Viedoklis: Par sertifikāciju

Ar zināmu regularitāti atgriežos pie jautājuma par mērnieku sertifikāciju, izklāstīšu savu redzējumu par situāciju 2017. gada rudenī. 2013. gadā nozares aktīvisti nonāca pie slēdziena, ka spēkā esošais normatīvs (sertifikācijas noteikumi) ir jāpārstrādā un jāpapildina, jo nav iespējams veikt kvalitatīvu mērnieku uzraudzību. Šajā laikā esmu aktīvi piedalījies procesā. Uzsākot to, naivi cerēju, ka normatīvos aktos saprātīgā termiņā ir iespējams iestrādāt loģiskas un visām iesaistītajām pusēm nepieciešamas normatīvu izmaiņas.

Pirms četriem gadiem mēs secinājām, ka mērniecības darbu kvalitāte samazinās, sertifikācijas centriem (SC) nav mehānisma, lai spēkā esošā normatīva ietvaros veiktu kvalitatīvu uzraudzību, kā rezultātā pasūtītājs un valsts iegūst nekvalitatīvus kadastra un ADTI datus. Izgājām pilnu normatīvu izstrādes darba ciklu – tika izveidota darba grupa nozares ietvaros, radīts gala ziņojums, darba grupa Valsts zemes dienestā (VZD) kopā ar iesaistītajām ministrijām un gala ziņojums ar loģiskiem priekšlikumiem, pauze gada garumā, atkal pauze un beidzot septembrī noteikumu projekts. No visiem priekšlikumiem tajos ir iekļautas tikai pāris maznozīmīgas lietas, bet būtiskās izmaiņas tikšot virzītas 2020. gadā kopā ar Kadastra likumu. Darba grupai 2014. gadā VZD solīja, ka plānotās izmaiņas sāks piemērot jau no 01.01.2017. Septiņi gadi, lai MK noteikumos izdarītu izmaiņas? Vai 2020. gadā nebūs vajadzīgas pavisam citas izmaiņas, jo tik ilgi strādājot pašplūsmā, bez reālas uzraudzības, problēmas būs vēl lielākas un esošie priekšlikumi būs daļēji zaudējuši aktualitāti.
Domāju, ka mēs visi esam saskārušies ar nekvalitatīviem mērniecības darbiem un zinām, ko nozīmē tos labot. KU ir jāveic kontrolmērījumi, jāpilda virkne juridisku dokumentu līdz nekvalitatīvi izgatavotais plāns nokļūst kļūdu līmenī. Līdz šim mērnieki, saskaroties ar šīm problēmām, toleranti ir paklusējuši, ‘’varoņu’’ loks laika gaitā ir noskaidrots, kas tālāk? Turpināsim ar bailēm gaidīt pierobežnieka plānus un ar šausmām konstatēt, ka mērījusi X firma vai Y mērnieks un, jau pirms iziešanas uz lauka, skaidri zināsim, ka būs problēmas.
Kontaktējoties ar būvniekiem un mežiniekiem, kļūst skaidrs, ka mērnieka profesionālais prestižs tiek vērtēts zemu un tas turpina kristies. Meža īpašnieks var atļauties atklātā tekstā norādīt, kur un kā ir jāatjauno robežas (atbilstoši kadastram), būvnieks pie aizbērtas tranšejas nosaka, par cik zemāk izpildmērījumā nedrīkst parādīties ca. Ja atsakies pildīt prasības, vienmēr atradīsies mistiskais ‘’cits mērnieks’’,  kurš to izdarīs.
Nozares mērnieki, kuri cenšas strādāt kvalitatīvi un ilgtermiņam, diemžēl zaudē tiesības izdzīvot. Fakts, ka nesoda haltūristus, kā arī salīdzinoši mazais atalgojums daļai mērnieku liek apsvērt, vai ir vērts turpināt strādāt šādi regulētā nozarē (īpaši kadastrā). Kvalitatīvi strādājošie mērnieki parasti strādā pasūtītājiem, kuriem ir nepieciešami kvalitatīvi dati un kuri nav spiesti izmantot valsts iepirkuma likuma principus.
Objektīvi mērniecības datu precizitāti pārbauda nākamais mērnieks, kurš mēra tajā vietā. Šī ir vienīgā atgriezeniskā saite mērniecības datu kvalitātes kontrolē. VZD, SC un datu centri nevar to konstatēt.
Katru reizi, kad mēs noklusējam, mēs radām nākamo precedentu nākotnei. Uzmērīt mežā ar GPS vienmēr būs lētāk un ātrāk, nākamais mērnieks izlabos. Nodot LVTRC trasi bez ca atzīmēm, pārnesot trasi no projekta, tā ir norma. Nākamais, kuram būs šajā vietā jāmēra, izzvanīs, saliks atzīmes, mēnesi “pačakarēsies”, un viss būs kārtībā. Nākamā iepirkumā atkal uzvarēs lētākie un ‘’gudrākie’’. Bezatbildības loks turpinās.
Strādājot darba grupā, man radās pārliecība, ka VZD pārstāvji saprot kadastra sistēmas grafiskās daļas nepilnības, gan vēsturiskās (ierādāmie plāni), gan pēdējā laikā tapušās (GPS mežā, utt). VZD atzīst, ka nav spējīga veikt KU darbu mērniecības datu pārbaudi, jo tam nav resursu un zināšanu. Loģiski, ka VZD atbalstīja izmaiņas pašlaik spēkā esošo normatīvu ietvaros, kas ļautu veikt kvalitatīvāku uzraudzību. Radās pārliecība, ka VZD ir ieinteresēts maksimāli ātrāk veikt izmaiņas MK noteikumos.
 Laika posmā no 2015. gada decembra, kad tika sagatavots VZD darba grupas gala ziņojums un iesniegts TM normatīvā akta izmaiņām, līdz 2017. gada septembrim, kad notiek starpministriju sēde par sertifikācijas noteikumu izmaiņām, notiek krasas politikas izmaiņas. Diemžēl valsts pārvaldes institūcijās notikušo izmaiņu avoti nav zināmi, varam vīt sazvērestības teorijas par to, kurš ko ir nolobējis, kurš ar kuru kopā ir mācījies, vai varbūt kopā pirtī gājis. Fakts ir tāds, ka pēc četriem gadiem mēs esam sākuma pozīcijās – bez reālas nozares uzraudzības un iespējas ar normatīviem aktiem tuvāko trīs gadu laikā to izmainīt. Diemžēl izrādījās, ka vislielākā pretestība noteikumu izmaiņām ir no Tieslietu ministrijas (TM) puses. Pašlaik man ir radusies pārliecība, ka tieši valsts birokrātiskajam aparātam NAV vajadzīgi kvalitatīvi kadastra un ADTI dati, kā rezultātā notiek pretdarbība tādu normatīvo aktu izstrādei, kuriem vajadzētu uzlabot uzraudzību nozarē.
Starpministriju sapulcē tika viennozīmīgi pateikts, ka, pieņemot jauno Kadastra likumu, uzraudzību deleģēs VZD (ar tiesībām pārdeleģēt šīs tiesības citam). Pieņemu, ka VZD plāno pārņemt uzraudzību KU (palielinās funkcijas un piesaistīs finansējumu). Tuvāko četru gadu laikā atļaus esošiem SC par fiksēti mazu tarifu (pašlaik to mēģina noteikt tik mazu, lai reālu uzraudzību pat nevarētu veikt) turpināt formāli mūs uzraudzīt, tad TM secinās, ka uzraudzība nestrādā (to mēs skaļi sakām jau sen un mēģinām to izmainīt jau 4 gadus) un vienīgi valsts ir spējīga mūs uzraudzīt. Lūk arī izvēle, neliekamies ne zinis par notiekošo nozarē, vai arī ziņojam SC par haltūrām un piespiežam tos strādāt.
Paralēli visiem apzinīgajiem un zinošajiem mērniekiem obligāti vajadzētu pārsūdzēt VZD atteikumus, jo lielais atteikumu skaits būs papildus arguments, lai pārņemtu uzraudzību. Visu cieņu jaunajai VZD nostājai (vadībai?), jo nepamatoto atteikumu skaits samazinās.
Ja nozare neko negribēs vai nevarēs, tad vienmēr atradīsies kāds, kurš mūsu vietā to izdarīs.
Piedodiet par pesimismu, labprāt uzklausīšu priekšlikumus, kā uzlabot mērniecības darbu kvalitāti bez ‘’stučīšanas’’ SC.
Jānis Dragons

Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Впоследние годы установка счетчика тепла в Киеве и Киевской области является одной из самых популярных и востребованных услуг. Это нисколько…

  2. Как чёрный брокер Esperio маскируется под нормального Адрес и стаж как признаки мошенничества Esperio В ходе проверки информации о компании…

  3. Національна комісія з цінних паперів та фондового ринку попереджає інвесторів про ризики втрати грошей в “Центрі біржових технологій” та «ISRAEL…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *