Oktobra vidū Vācijas finanšu industrijas galvaspilsētā Frankfurtē norisinājās ikgadējais InterGeo forums. Šogad tā ietvaros (un kopumā jau otro reizi) tika sumināts arī Latvijas pārstāvis – pie uzvaras Eiropas Mērnieku Padomes studentu zinātnisko darbu konkursā tika Rīgas Tehniskās universitātes absolvents Rūdolfs Mellēns. Interesanti, ka gan viņa darbā pētītais temats, gan centrālais foruma izstādes fokuss cieši sasaucas, un liek arvien vairāk domāt par to, kad, kur un kā ir iespējams izmantot tālizpētes tehnoloģijas, lai sasniegtu pietiekami labus mērījumu rezultātus (un kad labāk paļauties uz ierastajām uzmērīšanas metodēm).

Droni turpina dominēt

Saturiski šajā gadā nekas fundamentāli jauns izstādē neesot bijis apskatāms, portālam Mernieks.lv savus iespaidus atklāja viens no tā apmeklētājiem, Latvijas Mērnieku biedrības revīzijas komisijas loceklis Ivars Nudiens. Pamatā turpinoties iepriekšējos gados uzņemtā tendence – bezpilota mērniecības lidaparātu, kā arī lāzerskeneru tehnoloģiju attīstība, izkopšana. “Es izstādi apmeklēju katru gadu, līdz ar to man šī gada piedāvājumā nekas īpaši jauns nebija ieraugāms. Joprojām galvenais uzsvars ir uz tālizpētes instrumentiem, kas vāc datus masveidā un ļauj efektivizēt laiku un resursus,” stāsta I. Nudiens.

Tiesa gan, viens instruments tomēr esot pārsteidzis ar gluži jaunu konceptuālo pieeju. Kompānijas “Javad” radītā totālā stacija “J-Mate” esot “instruments ar jaunu domāšanas veidu – kaut kas starp tahimetru un lāzerskeneri.” Kā minēts portālā GPSWorld.com, “J-Mate” ir jauns mērīšanas modulis, kas apvieno konvencionālo mērīšanu ar lāzerskenēšanas un fotoattēlu palīdzību, un īpašu multi-konstelācijas sistēmu precīzai pozicionēšanai.

No pilsētu attīstības skatpunkta uz “InterGeo” notiekošo raudzījusies Jūrmalas domes Inženierbūvju un ģeodēzijas nodaļas ģeodēziste Jolanta Gau. Viņai interesanta un potenciāli noderīga pašvaldības iepirkumu plānošanai šķitusi kādas dāņu kompānijas prezentācija par mērniecības dronu, kuru esot iespējams pilotēt jebkuros laika apstākļos un arī naktī. “Tas varētu būt viens no nosacījumiem iepirkuma konkursos – lai uzmērīšanu iespējams veikt dažādos laikapstākļos, ne tikai tad, kad “silts, spīd saulīte un ir bezvējš”,” domā J. Gau. Tiesa gan, tad būtu jāgroza arī Ministru kabineta noteikumi, jo šobrīd, vismaz attiecībā uz diennakts tumšo laiku dronu pilotēšanas aizliegumu nosaka arī normatīvais regulējums – bezpilota lidaparātus atļauts vadīt tikai no saullēkta līdz saulrietam.

Savukārt, pētot “viedo pilsētu” (“smart cities”) tehnoloģijām veltītos stendus, J. Gau uzgājusi Polijas pilsētas Poznaņas digitālā trīsdimensiju modeļa prezentāciju. Poznaņas 3D modelis esot bijis ļoti augstas kvalitātes un ar dažādām praktiskas pielietojamības iespējām. Piemēram, tajā varot ērti modelēt ēku pārbūves variantus – paskatīties, kas notiek, ja kādas ēkas augstumu palielina par diviem stāviem, kā tas ietekmē skatu perspektīvas, ēnas krituma ietekmi uz apkārtējām ēkām, utt.  “Gribētos, ka arī Latvijā kādai pilsētai būtu izveidots 3D modelis. Mērniekam varbūt mazāk, bet pašvaldībai tas noteikti būtu interesants rīks,” secina J. Gau. Pagaidām dažām Latvijas pilsētām izveidots vien reljefa modelis. Igaunija šajā ziņā tikusi mazliet tālāk – Tallinā digitālais trīsdimensiju modelis izveidots vecpilsētai. Rīgas plāni par šāda modeļa izveidi datējami vēl ar “treknajiem gadiem”, taču tā arī nav īstenoti.

No pašvaldības viedokļa noderīgi esot bijis arī salīdzināt dažādus aspektus, kā citās valstīs tiek veidoti vietējie ģeodēziskie tīkli. Vietējā tīkla punktu noformējums, piemēram, esot visai atšķirīgs. “Mīkstā seguma punktus es citur neieraudzīju. Viņi izmanto atšķirīgas tehnoloģijas, nostiprina punktus ar citām metodēm, pat nebetonējot. Taču pie mums esošā situācija mani, atklāti sakot, apmierina, vienīgi varbūt varētu būt mazliet plašāks cietā seguma punktu klāsts,” skaidro pašvaldības speciāliste. Uz kādu jautājumu gan nekādi neesot izdevies atrast atbildi. “Pie mums topogrāfiskais plāns ir derīgs divus gadus. Lai saprastu, vai tas daudz vai maz, gribēju painteresēties, cik ilgi topogrāfijas ir derīgas citās valstīs, bet šo jautājumu kaut kā neviens nesaprata!” smejas J. Gau.

Pasniedzēja uzstājība aizved līdz uzvarai konkursā un sadarbībai ar “Leica”

Rūdolfs Mellēns saņēma CLGE studentu konkursa apbalvojumu par labāko darbu “Ģeodēzijas un topogrāfijas” kategorijā, viņa darba nosaukums – “Kombinēto metožu izmantošana precīzu topogrāfisko datu iegūšanai”. Kā novērojis I. Nudiens, studentu darbu apbalvošanas pasākums neesot izraisījis ļoti lielu InterGeo apmeklētāju interesi, taču savs pulciņš ļaužu tajā bijuši. Ceremoniju atklājis CLGE prezidents Moriss Barbjēri, bet pašu apbalvošanu veicis viceprezidents, igaunis Meirolts Kakko. “Ar diviem uzvarētājiem Latvija jau diezgan labi izskatās uz Eiropas kartes,” saka I. Nudiens. Tiesa gan, konkurence šogad neesot bijusi pārāk spēcīga – piemēram, “ģeodēzijas un topogrāfijas” darbu kategorijā bijuši iesniegti desmit pieteikumi.

Pats uzvarētājs sarunā ar portālu Mernieks.lv atzina, ka piedalīties konkursā viņu esot neatlaidīgi mudinājis pasniedzējs Māriņš Reiniks, kurš “izdarīja spiedienu un pateica arī kādu cietāku vārdu”, līdz ar to “mīļā miera labad” nācies piekrist.  Darbs esot ticis nosūtīts burtiski pēdējās minūtēs – plkst. 23.58 dienā, kad beidzas iesniegšanas termiņš. R. Mellēns ne uz kādiem panākumiem nav cerējis – nosūtījis darbu un par to aizmirsis. Līdz ar to ziņa par to, ka tieši viņš uzvarējis konkursā nākusi kā absolūts pārsteigums.

R. Mellēns savā pētījumā salīdzinājis mērījumu datus par vieniem un tiem pašiem objektiem, kas iegūti ar instrumentālo uzmērīšanu (mērīti ar tahimetru un atbilst visām Latvijā noteiktajām prasībām) un ar fotogrammetrijas metodi (“pēc labākās prakses piemēriem”). Salīdzinājums parādījis, ka arī ar fotogrammetriju var iegūt ļoti labus rezultātus, vienīgi esot jāņem vērā “par kādu mērogu un kāda veida objektu ir runa”. Arī pastāvošais normatīvais regulējums neaizliedz šādā veidā iegūt datus, taču ir noteikta precizitāte, kas jāsasniedz, uzsver R. Mellēns.

Latvijā dronu tehnoloģijas jau reizēm tiekot izmantotas uzmērīšanā, tiesa gan, praktiskā pieredze ar iegūtajiem rezultātiem gan ne vienmēr ir pozitīva, šī temata kontekstā atklāja J. Gau. Viņas teiktais liek domāt, ka Latvijas mērnieki varētu vēl nebūt “piešāvušies” laba rezultāta iegūšanai ar dronu palīdzību vai arī izvēlas to lietot nepiemērotās situācijās. “Mūsu pašvaldībā ir bijuši gadījumi, kad iesniedz topogrāfiju 1:500, kas uzmērīta, izmantojot modernās tehnoloģijas, taču mērnieks, pēc tam pārbaudot datus uz lauka, atklāj lielas nobīdes un kļūst skaidrs, ka šī topogrāfija neatbilst mērogam 1:500. Ar droniem un līdzīgām tehnoloģijām vajadzīgo precizitāti nevar iegūt, ja pie tā īpaši nepiestrādā. Protams, galvenokārt tas ir atkarīgs no paša mērnieka – tehnoloģijas jau nav vainīgas, aiz rezultāta galu galā stāv cilvēks”.

Interesanti, ka dalība konkursā pavērusi R. Mellēna uzņēmumam ceļu uz sadarbību ar kompāniju “Leica” programmatūras izstrādē un testēšanā. “Man nebija ne mazākās jausmas, ka viss varētu tik labi izvērsties,” Mellēns atzīst. Kā viņš novērojis, darba iespējas lielās starptautiskās firmās esot tikušas piedāvātas arī konkursu uzvarētājiem citās kategorijās.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv