Plāno būtiski mainīt mērnieku sertifikācijas noteikumus

Valsts sekretāru sanāksmē 15. jūnijā izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1011, kas regulē mērnieku sertificēšanas kārtību. Noteikumu projekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas mērnieku sertifikācijā – piemēram, praktiskā eksāmena ieviešanu, civiltiesiskās apdrošināšanas limita samazināšanu, mērnieka tiesības brīvprātīgi apturēt sertifikāta darbību, valsts nodevas aizstāšanu ar sertificēšanas institūcijas cenrādī noteikto maksu par sertifikāta izsniegšanu un citus jauninājumus. Tomēr mērniecības sabiedriskās organizācijas iebilst pret noteikumu projektu šādā formā, jo tajā ignorēti virkne jautājumu, par kuriem iepriekš darba grupā panākta kopīga vienošanās.

Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, mērnieku sertificēšanas mērķi ir “nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu mērniecības pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs, kā arī paaugstināt mērnieka profesijas prestižu “. Tomēr, analizējot mērniecības procesu un tajā iegūto datu kvalitāti, Valsts zemes dienests un mērniecības profesionālās organizācijas esot nonākušas pie secinājumiem, ka pašreizējā mērnieku sertificēšanas sistēma šos mērķus nesasniedz un ir jāpilnveido.

Kā vienu no galvenajiem sertificēšanas sistēmas pilnveidošanas mehānismiem tiek piedāvāts ieviest praktisko eksāmenu. Katrā no sertificēšanas jomām praktiskais eksāmens būtu atšķirīgs, taču tā jēga viena – pārliecināties, ka jaunais speciālists jau uzreiz pēc sertifikāta saņemšanas pratīs patstāvīgi paveikt darbus, kurus sertifikāts tam dod tiesības izpildīt. Praktiskais eksāmens pārbaudītu gan pretendenta prasmes strādāt ar mērniecības instrumentiem (GNSS uztvērējiem un tahimetriem), gan arī prasmes patstāvīgi sastādīt dokumentus. Kā piemēru iespējamam eksāmenam zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikāta iegūšanai noteikumu projekta autori piedāvā:

“1) prasme strādāt ar mērniecības instrumentiem.  Uzdevuma piemērs: ierīkot divus atbalsta punktus,  izmantojot globālās navigācijas satelītu sistēmas uztvērēju. Izmantojot paša ierīkotos punktus ar elektronisko tahimetru veidot gājienu ar vienu karātni un atrast apvidū iepriekš ierīkotu punktu, izmantojot uzdevumā dotās koordinātas;

2) dokumentu sastādīšana, kas ietver zināšanas par dokumentu noformējumu, kā arī prasmi lasīt un saprast citus dokumentus. Uzdevuma piemērs – sastādīt atzinumu par robežu neatbilstību, izmantojot eksaminētāju iepriekš sagatavotus citus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un informāciju.”

Cits noteikumu grozījumu projektā iekļautais priekšlikums paredz padarīt stingrākus nosacījumus sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai. Pašreiz spēkā esošais regulējums paredz, ka sertificētajai personai, lai pagarinātu sertifikātu, pēdējo piecu gadu laikā sertificētajā jomā nepieciešams veikt vismaz divus darbus. Noteikumu projekta autori uzskata, ka šāda prasība ir nesamērīgi zema, tāpēc nepieciešams noteikt, ka sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai sertificētajai personai nepieciešams veikt vismaz divus darbus tikai viena gada laikā. Savukārt, ja sertifikāta darbība ir brīvprātīgi apturēta vismaz uz vienu gadu, tad sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai sertificētajai personai būtu nepieciešams veikt vismaz divus darbus sertificētajā jomā pēdējo trīs gadu laikā.

Sertifikāta brīvprātīga apturēšana ir vēl viens jauninājums, ko paredz noteikumu grozījumu projekts. Pagaidām mērniekiem šādu tiesību nav, taču praksē esot situācijas, kad pēc tā ir nepieciešamība – piemēram, ilgstoša darbnespēja, grūtniecība, dzemdības, bērna kopšana vai citi gadījumi. Tāpēc noteikumos ierosināts, ka sertificētā persona varēs brīvprātīgi apturēt sertifikāta darbību uz laiku līdz diviem gadiem, iesniedzot sertificēšanas institūcijai iesniegumu (sertifikāta darbību varēs atjaunot arī ātrāk nekā sākotnēji norādītajā termiņā).

Stingrāk tiek piedāvāts regulēt arī sertifikāta darbības anulēšanu, padarot sertificēšanas institūcijām vieglāku sertifikāta anulēšanas procedūru atkārtotu pārkāpumu gadījumos. Šobrīd noteikumos ierakstīts, ka sertifikātu var anulēt, ja divu gadu laikā no pirmā pārkāpuma mērnieks izdara “tādus pašus” profesionālās darbības pārkāpumus, taču jaunajā redakcijā tiktu precizēts, ka atkārtotie pārkāpumi ir konstatēti attiecīgajā sertifikāta darbības jomā, un tie var būt dažāda rakstura normatīvo aktu prasību pārkāpumi (ne obligāti identiski pirmajam pārkāpumam).

Noteikumu grozījumu projektā piedāvāts arī samazināt mērniecībā sertificētajām personām civiltiesiskās apdrošināšanas limitu no 14 229 eiro uz 5000 eiro“Apdrošināšanas limita aprēķinam izmantots būvniecības jomā attiecībā uz būvdarbu veicējiem un būvdarbu vadītājiem pielietotais princips par 10 procentiem no objekta vērtības vai gada apjoma. Ņemot vērā mērniecībā sertificētās personas vidējo gada apgrozījumu – aptuveni 50 000 eiro, attiecīgi 10 procenti no šī apjoma ir 5000 eiro”, šādu limita summas izvēli pamato grozījumu autori, Tieslietu ministrija.

Jau kādu laiku tiek runāts par valsts nodevas atcelšanu par zemes ierīcības darbu, zemes kadastrālās uzmērīšanas un ģeodēzisko darbu sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu – arī šī izmaiņa iestrādāta jaunajos grozījumos. Turpmāk maksu par šiem pakalpojumiem noteiktu paši sertifikācijas centri saskaņā ar valdības apstiprināto cenrādi.

Noteikumu grozījumu projekts paredz vēl vienu interesantu un būtisku izmaiņu – turpmāk mērniecībā varētu sertificēties ne tikai Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes atbilstošo studiju programmu beidzēji, bet arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras absolventi. LU struktūrvienībās ģeogrāfijas studenti apgūstot visas mērniecībā nepieciešamās iemaņas, tāpēc nebūtu pamata arī viņiem liegt pretendēt uz sertifikātiem mērniecības, ģeodēzijas darbos, uzskata Tieslietu ministrija.

Mērniecības sabiedriskās organizācijas gan nav sajūsmā par noteikumu grozījumu projektu. Tajā neesot parādījusies lielākā daļa no punktiem, par kuriem ar Tieslietu ministriju vienojusies darba grupa, kuras sastāvā bija Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) pārstāvji. Piedāvātajās izmaiņās nav iekļauta valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšana profesionālajai organizācijai, sertifikātu veidu izmaiņas, mērnieka palīgu darbības regulējums, pārkāpumu uzskaites sistēmas izveidošana, sertificēto personu reģistra papildināšana, mērnieku kvalifikācijas paaugstināšana un citi būtiski jautājumi.

” Viss, kas iepriekš runāts, atduras pret lielo monstru, ko sauc valsts iestāde/ministrija. Un nav svarīgi, ka darba grupā piedalījās šo iestāžu pārstāvji. Un nav svarīgi, ka nozare prasa izmaiņas, neprasot budžeta līdzekļus. Monstrs dara pa savam, nepaskaidrojot mērķi, kāpēc no darba grupas priekšlikumiem izraudzītas tieši šīs izmaiņas”, neizpratni par ministrijas selektīvo pieeju noteikumu projekta izstrādē pauž LKĢA izpilddirektore Ilze Dragone.

Tāpat sabiedriskās organizācijas iebilst pret vairākiem grozījumos iekļautajiem punktiem – cenrāža lietojumu iekļaušanu bez papildus informācijas vai izvērtējuma (jo īpaši saistībā ar to, ka nav izvērtēta cenrāžu pamatotība no pilnvērtīgas sertificēto personu uzraudzības viedokļa). Iebildumi ir pret to, ka noteikumu projektā nav konkretizētas praktisko pārbaudījumu prasības. “Praktiskā eksāmena izvērsums Noteikumu projekta anotācijā rakstīts iespējamības formā, tas pieļauj interpretāciju un atšķirības starp dažādām sertifikācijas institūcijām un svarīgākais, parastam normatīva lietotājam (valsts iedzīvotājam) tas liedz skaidri lasīt vienā normatīvā noteiktās prasības”, minēts LKĢA un LMB iebildumu vēstulē. Tāpat noteikumu projektā nav konkretizētas arī sertifikāta anulēšanas situācijas. Sabiedriskās organizācijas iebilst arī pret sertifikātu pretendentu loka paplašināšanu (LU absolventu iekļaušanu), jo “šobrīd nozares rādītāji neliecina par trūkstošiem speciālistiem, un 5 gadu pārejas periods beidzās 2014.gada 31. decembrī, kurā jebkurš praktizējošs speciālists varēja iegūt sertifikātu reglamentētā jomā”.

Noteikumu grozījumu projektam, lai tas stātos spēkā, vēl jāiziet cauri apstiprināšanas procesam Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā un Ministru kabineta sēdē.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

LMB un LKĢA iebildumu vēstule


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *