Aktīvākie mērnieku sabiedrības pārstāvji piektdien, 9. martā, pulcējās kopā Jelgavā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, lai Latvijas Mērnieku biedrības rīkotā semināra ietvaros apspriestu galvenās nozares aktualitātes, kā arī godinātu labākos.

Kadastrālās uzmērīšanas uzraudzība – brīvajā tirgū izmestais bārenis

Semināra galvenais fokuss šogad bija vērsts uz nesen publiskajā telpā izziņoto un ne vien mērnieku vidū, bet arī plašākā sabiedrībā uzmanību guvušo Valsts kontroles ziņojumu par zemes kadastrālās mērniecības uzraudzību.

Vispirms uzstājās Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa, informējot par galvenajiem ziņojuma secinājumiem. “Ir svarīgi, lai valsts paturētu pietiekamu uzraudzību pār kadastrālo uzmērīšanu, jo valsts šo pakalpojumu iedzīvotājiem ir uzlikusi par obligātu, turklāt tas ir maksas pakalpojums,” uzsvēra I. Grīnhofa. Tieši tas, vai valsts, nododot zemes kadastrālo mērnieku sertificēšanu un uzraudzību privātām institūcijām, ir paturējusi pietiekamu kontroli, esot bijis viens no centrālajiem VK izpētes uzdevumiem. Savukārt kā otru I. Grīnhofa minēja pašu sertifikācijas institūciju darbības izvērtējumu – vai sertifikācijas institūciju īstenotā uzraudzība spējusi nodrošināt sniegto pakalpojumu pietiekamu kvalitāti.  Tātad būtībā VK vērtējusi nozares uzraudzību divos līmeņos: to, cik efektīvi sertifikācijas institūcijas uzrauga mērniekus, un to, cik efektīvi valsts uzrauga sertifikācijas institūcijas (un procesu kopumā). Secinājumi ir skumji – ne viens, ne otrs uzraudzības līmenis pašlaik nedarbojas pienācīgi.

Valsts pusē kontrole vairs faktiski nepastāv vispār. I. Grīnhofa atzina, ka VK speciālisti bijuši nepatīkami pārsteigti par to, ka Tieslietu ministrija, kurai it kā vajadzētu būt atbildīgajai iestādei par kadastrālās uzmērīšanas jomu, faktiski cenšas no šīs atbildības norobežoties, paužot viedokli, ka nozares problēmas nemaz nav ministrijas kompetencē. “Mēs pat vairs nesapratām, kurai iestādei beigās sniegt savus ieteikumus, vai Tieslietu ministrija maz piekritīs tos izpildīt?”, sacīja I. Grīnhofa. Sarunu gaitā TM tomēr esot “apzinājusies problēmu” un apņēmusies izstrādāt informatīvo ziņojumu, kurā tikšot apkopotas “visas pastāvošās problēmas” un piedāvāt valdībai risinājumus – normatīvo aktu izmaiņas. Jāsaka gan, ka no deja vu sajūtas šeit neizbēgt – vai tad “visas pastāvošās problēmas” netika apzinātas un normatīvo aktu grozījumu priekšlikumi netika izstrādāti pašas TM paspārnē izveidotās darba grupas ietvaros jau 2015. gadā?

Teorētiski, uzraudzība ir nepieciešama tikai tāpēc, lai nodrošinātu kvalitatīvu mērniecību, precīzus un uzticamus kadastra datus – ja nebūtu problēmu ar datu kvalitāti, tad arī par uzraudzības kvalitāti neviens nesatrauktos (kā Dānijā, kur mērnieka vienīgais “uzraugs” esot viņa kolēģis). Mērnieku sabiedrībā pastāv uzskats, ka datu neprecizitāte pārsvarā nav saistīta ar pašu mērnieku šodien pieļautajām kļūdām vai darba ētiku, bet, ka tā ir vēsturiskais mantojums, kas radies vēl no tā laika, kad šis process bija Valsts zemes dienesta pārziņā, zeme tika “uzmērīta” ar ierādīšanas metodi un rezultātā kadastra karte patiesībā nav ticams dokuments. I. Grīnhofa norādīja, ka VK speciālisti šos faktorus esot ņēmuši vērā, tomēr viņu analīze par nejauši atlasītiem darbiem liecinot, ka bez vainas nav arī mūsdienu, sertificētie mērnieki. “Mēs ļoti labi saprotam, ka lielākā daļa problēmu ir radušās vēsturiski. Tomēr mūs uztrauc tas, ka arī apmēram katrā desmitajā sertificētu mērnieku darbā tiek konstatētas kļūdas”, uzsvēra I. Grīnhofa.

Viens no galvenajiem VK pārmetumiem sertifikācijas institūcijām saistīts ar pārāk mazo lauka pārbaužu skaitu – ja, reaģējot uz sūdzībām, pārbaudes dabā vēl dažreiz (apmēram desmit procentos gadījumu) tiekot veiktas, tad plānveida pārbaudes faktiski netiekot veiktas vispār. VK ieskatā nav pareizi arī tas, ka uzraudzība nav balstīta risku izvērtējumā (“riskantākus” mērniekus vajadzētu uzraudzīt stingrāk kā pārējos). Problēma esot arī tajā, ka valstī vispār nepastāvot vienota uzraudzības kārtība, metodika. “Katra sertificēšanas institūcija rīkojas pēc savas pieejas,” sacīja I. Grīnhofa, piebilstot, ka kopumā uzraudzība tiekot veikta nepietiekamā apmērā, izpildot tikai normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības.

Pēc I. Grīnhofas uzstājās Latvijas kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas izpilddirektore Ilze Dragone, kas sniedza skatījumu uz VK ziņojumu “no mērnieka viedokļa”. Atsaucoties uz VK konstatētajām nepilnībām sertifikācijas centru īstenotajā mērnieku uzraudzībā, I. Dragone uzsvēra, ka realizēt pilnvērtīgu uzraudzību sertifikācijas centriem traucējot trūkumi normatīvajā regulējumā, savukārt priekšlikumus, kas šos trūkumus novērstu, Tieslietu ministrija vienkārši “ieliek atvilktnē”. “Normatīvie akti neatļauj darīt to, ko mēs vēlētos. Tiesiskais regulējums neļauj veikt uzraudzību!” sacīja I. Dragone, turpinājumā minot vairākus konkrētus piemērus. Uzraudzības rezultātā konstatētās mērnieku kļūdas izlabot kadastrā neesot iespējams bez zemes īpašnieka, mērījuma pasūtītāja iesnieguma. Veikt mērnieku uzraudzību, kas balstīta uz risku izvērtējumu, praksē neļaujot sertificēšanas centru atrašanās brīvā tirgus konkurences apstākļos. “Būsim godīgi, konkurences apstākļos to ir grūti izdarīt. Mums ir trīs sertifikācijas centri. Nedod dievs, viens no tiem sāks mērniekus “purināt”, pārējie to nedarīs, iecere tāpat izgāzīsies,” sacīja I. Dragone. Savukārt, lai piemērotu pārkāpuma smagumam atbilstošus sodus, būtu jāņem piemērs no Lietuvas, kur pastāvot tiesisks princips: “Pārkāpums uzskatāms par būtisku, ja tas nodara kaitējumu trešajām personām,” kamēr Latvijā būtiskie pārkāpumi tiekot sajaukti vienā putrā ar gramatikas un citām formālām kļūdām, kuras VZD nereti uzskatot par pietiekamu pamatu atteikumu rakstīšanai. Vienlaikus I. Dragone atzina, ka pastāv problēmas arī ar mērnieku darba ētiku: “Redzot, ka uzraudzība nestrādā, gribot negribot sāk rasties vēlme kaut kur “piehaltūrēt”, kaut ko izdarīt ātrāk, lai nopelnītu vairāk… Mēs nevaram to noliegt.”

Atskatoties uz vēsturi, I. Dragone pauda neizpratni, kāpēc citās nozarēs Latvijā sertifikācijas uzdevums tika deleģēts nozares sabiedriskajām organizācijām un tām dots laiks, lai iegūtu LATAK akreditāciju, savukārt mērniecībā tika izdarīts pretēji, nosakot, ka jebkurš, kas iegūst LATAK akreditāciju, drīkst sertificēt. “Es aicinu visus lielos uzņēmumus, kam nav slinkums, dibināt sertifikācijas centrus pašiem savu darbinieku sertificēšanai,” sacīja I. Dragone, ieskicējot, līdz kādam farsam pašreizējais regulējums teorētiski varētu novest. “Tad, kad pastāv trīs sertifikācijas centri, īsti nedarbojas nekas,” viņa secināja.

1. Dragone manījusi signālus, ka valsts (Tieslietu ministrija, VZD) varētu pārņemt mērnieku uzraudzību savās rokās. Šāda doma esot vairākas reizes izskanējusi kādā starpministriju sanāksmē no Tieslietu ministrijas pārstāvju puses, to pieminēja arī VZD Mērniecības daļas vadītājs Viesturs Aigars Latvijas Radio 1 raidījumā “Pēcpusdiena”. “Jautājums – vai mēs to gribētu pieļaut?”, vēršoties pie zālē esošajiem mērniekiem, vaicāja I. Dragone.

Varbūt uzraudzības nodošana valsts pārziņā tiešām būtu labākais situācijas risinājums? Tiesa gan, nav skaidrs, vai valsts (Tieslietu ministrijas un VZD personā) to patiešām vēlas un spēj, vai apstākļos, kad valdības uzstādījums ir valsts pārvaldes aparāta samazināšana, tam varētu atrast resursus? Paneļdiskusijā, kas sākās tūlīt pēc I. Dragones uzstāšanās, Viesturs Aigars šo jautājumu komentēja izvairīgi, sakot, ka tas esot tikai “viens no iespējamajiem variantiem”, taču vēl viena versija esot tāda, ka VZD nepārņem visu uzraudzības funkciju, bet izlases veidā, pēc risku izvērtējuma (ņemot vērā atteikumu statistiku) veic pārbaudes dabā.

1. Grīnhofa uzsvēra, ka uzraudzības pastiprināšanai jebkurā gadījumā vajadzēs papildus resursus un ir dažādi mehānismi, kā valsts tos varētu piešķirt, bet mērniecības nozarei vajadzētu pašai tikt skaidrībā, vai tā ir spējīga sevi uzraudzīt efektīvāk, nevis tikai minimālā līmenī. Pēc SIA “Merko” valdes priekšsēdētāja Ulda Mežuļa uzdotā jautājuma I. Grīnhofai (par to, vai Valsts kontrole, veicot revīziju, noskaidrojusi, kāpēc galu galā mērnieku uzraudzība savulaik tika nodota privātajam sektoram, jo tā nepavisam neesot bijusi pašas nozares iniciatīva), ar ekspresīvu runu uzstājās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors, pulkvedis Mārtiņš Liberts. Arī viņa teiktais šķietami nonāk pretrunā idejai, ka valsts varētu būt gatava uzņemties papildu pienākumus: “Valdības deklarācijā ir noteikts mērķis trīs gadu periodā samazināt birokrātiju par sešiem procentiem. Ja man ir jāatlaiž piecpadsmit darbinieki – kā jūs domājat, vai tas palielina vai samazina mūsu iespējas uzņemties papildu funkcijas? Arī Valsts zemes dienestam ir jāsamazina savu darbinieku skaits par šiem sešiem procentiem, un es neredzu iespēju, ka viņi varētu uzņemties mērnieku sertifikāciju – kuras funkcijas viņi varēs atmest, lai uzņemtos jaunas?”.

Jaunievēlētā Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Krutova aicināja skatīties uz mērniecības nozari kopumā un atcerēties, ka bez zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikācija un uzraudzība pastāv arī zemes ierīcībā un ģeodēziskajos darbos. Viņa pauda bažas, vai VK ziņojums un tam sekojošā pašreizējā fokusēšanās uz tikai vienas apakšjomas sakārtošanu nav jau faktiski sadrumstalojusi mērniecības nozari, kas varētu draudēt ar kārtējo haosu, ja zemes ierīcībā un ģeodēziskajos darbos būs citi spēles noteikumi kā zemes kadastrālajā uzmērīšanā. Tam piekrita arī Ilze Dragone, uzsverot, ka mērniecības nozari būtu nepieciešams saglabāt vienotu, jo, ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā uzraudzību pārņems VZD, tad zemes ierīcība un ģeodēzija paliks “karājoties gaisā”.

Situācija ar kadastrālās uzmērīšanas uzraudzību patlaban atgādina bāreni, kurš nonācis uz ielas (brīvajā tirgū), jo vecāki (Tieslietu ministrija, valsts) no tā atteikušies. Bāreņa aprūpē iesaistījušās vairākas konkurējošas audžuģimenes (sertifikācijas centri), ar dažādiem nolūkiem (kam un kurā brīdī primārais ir aprūpe, kam – bāreņa ekspluatēšana peļņas labad). Tagad atnākusi bāriņtiesa (Valsts kontrole), bargi pakratījusi visiem ar pirkstu un piekodinājusi īstajiem vecākiem, lai tā vai citādi, bet uzņemas lielāku rūpi, uz ko vecāki atbildējuši, ka kārtējo reizi veiks bērna vispārējā veselības stāvokļa novērtējumu, lai gan tāds jau nesen tapis. Ar ko šī sāga beigsies – kas lai zina, bet katrā gadījumā seno ķīniešu lāstu “Kaut tu dzīvotu interesantos laikos!” mērniecības nozare šobrīd var izdzīvot ne pa jokam.

VZD rosina izmaiņas ZKU noteikumos

Starp citām semināra prezentācijām mērniekiem viena no būtiskākajām bija Viestura Aigara uzstāšanās, iepazīstinot ar iecerētajām izmaiņām zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, ar kurām iecerēts novērst vairākas šobrīd traucējošas normatīvā regulējuma nepilnības. Piemēram, plānots ieviest vienota izskata robežzīmes un definēt, kādām tām jābūt. Tāpat iecerēts noteikt, ka kamerālā pārzīmēšana izmantojama tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad viens plāns ar vairākām zemes vienībām jāsadala vairākos plānos, kur uz katra no tiem attēlota viena zemes vienība. Savukārt robežu neatbilstību novēršanas procesā plānots ieviest vienu pieeju visos gadījumos, tai skaitā pirmreizējā mērniecībā. Turpmāk varētu noteikt, ka neatbilstības var novērst arī bez pierobežnieku ierašanās (jāaicina būs), to aizstājot ar iespēju pierobežniekam izteikt savus iebildumus un tiesībām piesaistīt savu mērnieku. Elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai plānots pievienot arī kadastra karti (“Pamatdoma – visu, ko iespējams elektroniski sagatavot, ievietojam eZKUL”, sacīja V. Aigars). Tāpat iecerēts, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas situācijas plānā vairs nebūtu jāattēlo inženierbūves (izņemot ceļus un dzelzceļus), apgrūtinājumu plānā attēlotu tikai apgrūtinājumus. Plānotas arī vairākas citas būtiskas izmaiņas – nebūs akta par konstatēto robežu neatbilstību, robežu vairs nevarēs noteikt pa ceļa nodalījuma joslu, u.c. (sk. prezentāciju).

Ar ko var beigties “Mērnieku laiku” lasīšana bērnībā

LMB kopsapulcē šogad tika ievēlēta jauna valdes priekšsēdētāja – līdzšinējo vadītāju Baibu Ziemeli šajā postenī nomainījusi SIA “Mērniecības Datu centrs” izpilddirektore Una Krutova, kura vēlēšanās pārspēja savu sāncensi, LMB valdes locekli Aldi Pizānu. “Mērnieku biedrībai jābūt kā starpniekam starp sabiedrību un mērniekiem, lai neizveidotos situācija, kad pie visām problēmām ar kadastru un tamlīdzīgām lietām tiek vainots tikai mērnieks. No otras puses, biedrībai ir jābūt tādai organizācijai, kas aizstāv katra mērnieka intereses, pauž viņu viedokli un veido tādu vidi, kurā mērnieks justos aizsargāts un varētu netraucēti darīt savu darbu,” šādu vīziju par LMB turpmāko darbību pauda U. Krutova. Izmaiņas notikušas arī LMB valdes locekļu sastāvā – par jaunajiem LMB valdes locekļiem tika ievēlēti Jānis Klīve, Arnis Aleksandrovs un Uldis Mežulis, kuri nomainīja Oskaru Kreili, Andri Mazkalniņu un Unu Krutovu.

Pēc semināra daļas tika pasniegtas balvas LMB Studentu konkursa godalgoto vietu ieguvējiem, kā arī SIA „Mērniecības datu centrs” gada balvas pasniegšana labākajiem ADTI darbu veicējiem. Studentu konkursā par labāko maģistra darbu tika atzīts Zanes Atstājas darbs “Sentinel satelītu datu izmantošana zemes lietojuma noteikšanai”, diplomu par labāko bakalaura darbu (“Nekustamā īpašuma robežzīmju saglabāšana”) saņēma Renārs Pastars, bet kā labākā diplomprojekta autore tika nosaukta Inese Puķīte. Savukārt MDC izvērtējumā trešo vietu ieguvis uzņēmums “Terra Topo”, otrajā vietā – firma “Topo”, bet par labākajiem ADTI darbu veicējiem MDC skatījumā atzīti SIA “Doma-būve”.

Dienas noslēgumā jau sesto gadu pēc kārtas tika pasniegti Latvijas Mērnieku biedrības goda apbalvojumi par īpašu ieguldījumu nozares attīstībā. Šogad apbalvojumus saņēma Una Krutova un Juris Vītols. J. Vītols uz ceremoniju nebija varējis ierasties, taču U. Krutova, saņemot apbalvojumu, izteicās ar smaidu: “Es vienmēr brīnos par situācijām, kurās nonāku. Normāli būtu šādu apbalvojumu saņemt pēc tam, kad jau esi pastrādājis par LMB prezidentu. Manā gadījumā balvu iedod jau iesākumā – tātad jau esmu “vainīga” a priori. Bet par to, kur esmu nonākusi, atbildīga ir mana vecmāmiņa. Kā jūs domājat, kādu grāmatu viņa man bērnībā lasīja pasakas vietā? Protams, “Mērnieku laikus”!”.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

LMB kopsapulces un semināra foto galerija: Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulce un seminārs ‘2018 – SĀKUMS (mernieks.lv)

Semināra prezentācijas:

Ar mērniecības nozari saistītās aktualitātes LĢIA darbībā (M.Liberts, I.Liepiņš)

Valsts kontroles komentāri par ziņojumu „Vai valstī tiek īstenota efektīva uzraudzība pār zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanu?” un novērojumi esošā sertifikācijas sistēmā(L.Reine, A.Jaunroze, I.Grīnhofa)

Mērnieka viedoklis par Valsts kontroles ziņojumu (I.Dragone)

Oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) izmantošana (I.Gaile)

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”(V.Aigars)

Nākotnes mērnieks:

–          BPLA LiDAR tālizspētē. Pieredze un projekti (A.Veliks)

–          Integrēta pieeja 3D datu izgūšanā un izmantošanā (J.Vaics, I.Lukss)

–          DroneMAP4.ME (A.Ansbergs)

–          Baltijas jūras infrastruktūras projekts FAMOS un Kurzemes batolīts nozares attīstībai(J.Kaminskis)

–          Tīklu nesaderība, mērījumu precizitāte tagad un nākotnē, transformācijas modeļi(J.Kokins)