Realitāte ir 60+ miljonu un tie 200 ir reāli 20-30 nopietni uzņēmumi. Ar šo jasāk un tad arhitekti, ģeologi, projektetaji,…
Laikapstākļi
Rīga, LV
12:06,
2024.12.26
7°C
ziņas ĪSUMĀ
- 5 piemēri ģeotelpisko datu ieguvei ar lidaparātiem
- Digitālie datu formāti Austrālijā apdraud mērnieku intelektuālā īpašuma tiesības
- GeoGov samitā spriež par ASV ģeotelpisko datu infrastruktūru
- Ģeotelpisko datu izmantošana plūdu risku novērtēšanā
- Milānas digitālā dvīņa izstrāde
- Geo Week izziņo stipendijas programmu
- Kā ģeotelpiskie dati palīdz attīstīt ātru interneta pieslēgumu
- Automātiski radīti 3D modeļi miljoniem ēku
- CLGE Jauno mērnieku konkursa rezultāti
- Geo Week izziņo Konsultatīvās padomes sastāvu
- Oktobra vidū Itālijā notiks 75. Astronautikas kongress
- InterGeo konferenci apmeklējuši ap 800 cilvēku
- Hanojā atvērts Korejas un Vjetnamas viedpilsētu būvniecības tehnoloģiju centrs
- Oktobra beigās notiks FIG Jauno ģeodēzistu forums
- Ar Copernicus datiem uzlabos Eiropas hidroloģiskās informācijas sistēmu
Ar ĢIS palīdzību pēta risinājumus plūdu novēršanai Latvijas pilsētās
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki starptautiskā projektā izstrādās risinājumus notekūdeņu apsaimniekošanai pilsētās, lai nodrošinātu infrastruktūras noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu Baltijas jūras piesārņošanu.
Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūras reģionu arvien biežāk piemeklē intensīvas lietusgāzes un vētras. Taču pilsētu notekūdeņu infrastruktūra nav paredzēta palielināta lietus ūdens apjoma novadīšanai, tāpēc apdzīvotās vietas ir pakļautas plūdu riskam. Pilsētās, kur mājsaimniecību notekūdeņu sistēmas ir saistītas ar lietus ūdens novades sistēmām, plūdu laikā neattīrīts kanalizācijas notekūdens nokļūst dabā. Neattīrītu notekūdeņu nonākšana upēs un Baltijas jūrā ir bīstama cilvēkiem un videi, jo šādos ūdeņos ir paaugstināta barības vielu koncentrācija, piesārņojošas vielas un patogēni mikroorganismi.
Pilsētu applūšanu ir iespējams novērst, uzlabojot teritoriālo plānošanu un izbūvējot lietusgāzēm pielāgoties spējīgu ūdens novadīšanas infrastruktūru. Risinājumus šai problēmai meklēs starptautiska zinātnieku komanda, kas apvienojusies starptautiskajā projektā «NOAH», iesaistoties Baltijas jūras reģiona pilsētām, ūdensapgādes uzņēmumiem, kā arī akadēmiskajām un pētniecības iestādēm no Latvijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
RTU zinātnieki projektā nodrošinās modelēšanas, ģeotelpiskās informācijas un piesārņojuma monitorēšanas kompetences, kā arī projekta rezultātu pārbaudīšanu.
Autors:
Pēdējie komentāri
Tā ir. Ja 200+ uzņēmumi veido 27mlj apgrozījumu…diezgan žēlīgi. Administratīvie centieni to regulēt, kontrolēt, uzraudzīt utt ir pilnīgi neadekvāti pret…
Ministru kabineta noteikumi Nr. 787 “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība” cenrāža 27. pozīcija: “Dalības maksa par…
Ļoti mazā tautsaimniecības nozare. Gada apgrozījums (27M) ir kā vienam stabilam uzņēmumam.
Kuri tie ir?
Atbildēt