Baltijas valstu pirmie soļi jūras kadastra izveidē

Jūnija vidū Klaipēdā norisinājās Baltijas Mērnieku forums, kurš šogad bija veltīts jūras kadastra tematikai. Viens no Latvijas pārstāvjiem forumā bija Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāna vietnieks Jānis Kaminskis. Viņš informēja par galvenajiem forumā pārrunātajiem jautājumiem, kas saistīti ar jūras kadastra attīstību Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā jūras kadastra attīstību iepriekš kavējis vietējo likumdevēju (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas) atbalsta trūkums INTERREG projekta virzībai, kā dēļ projekts apstājies. Tomēr līdz ar šo gadu pirmie jūras kadastra aizmetņi ir parādījušies – no 2017. gada 1. janvāra pašvaldības valdījuma tiesības uz jūras piekrastes ūdeņiem reģistrē Valsts Zemes dienesta (VZD) Kadastra informācijas sistēmā. VZD paredz, ka 2020. gadā, stājoties spēkā jaunajam Valsts Kadastra likumam, kadastrā tiks reģistrētas arī jūras vienības Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Līdz pilnvērtīgam jūras kadastram Latvijai šobrīd gan vēl tāls ceļš ejams, uzskata J. Kaminskis. Pagaidām Latvijas kadastrā tiek reģistrētas jūras teritorijas tikai 2 kilometru attālumā no krasta līnijas, bet starptautiskajā praksē šis attālums ir 3 jūras jūdzes (gandrīz 6 kilometri). Turklāt krasta līnijas dati tiek iegūti no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ortofoto kartēm, kas tiek atjaunotas ik pa trim gadiem – tātad tiek pieņemts, ka krasta līnija trīs gadus ir nemainīga, taču praksē izmaiņas notiek krietni straujāk. Būtu nepieciešams izmantot satelītdatus vai uzmērīšanu no lidmašīnām, lai operatīvāk sekotu līdzi krasta līnijas izmaiņām, domā J. Kaminskis. Interesanti arī tas, ka vietām Latvijas jūras kadastra teritorijas pārklājoties, kas zemes kadastrā būtu nepieļaujama situācija.

Pilnvērtīgā jūras kadastrā būtu jāparādās zemūdens inženierkomunikāciju kabeļiem, derīgo izrakteņu iegulu vietām – jau atklātajām, kā arī potenciālajām, tajā būtu jāiekļauj dziļumu karte un dažādi citi dati. Tāpat mūsdienīgs jūras kadastrs nozīmē ne tikai kadastra karti, bet arī telpiskās vizualizācijas iespējas, gluži vai kā “Google Maps jūrā”, kad kadastra teritoriju var iepazīt trīsdimensiju virtuālajā realitātē. “Jāatceras, ka tehnoloģiju attīstība un līdz ar to – arī jūras kadastra attīstība – notiek nemitīgi”, uzsver J. Kaminskis.

Lietuvai jūras kadastrs galvenokārt noder Klaipēdas ostas akvatorija iezīmēšanai, kuģu navigācijai šajā teritorijā utml. procesiem (tas pats notiekot arī Ventspils un Rīgas ostās). Lietuva jūras kadastra attīstībā konsultējas ar Zviedrijas speciālistiem, kuriem ir lielāka pieredze. Interesanti, ka Zviedrijai jūras kadastrs nepieciešams arī privātīpašumu robežām, jo daļa no valsts salām ir privātas, ar iezīmētu privāto jūras teritoriju ap tām. Igaunijā, kurai arī netrūkst salu, pagaidām privātu jūras teritoriju vēl neesot, tomēr Igaunijā vērojams lielāks valsts atbalsts jūras kadastra izstrādei. Par spīti tam, pagaidām nevarot teikt, ka kāda no Baltijas valstīm būtu izrāvusies priekšā pārējām (vai pretēji – atpalikusi) jūras kadastra veidošanā. Gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija sper savus pirmos soļus jūras kadastra attīstībā, un Baltijas Mērnieku forums šogad, pievēršot uzmanību šim tematam, akcentē, ka tas kļūs arvien aktuālāks.