Mērniecības nozares problēmas risina arī ar akadēmisku pētījumu palīdzību

Pagājušajā nedēļā Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences ietvaros notika vēl viena sesija (“Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi”), kurā tika apskatīti vairāki mērniecības nozarē “karsti” temati. Tika aktualizētas gan sen neatrisinātas problēmas, kā, piemēram, godīgas konkurences nepieļaušana starp GNSS korekciju servisiem vai Valsts zemes dienesta kadastra datu neatbilstība reālajai situācijai dabā, gan relatīvi jaunākas likstas kā Rīgas pašvaldības nespēja tikt galā ar vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanu vai Latvijas valsts pārvaldes sektora nīgrums attiecībā uz atvērto datu ieviešanu ģeotelpiskās informācijas jomā.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras eksperts Didzis Dobelis konferencē pastāstīja par to, kā LATPOS sistēmas darbību ietekmējusi pērnruden novērotā magnētiskā vētra. Magnētiskās vētras ietekme uz LATPOS darbību tikusi atklāta nejauši, ierasto sistēmas darbības pārbaužu ietvaros. 13. oktobra pēcpusdienā parādījušās nopietnas problēmas ar inicializāciju, un to, kas tam par iemeslu, pētnieki sapratuši tikai vēlāk, meklējot informāciju internetā. Izrādās, 8. oktobrī no Saules atdalījies milzīgs plazmas daudzums, kas, sasniedzot Zemi, radīja spēcīgu magnētisko vētru. “Būtiski, ka paaugstināta jonosfēras aktivitāte pati par sevi tik ļoti neietekmē RTK korekcijas kā plašā vērtību variācija starp bāzes stacijām. Tiklīdz tā ir krasi atšķirīga, rodas problēmas ar pozicionēšanu”, sacīja D. Dobelis. Viena no būtiskākajām magnētiskās vētras blaknēm bijusi arī fiksācijas laika paildzināšanās. “Fiksācijas laiks pieauga kardināli – no vidēji 18 līdz 42 sekundēm. Bija brīži, kad fiksāciju nevarēja sagaidīt vispār. Eksperimenta nolūkos sagaidot fiksāciju, piemēram, pēc 2 minūtēm, konstatējām, ka pozīcija tika fiksēta ar ievērojamu kļūdu – principā šādos apstākļos mūsu mērījuma ticamība ļoti samazinās”, brīdināja D. Dobelis.

SIA “Geostar” pārstāvis Atis Vallis prezentēja pētījumu par vienotu piesaistes parametru aprēķinu Latvijas koordinātu un augstumu sistēmai, izmantojot Trimble VRS mērījumu metodi. Tā kā Latvijā nav pieejami aktuāli piesaistes parametri no valsts tīkla Eiropai, šādus parametrus nācies aprēķināt pašiem, sacīja A. Vallis. Parametri nepieciešami, lai dažādus globālu korekciju servisus varētu lietot arī Latvijā, piesaistīt mērījumus valsts ģeodēziskajam tīklam un visi, kas mēra ar dažādām korekciju sistēmām un servisiem, varētu iegūt vienotus rezultātus. Lietotājam tas esot ērti – tikai atliek ievadīt vienotos parametrus savā aparatūrā un vairāk nekas nav jādara, skaidroja A. Vallis. Aprēķinātie piesaistes parametri, kas izmantojami ar Trimble VRS mērījumu metodi, visā valsts teritorijā sniedzot homogēnus rezultātus (14 mm intervāls), un tos var izmantot topogrāfiskajai uzmērīšanai. “Ar dažādām programmatūrām un dažādām aprēķinu metodēm iegūtie rezultāti pilnībā ļauj apgalvot, ka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras centieni saglabāt LATPOS monopolu un aizliegt izmantot citus atbalsta staciju tīklus Latvijā ir nepamatoti”, secināja A. Vallis. Tam piekrita arī Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks, fizikas zinātņu doktors Jānis Balodis, kurš esošo situāciju mērniecībā salīdzināja ar “Latvijas Gāzes” monopola rīcību, importējot gāzi tikai no Krievijas. “Manuprāt, tā ir klaja patērētāju tiesību pārkāpšana. Patērētājam ir tiesības izvēlēties, ar kuru GNSS korekciju sistēmu strādāt, un ir kļūdaini nostāties pozīcijā, ka ir tikai viena, vienīgā un pareizā sistēma”, aizrādīja J. Balodis.

Savukārt otrs “Geostar” pārstāvis Māris Knoks iedziļinājies jautājumā par GPS tīklu validācijas metroloģiskajiem aspektiem Latvijā. Pirmkārt, neesot skaidra paša validācijas jēdziena izpratne ģeodēzijas kontekstā. Zem validācijas vārda Latvijas normatīvajos aktos atrodamas vairākas definīcijas, taču ģeodēzijas izpratnē tādu joprojām neesot. “Tā varētu būt datu pārbaude, mērīšana. Tam vajadzētu būt salīdzinājumam ar etalonu. Šāds etalons varētu būt tikai G0 punktu tīkls, taču arī tajā var būt standartnovirzes līdz pat 3 cm. Tātad, ja es gribētu veikt testa mērījumus, man būtu jāņem vērā standartnovirzes jau pašā sākumā”, sacīja M. Knoks. Turklāt, atrodot 11. klases mācību grāmatā pašas standartnovirzes definīciju, izrādās, ka standartnovirze ir “mērījumu izkliede”. “Tātad, par ko mēs vispār runājam – par mērījumu izkliedi vai par precizitāti?”, vaicā M. Knoks. Turklāt galu galā tikai pats mērnieks esot atbildīgs par mērījumu precizitāti. “Arī magnētisko vētru laikā kļūdas var būt diezgan būtiskas, bet vai LATPOS uzturētāji nes atbildību par sistēmu magnētisko vētru laikā? Vienīgais, kas nes atbildību par gala rezultātu, ir mērnieks, līdz ar to es nesaskatu nekādu jēgu validēt darbu, ko veic mērnieks. Principā to jau veic sertifikācijas centri, kas novērtē mērnieka profesionalitāti”, sacīja M. Knoks.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Sergejs Plotņikovs konferencē iepazīstināja ar Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanas darbiem, ar kuriem, kā zināms, Rīgas domei līdz šim nepavisam nav veicies. Vispirms tikusi veikta 4712 punktu apsekošana, no kuriem normālā stāvoklī bijuši saglabājušies mazliet vairāk nekā puse (55%), trešā daļa bijusi iznīcināta. 2014. gadā esot tikuši sākti atjaunošanas darbi trīs teritorijās – Vecrīgā, Torņakalnā un Āgenskalnā. “Diemžēl varu konstatēt, ka tie nav noritējuši veiksmīgi un mēs saskaramies ar vairākām problēmām. Objekti joprojām nav nodoti. Ceram tos nodot šogad, redzēs, sanāks vai ne…”, atzina S. Plotņikovs. Viņš secina, ka esot nepieciešams “rūpīgāk izstrādāt iepirkuma dokumentāciju, sevišķi – tehnisko specifikāciju. Ja nav detalizēti uzskaitītas prasības metodikai un izmantojamām tehnoloģijām, tad sākas pārpratumi”. Lai mērnieki neapvainojoties, bet “Latvijā diemžēl pietrūkst uzņēmumu, kuri ir spējīgi ātri un kvalitatīvi paveikt šādus darbus”. Te gan jāatgādina, ka Plotņikova kungs par visiem Latvijas mērniecības uzņēmumiem acīmredzot spriež pēc vienas nelielas firmas, kuru Rīgas dome pati izvēlējās šo darbu veikšanai diezgan apšaubāmā konkursā (sīkāk par Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanas epopeju Mernieks.lv rakstīja pagājušajā vasarā: http://mernieks.lv/article/2474).

Una Krutova no SIA “Mērniecības Datu centrs” pastāstīja par kopumā skumīgo situāciju Latvijā ar atvērto datu pieejamību. Atvērto datu definīcija Informācijas atklātības likumā paredz vairākus priekšnoteikumus, lai datus varētu uzskatīt par “atvērtajiem datiem”. Pirmkārt, tiem jābūt pieejamiem bez maksas. Tāpat atvērtajiem datiem nedrīkst būt atkalizmantošanas ierobežojumu, tos var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām programmām. Turklāt informācijas izmantotājam, ja runa ir par atvērtajiem datiem, nav īpaši jāpamato sava interese par šo informāciju. Tiesa gan, Informācijas atklātības likumā ir arī iestrādāts “atkāpšanās ceļš” gadījumiem, kad iestāde tomēr nevēlas informāciju sniegt. Likuma 10.panta 21 daļā noteikts: “Vispārpieejamai informācijai, ko ievieto internetā, iestāde pēc savas iniciatīvas, ja tas ir lietderīgi, nodrošina piekļuvi atvērto datu veidā kopā ar informācijas metadatiem.” Kā secina U. Krutova: “Lietderību pierādīt ir ļoti grūti. Ja informācijas pieprasītājs uzskatīs, ka datu publicēšana ir lietderīga, bet iestāde apgalvos, ka tā nav, tad tā arī paliksim kā divi āži uz tiltiņa un neizkustēsimies no vietas.” Latvijā nodefinēto ģeotelpisko pamatdatu kopa ir ļoti plaša (Ģeotelpiskās informācijas likuma 17. pants). “Es pat nezinu, vai tai būtu jābūt tik plašai. Bet, ja reiz tie ir definēti kā “pamatdati”, tad es pieņemu, ka tiem būtu jābūt arī vispārpieejamai informācijai. Oficiāli šie jēdzieni gan nekur saistīti nav, līdz ar to tās ir vien manas drosmīgās iedomas”, sacīja U. Krutova. Interesanti, ka Latvijas vienotajā ģeoportālā faktiski nav atrodami nekādi atvērtie dati – vienīgā datu kopa, ko tur iespējams iegūt bez līguma parakstīšanas, ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas karšu lapu sadalījums, taču arī šie dati īsti nekvalificējoties kā atvērtie dati specifiskā formāta (.dgn) dēļ, kas ir atverams tikai ar noteiktu lietojumprogrammatūru, izpētījusi U. Krutova. Atvērto datu pieejamība ir svarīga, jo ļauj attīstīties uzņēmējdarbībai, izstrādājot dažādus datu produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību. Aprēķināts, ka pilnīga datu atvēršana Eiropas Savienībā kopumā ļautu ietaupīt 5,7 miljardus eiro, glābt 7000 dzīvības (pastāv saistība starp datu pieejamību un palīdzības operativitāti), ietaupīt 629 miljonus stundu laika, utml (pētījums aplūkojams šeit: https://www.europeandataportal.eu/en/using-data/benefits-of-open-data). Kopumā atvērto datu pieejamības ziņā Latvija Eiropas Savienībā ir priekšpēdējā vietā (apsteidzot vienīgi Lihtenšteinu). Tiesa gan, pasaules kontekstā šī aina ir pozitīvāka – datu atvērtības ziņā Latvija ir 31. vietā pasaulē (no 122 analizētajām valstīm; datu atvērtības indeksu var aplūkot: http://index.okfn.org/place/).

Valsts zemes dienesta kadastra attīstības vadītājs Aldis Rausis atklāja ne mazāk bēdīgo ainu par kadastra datu (ne)aktualitāti un (ne)precizitāti, kā arī iezīmēja šīs problēmas iespējamos risinājumus, kuri balstīti 21. gadsimta tehnoloģiju sniegtajās iespējās. Jau iepriekš dzirdēts, ka tikai mazāk par puse no visām zemes vienībām Latvijā ir kadastrāli uzmērītas, turklāt pat šīs uzmērīšanas precizitāte, zinot 90tajos gados pieļautās kļūdas, reizēm ir visai nosacīta. A. Rausis sniedza akurātu statistiku – 47,3% no kopumā apmēram miljons zemes vienībām Latvijā ir kadastrāli uzmērītas, 36,6% ir ierādītas (precizitāte variē +/- 20 metru robežās), bet vēl 16,1% – tikai projektētas. Gada laikā no mērniekiem tiek saņemti jauni kadastrālie uzmērījumi tikai par 1,5% zemes vienību. “Viegli varam aprēķināt, ka šādā tempā paies 70 gadi, kamēr iegūsim aktuālus datus par visu Latviju. Un, protams, jāatceras, ka tie dati, ko iegūstam šodien, pēc 70 gadiem jau būs stipri novecojuši”, sacīja A. Rausis. Arī situācija ar būvju kadastra datu aktualitāti nav daudz labāka. No pusotra miljona ēku 64,2% ir pilnvērtīgi uzmērītas (taču atkal jāatceras, ka vecākie uzmērījumi datēti jau ar 1992. gadu), bet par gandrīz trešo daļu (31%) no ēkām VZD rīcībā ir tikai nepilns datu komplekts. Turklāt pastāv vēl kāda problēma – nereģistrētā būvniecība. VZD, salīdzinot kadastra un LIDAR datus (tie iegūti nelielos pilotprojektos vairākās valsts teritorijās), secinājuši, ka Latvijā ir uzceltas apmēram 10-15% nereģistrētu ēku (un vēl ap 5% ēku ir būtiski pārbūvētas), turklāt pastāv arī apgriezta tendence – apmēram 10% no kadastrā iezīmētām ēkām dabā vairs nepastāv. Jauni mērījumi, līdzīgi kā zemes vienību gadījumā, gada laikā ienāk tikai par 1,5% ēku. “Kadastram ir jāmaina domāšana – datiem kadastrā ir jāatbilst situācijai dabā”, atzīst A. Rausis. Bet kā to izdarīt? VZD sācis apsvērt moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas kadastra datu ātrai un masveidīgai atjaunošanai. “Jāizmanto jaunie datu ieguves avoti – aerofotogrāfijas, satelītu dati, bezpilota lidaparātu dati (tie būs jau detalizētāki, specifiskāki, augstākas kvalitātes dati)”, aicina A. Rausis. Pie aktuālas informācijas ieguves metodēm, vadoties no ārvalstu prakses, tiek rosināta arī “garāmgājēja sniegta informācija”, ar ko saprot kaimiņu pienākumu ziņot valsts iestādēm, piemēram, ja tiek pamanīta iespējama nesaskaņota celtniecība. Viena no VZD prioritātēm esot arī robežu sakārtošana kadastra kartē. Tāds iespējamais risinājums kā “jauni mērnieku laiki” (kas mērniecības industrijai, protams, būtu pa prātam) nav iespējams milzīgo izmaksu dēļ (ļoti aptuveni rēķinot, kopējais apgrozījums šādam pasākumam varētu būt 350-400 miljoni eiro). Teorētiski arī robežu sakārtošanu kadastra kartē varot veikt ar tālizpētes datu (ortofoto/LIDAR) palīdzību, sacīja A. Rausis, tomēr “ir viena problēma – ko iesākt ar robežzīmēm, kurām jābūt katrā robežpunktā?”. No vecajiem ierādītajiem robežpunktiem, tikai ceturtā daļa robežzīmju esot saglabātas nebojātas, bet vēl interesantāk, ka arī pēdējo divu gadu laikā uzmērītajās zemes vienībās ceturtā daļa robežpunktu ir bez robežzīmēm (nav tikuši apgādāti vai tās jau paspētas nojaukt). “Pirmkārt, jāizdara spiediens uz zemes īpašniekiem, kuriem jāsaprot, ka robežzīmes nav tāpēc, ka VZD to vēlas un mērniekam tas patīk, bet tāpēc, ka tās iezīmē viņa īpašuma izvietojumu un tām vajadzētu kalpot simtiem gadu”, rezumēja A. Rausis.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *