Es varētu rakt un sist… un atjaunot. www.facebook.com/tranordic
Laikapstākļi
Rīga, LV
22:50,
2025.03.14
ziņas ĪSUMĀ
- LBTU 14. martā aicina uz konferenci “Zemes pārvaldība un ģeodēzija”
- Kanādas uzņēmums piedāvā satelītattēlus kā atvērtos datus
- Luksemburgas pētnieki veido digitālās Zemes dvīņu risinājumus
- Aprīlī gaidāms Geo Connect Asia 2025
- Aizvadīts GeoWeek 2025 forums
- GeoWeek spriež par mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes ietekmi uz būvniecību
- Geo Week 2025 risinās interesantus nozares jautājumus
- “Kartogrāfu dienai 2025” iespējams pieteikties līdz 14. februārim
- Palaists pasaulē augstākās izšķirtspējas hiperspektrālo attēlu satelīts
- Jaunzēlandē uzsāk piekrastes 3D kartēšanu, lai mazinātu klimata pārmaiņu riskus
- Ievieš globālu AI datu kopu Zemes novērojumiem
- Pabeidz Nīderlandes ikgadējo mobilās kartēšanas ciklu
- Zviedrija stiprina līderību digitālo dvīņu pilsētu attīstībā
- Sentinel-1C satelīts nosūtījis pirmos augstas izšķirtspējas Zemes attēlus
- 5 piemēri ģeotelpisko datu ieguvei ar lidaparātiem
Ar ĢIS palīdzību pēta risinājumus plūdu novēršanai Latvijas pilsētās
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki starptautiskā projektā izstrādās risinājumus notekūdeņu apsaimniekošanai pilsētās, lai nodrošinātu infrastruktūras noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu Baltijas jūras piesārņošanu.
Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūras reģionu arvien biežāk piemeklē intensīvas lietusgāzes un vētras. Taču pilsētu notekūdeņu infrastruktūra nav paredzēta palielināta lietus ūdens apjoma novadīšanai, tāpēc apdzīvotās vietas ir pakļautas plūdu riskam. Pilsētās, kur mājsaimniecību notekūdeņu sistēmas ir saistītas ar lietus ūdens novades sistēmām, plūdu laikā neattīrīts kanalizācijas notekūdens nokļūst dabā. Neattīrītu notekūdeņu nonākšana upēs un Baltijas jūrā ir bīstama cilvēkiem un videi, jo šādos ūdeņos ir paaugstināta barības vielu koncentrācija, piesārņojošas vielas un patogēni mikroorganismi.
Pilsētu applūšanu ir iespējams novērst, uzlabojot teritoriālo plānošanu un izbūvējot lietusgāzēm pielāgoties spējīgu ūdens novadīšanas infrastruktūru. Risinājumus šai problēmai meklēs starptautiska zinātnieku komanda, kas apvienojusies starptautiskajā projektā «NOAH», iesaistoties Baltijas jūras reģiona pilsētām, ūdensapgādes uzņēmumiem, kā arī akadēmiskajām un pētniecības iestādēm no Latvijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
RTU zinātnieki projektā nodrošinās modelēšanas, ģeotelpiskās informācijas un piesārņojuma monitorēšanas kompetences, kā arī projekta rezultātu pārbaudīšanu.
Autors:
Pēdējie komentāri
Piesakās, kurš grib rakt pa lēto: https://www.madona.lv/lat/pasvaldibas-iepirkumi-saskana-ar-publisko-iepirkum?fu=read&id=663
“111” vēl viens kosmonauts )))
96520080091 – Tiem, kas taisīs šo objektu: ZIP – 300 eiro, 2x rob plāni ar reģistrāciju 1200 – eiro +pvn…
Realitāte ir 60+ miljonu un tie 200 ir reāli 20-30 nopietni uzņēmumi. Ar šo jasāk un tad arhitekti, ģeologi, projektetaji,…
Atbildēt