varbut varat ar salidzinat kada nauda katra nozare?
Laikapstākļi
Rīga, LV
08:29,
2025.07.08
ziņas ĪSUMĀ
- Lidar kartēs Mēnesi un veidos tā 3D modeļus
- Lāzera risinājumi paaugstina inerciālās navigācijas precizitāti bez GNSS
- Pabeigts Somijas – Norvēģijas robežpārbaudes apsekojums
- Rīgā aizvadīta EuroGraphics jubilejas sanāksme
- Jauna rokasgrāmata palīdzēs izvērtēt nepieciešamību pēc ģeotelpiskās uzmērīšanas pakalpojumiem
- Gatavojas palaist četrus Airbus CO3D satelītus
- Intergeo 2025 apvienos inovācijas un pielietojumu
- LĢIA publicējusi jauno kvaziģeoīda modeli
- Vaiomingā atver publiski pieejamu LiDAR datu portālu
- Digitālās tehnoloģijas paātrina dzelzceļa renovāciju Amsterdamas centrālajā stacijā
- TM skaidro, kāpēc sertificēšanas noteikumu grozījumu izstrādē nepieaicina nozares sabiedriskās organizācijas
- Globāla aptauja atklāj akadēmiskās izglītības daudzveidību zemes mērniecībā un ģeomātikā
- Galileo korekcijas palīdz Kanādas zinātniekiem kartēt Antarktīdu
- Digitālais dvīnis palīdz atjaunot Amsterdamas viaduktu
- Rīgā aizvadīta EuroGeographics Ģenerālā Asambleja
Ar ĢIS palīdzību pēta risinājumus plūdu novēršanai Latvijas pilsētās
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki starptautiskā projektā izstrādās risinājumus notekūdeņu apsaimniekošanai pilsētās, lai nodrošinātu infrastruktūras noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu Baltijas jūras piesārņošanu.
Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūras reģionu arvien biežāk piemeklē intensīvas lietusgāzes un vētras. Taču pilsētu notekūdeņu infrastruktūra nav paredzēta palielināta lietus ūdens apjoma novadīšanai, tāpēc apdzīvotās vietas ir pakļautas plūdu riskam. Pilsētās, kur mājsaimniecību notekūdeņu sistēmas ir saistītas ar lietus ūdens novades sistēmām, plūdu laikā neattīrīts kanalizācijas notekūdens nokļūst dabā. Neattīrītu notekūdeņu nonākšana upēs un Baltijas jūrā ir bīstama cilvēkiem un videi, jo šādos ūdeņos ir paaugstināta barības vielu koncentrācija, piesārņojošas vielas un patogēni mikroorganismi.
Pilsētu applūšanu ir iespējams novērst, uzlabojot teritoriālo plānošanu un izbūvējot lietusgāzēm pielāgoties spējīgu ūdens novadīšanas infrastruktūru. Risinājumus šai problēmai meklēs starptautiska zinātnieku komanda, kas apvienojusies starptautiskajā projektā «NOAH», iesaistoties Baltijas jūras reģiona pilsētām, ūdensapgādes uzņēmumiem, kā arī akadēmiskajām un pētniecības iestādēm no Latvijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
RTU zinātnieki projektā nodrošinās modelēšanas, ģeotelpiskās informācijas un piesārņojuma monitorēšanas kompetences, kā arī projekta rezultātu pārbaudīšanu.
Autors:
Pēdējie komentāri
Ļoti žēl, ka Rīgā mums ir atsevišķa valstpilsēta,un tās kvaziģeoīda modelis nav iekļauts jaunajā LV14-2020 modelī. Ja es kļūdos,palabojiet,bet aprakstā…
Dati pieejami atvēto datu portālā. Brīvi pieejami
Mērniek ar stāžu , skaties LMB pie sertificēto personu reģistra, tur ir ir visi VIDreitingi
“Nelegālā nodarbinātība, fiktīvi darbu “parakstītāji”” Tad jau sanāk, ka LKĢA vērsīsies pati pret saviem biedriem? Jo nu šādus lozungus var…
Atbildēt