Eiropas Kosmosa nedēļā runā par “Galileo”, “Copernicus”, “Horizon” un citu ES kosmosa programmu nākotni

No 7. līdz 12. decembrim tiešsaistē no Tallinā, “Saku Suurhall” arēnā uzbūvētās virtuālās studijas, norisinājās gada svarīgākais forums Eiropas kosmosa nozarē – Eiropas Komisijas un Eiropas Globālo satelītnavigācijas sistēmu organizētā “Eiropas Kosmosa nedēļa”. Šoreiz tajā piedalījušies vairāk nekā 3500 dalībnieku no 100 dažādām pasaules valstīm, iesaistoties diskusijās, plenārsesijās, konsultāciju platformās, lai diskutētu par Eiropas kosmosa programmu attīstību un citiem aktuālākajiem jautājumiem kosmosa ģeotelpiskās informācijas nozarē.

Viena no pirmajām plenārsesijām bija veltīta Lietotāju konsultāciju platformai, lai apzinātu ES satelītu sistēmu ģeotelpisko servisu lietotāju vajadzības, idejas tālākai servisu attīstībai. Piemēram, Vanesa Ruljēra, Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas pārstāve izteica ierosinājumu par plašāku EGNOS pakalpojumu izmantošanu aviācijas nozarē. Eiropas satelītnavigācijas sistēmu un Copernicus programmas sinerģija varot sniegt jaunus risinājumus vislabāko lidojumu trajektoriju izvēlei, lai pēc iespējas samazinātu aviācijas CO2 izmešu atstāto “pēdas nospiedumu”.

Savukārt kapteinis Johans Genstroms no “CompetenSEA” norādīja uz jaunām navigācijas sistēmu sniegtām iespējām kuģošanas sektorā. Viņaprāt, pienācis laiks izmantot arī automatizētus jūras transportlīdzekļus (laivas, kuģus bez vadītājiem), turklāt ne tikai jūras un iekšzemes ūdensceļiem, bet arī novērošanai un zvejniecības kontrolei. Šim nolūkam ļoti būtiska esot precīza, oficiāli apstiprināta atrašanās vieta, kādu varot iegūt ar Galileo un OS-NMA (Atvērtais Navigācijas ziņojumu autentifikācijas serviss) autorizētu lietojumu.

Lietotāju atsauksmes esot bijušas pozitīvas par trim jauniem Galileo sistēmas pakalpojumiem, kas balstīti uz atgriezeniskās saites servisu (Return Link Service). Vienlaikus gan idenitificēti arī daži nepieciešamie uzlabojumi – galvenokārt saistīti ar enerģijas padevi, lietotāja interfeisu un integrāciju dažādās platformās.

Kopumā plenārsesijā vairākkārt tika uzsvērts, cik svarīga mūsdienās ir ļoti augsta navigācijas datu precizitāte – gan, lai uzlaboto esošos servisus, gan, jo īpaši, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, kā, piemēram, pašvadošo automašīnu satiksmē. Piemēram, ja patlaban par “pietiekami labu” dažādās plaša patēriņa aplikācijās tiek uzskatīta 3,5 metru precizitāte, tad satiksmē uz ielas prasības ir daudz augstākas.

Tāpat arvien būtiskāka mūsdienās kļūst nepieciešamība pēc aizsardzības pret GNSS signālu pārtveršanas un traucēšanas draudiem, kas patlaban esot gandrīz visu infrastruktūras pārvaldītāju viena no lielākajām rūpēm, atzīmēja Heiko Gerštungs, “Meinberg Funkuhren GmbH” rīkotājdirektors. Lai uzlabotu signālu drošību, nepieciešams ne tikai iebūvēts GNSS autentifikācijas serviss kā Galileo OS-NMA, bet arī Galileo Komerciālās autentifikācijas serviss.

“Copernicus” programmai veltītajās Eiropas Kosmosa nedēļas sesijās bez atzinīgas uzsišanas sev uz pleca par to, ka “Copernicus” spējusi kļūt par globālu uzticamas informācijas avotu dažādu nozaru vajadzībām (tika lietoti pat tādi vārdi kā “ambiciozākā Zemes satelītnovērošanas programma pasaulē un piemērs, ko spēj Eiropa savā labākajā formā”), tika uzsvērti arī tuvākās nākotnes mērķi un to sasniegšanas instrumenti. Par svarīgāko uzdevumu tika minēta datu kvalitātes un turpinātības nodrošināšana, kā dēļ arī plānotas jaunas Copernicus satelītu misijas. Galvenā prioritāte aizvien esot oglekļa dioksīda izmešu monitorings, taču tiekot plānotas arī citas programmas un gala produkti. Konferencē (10. decembrī) tika prezentēti arī 21. novembrī palaistā “Sentinel-6” satelīta pirmie dati. Kā skaidroja Aleins Ratjērs, EUMETSAT ģenerāldirektors, “Sentinel-6” šķiet funkcionējam labi un tā piegādātie dati nav pretrunā ar pārējo “Copernicus” satelītu piegādātajiem. Vairāk datu un lielāka skaidrība gan tiks gūta 2021. gada laikā. “Sentinel-6” galvenais uzdevums ir nodrošināt globālo un reģionālo jūras līmeņa monitoringa datu nepārtrauktību, sniedzot informāciju par jūras līmeņa paaugstināšanos, kas līdzētu labāk izprast klimata izmaiņu procesus un to, kādus aizsardzības pasākumus veikt apdzīvotās piejūras teritorijās un zemākās salās.

Eiropas Kosmosa nedēļas ietvaros notika arī “Horizon 2020” programmai veltītas sesijas, kurā jau realizēto projektu autori dalījās ar pieredzi un ieteikumiem tiem, kas vēl tikai apsver pieteikšanos Eiropas Savienības atbalstam “Horizon 2020” ietvaros. Viens no visbiežāk atkārtotajiem padomiem bija nepieciešamība izveidot spēcīgu komandu, iekļaujot tajā pieredzējušus ekspertus. Tāpat labam projektam svarīga ir ne tikai spēcīga vīzija, bet arī viegli saprotama stratēģija, uzsvēra Izabella Botija, DCS4COP projekta autoru pārstāve. Ernsts Pfeifers no “Large European Antenna” projekta savukārt ieteica pieteikties tikai tām finansējuma programmām, kas precīzi atbilst projekta specializācijai, kā arī vērsties pēc padoma un ieteikumiem ES fondu kontaktpunktā savā valstī. Linda Mozera no “EcoLASS” akcentēja, ka būtiski izstrādāt tādus projektus, kas palīdzētu risināt sabiedrībai svarīgus izaicinājumus un būtu noderīgi ilgtermiņā.

Investoru foruma sesijas ietvaros desmit jaunuzņēmumi prezentēja savas idejas inovatīvām, uz kosmosa ģeotelpiskās informācijas balstītām aplikācijām. Eiropas Savienības ambīcijas esot izveidot pilnīgi jaunu biznesa segmentu šajā jomā, kurā būtu gan maksātspējīgi klienti, gan privātie investori, kas veicinātu nozares izaugsmi, informēja Eiropas Komisijas Aizsardzības industrijas un kosmosa ģenerāldirektorāta pārstāvis Kristofs Kaucs, aicinot jaunuzņēmumus, to privātos un sabiedriskos (institucionālos) partnerus nebaidīties būt ambicioziem.

Investoru forumā prezentētās idejas skāra dažādus ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju pielietojuma veidus. Piemēram, projekts “Planblue” fokusējas uz tādiem draudiem kā klimata izmaiņas un piesārņojums, paredzot izstrādāt tehnoloģijas, kas ļautu tiem izsekot un tos analizēt reālajā laikā, ar objektīvu un automatizētu instrumentu palīdzību. “iCaune DRACONAV” savukārt piedāvā pilnībā integrētu un drošu multi-GNSS moduli, kas uzlabotu satelītu navigācijas sistēmu aprēķinātās pozīcijas, ātruma un laika noturīgumu. “Vake” ir kuģu izsekošanas sistēma, kas varētu tikt izmantota cīņā ar maluzvejniecību un kontrabandu – ja navigācijas signāls tiek bloķēts, tā spēj noteikt kuģa atrašanās vietu un kustību ar satelītattēlu palīdzību, kā arī izmanot “sejas” atpazīšanas algoritmus, lai to identificētu. “Ansur” piedāvā jaunu tehnoloģiju, kā optimizēt platjoslas interneta plūsmu, pārraidot video un foto materiālus, sarežģītās situācijās sniedzot ātru un precīzu kritiskās vizuālās informācijas piegādi. “EPIC Blue” izstrādājuši risinājumu, kas sniedz uzticamu pozicionēšanu gan iekštelpās, gan ārpus telpām pat tad, kad GNSS nav pieejams. “Angsa Robotics” izstrādājuši Vācijā pirmo autonomo atkritumu savākšanas robotu, kas spēj savākt arī nelielu drazu, kas atstāta zālē vai uz grants seguma, kā, piemēram, izsmēķus vai pudeļu korķīšus. “Deep Blue Globe” nodrošina tehnoloģiju autonomai jūras navigācijai, ko vada mākslīgais intelekts, izmantojot reālā laika tiešsaistes datus par kuģu satiksmi un laikapstākļiem. “Breeze Technologies” izgudrojuši nelielus gaisa kvalitātes sensorus, kas var izmērīt izplatītāko piesārņojuma vielu koncentrāciju gaisā, kas varētu noderēt cilvēkiem ar astmu vai citām hroniskām slimībām, vai vienkārši tiem, kas vēlas sportot maršrutos, kur gaiss nav piesārņots.

Eiropas Kosmosa nedēļas noslēgumā norisinājās arī ikgadējā “Space Awards” projektu apbalvošanas ceremonija, kur kopumā tika apbalvoti 30 uzvarētāji gan “Copernicus”, gan “Galileo” balvu kategorijās, visiem tika dots arī laiks savu risinājumu prezentācijai un paneļdiskusijai ar trim ekspertiem. Konkurence, lai tiktu pie balvām, gan bijusi ļoti sīva, jo kopumā 220 priekšlikumus jauniem Zemes satelītnovērošanas sistēmu pielietojumiem bija iesnieguši 591 dalībnieki no 47 valstīm.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *