusi Viļņā dibinātā kompānija “NanoAvionics”, kas ir īsts veiksmes stāsts. “NanoAvionics” savulaik dibināja tieši pirmā Lietuvas CubeSat tipa satelīta “LituanicaSAT-1” projektā iesaistītie darbinieki. Tagad kompānija specializējas mazo satelītu būvniecībā un sekmīgi izstrādājusi jau vairākus orbītā nogādātus satelītus.

Nesnauž arī igauņi, turklāt tur satelītu būve notiek nevis komerciālā sektora, bet valsts paspārnē. Satelītu izstrādes stafeti Igaunijā no Tartu universitātes, kas radīja pirmo Igaunijas satelītu “EstCube-1” (palaists 2013. gadā), pārņēmusi Tallinas Tehnoloģiju universitāte, kuras uzbūvētie satelīti “TTU100” un “TTU101” nogādāti orbītā attiecīgi 2020. gada 3. septembrī un 2019. gada 5. jūlijā. “TTU” sērijas satelītu uzdevums ir testēt zemes novērošanas kameras un ļoti augsto X frekvenču joslas sakarus. Satelīti veic tālizpēti gan redzamās gaismas, gan infrasarkanajā elektromagnētisko viļņu spektrā. Interesanti, ka šogad plānots palaist arī otro EstCube sērijas satelītu, turklāt vēl mazliet tālākos plānos ir arī “EstCube-3” satelīts, kas tiks ievadīts orbītā ap… Mēnesi.

Ko darīt ar kosmiskajām drazām?

Bet mēs tikmēr varam mierināt sevi ar domu, ka toties nepiedalāmies kosmosa telpas piesārņošanā – aizvien augošā satelītu skaita dēļ par arvien lielāku problēmu kļūst gan aktīvo satelītu orbītu saskaņošana, gan, protams, arī novecojušo un neaktīvo satelītu (kosmisko atkritumu) klātbūtne. Saskaņā ar NASA datiem, zemajā orbītā riņķo miljoniem dažādu kosmisko atkritumu daļiņu, kas ietver gan satelītu, gan lielāku kosmosa kuģu atliekas. Vairums šo objektu lido ļoti lielā ātrumā un pastāvot augsts risks to sadursmēm gan ar funkcionējošiem kosmiskajiem lidaparātiem, gan arī savā starpā, kas radītu atkal jaunu, vēl sīkāku un daudzskaitlīgāku kosmisko atkritumu daļiņu jūru. Tāpēc starptautiskās organizācijas aktīvi domā, kā risināt šo problēmu, un Eiropas kosmosa aģentūra jau izplānojusi projektu “ClearSpace-1” – kosmosa “Lielo talku” jeb zemajā orbītā riņķojošo kosmisko atkritumu savākšanas misiju. Tiesa, to gan plānots uzsākt tikai 2025. gadā.

Rakstā izmantotie avoti:

https://www.ucsusa.org/resources/satellite-database

https://www.unoosa.org/oosa/osoindex/search-ng.jspx

https://www.geospatialworld.net/top-stories/how-many-satellites-are-orbiting-the-earth-in-2021/

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/tehnologijas-un-zinatne/latvijas-pirmais-satelits-venta-1-pamazam-parstaj-funkcionet-kada-bijusi-ta-jega.a310056/

https://spacenews.com/aurora-insight-launches-cubesat/

https://space.skyrocket.de/doc_sdat/ttu100.htm

https://en.wikipedia.org/wiki/ESTCube-2

https://en.wikipedia.org/wiki/NanoAvionics

https://qz.com/296941/interactive-graphic-every-active-satellite-orbiting-earth/

https://www.africanews.com/2021/03/22/tunisia-launches-country-s-first-satellite/

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *