Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika, kas parāda datus par Latvijas uzņēmumu apgrozījumu, peļņu, darbinieku skaitu, un Valsts zemes dienesta (VZD) statistika par mērniecības uzņēmumu izpildītajiem darbiem, ir kā atvērtas grāmatas, kurās ieskatoties un saliekot tās kopā, iespējams gūt dažādas interesantas atziņas par nozares kopējo situāciju, kolēģiem un konkurentiem… Vienlaikus gan jāatceras, ka statistika mēdz būt arī maldinoša (īpaši, ja nevar iegūt un izanalizēt pilnīgi visus iespējamos datus par katru uzņēmumu) un ne velti pastāv teiciens: “Ir mazi meli, lieli meli un statistika”. Lai nu kā, Mernieks.lv piedāvā mērniecības tirgus 2015. gada statistikas pārskatu, kas tapis no VZD un VID datu bāzēs atrodamās informācijas, kā arī Firmas.lv datiem.

 ! Rakstā publicētie dati precizēti (17.01.2017) sakarā ar labotas statistikas saņemšanu no Valsts Zemes dienesta. Izmaiņas skar četrus sarakstus (laboto tabulu virsraksti iezīmēti ar sarkanu krāsu). Valsts zemes dienesta skaidrojums:

“Informējam, ka iepriekš sagatavotajā statistikā konstatētas neprecizitātes. Esam uzlabojuši statistikas sagatavošanas principus, tādēļ nosūtu uzlaboto statistiku: VZD reģistrētie kadastrālās uzmērīšanas darbi un zemes ierīcības projekti (bez ADTI datiem).  

Jaunajā statistikā ir skaitīti kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi pasūtījumā (vienā pasūtījumā varētu būt vairāki dažādi pakalpojumi), nevis reģistrācijas/aktualizācijas (jo viena pakalpojuma ietvaros tās var būt vairākas, turklāt šī informācija vairāk attiecas uz VZD tehniskajām darbu izpildes prasībām). Turklāt vērā ņemti tikai tie pakalpojumi, kuru izpilde noslēgusies bez atteikumiem un pārtrauktiem pasūtījumiem.

Pakalpojumi tika saskaitīti pēc to faktiskā izpildes datuma (datums, kad VZD darbinieks, izpildījis pēdējo darba posmu, neatkarīgi no tā, kad ir pieņemts vai apstiprināts pasūtījums, izrakstīts/samaksāts rēķins, vai izsniegts pakalpojums).

Attiecībā uz mērniekiem – šajā statistikā iekļauti arī tādi gadījumi, kad pasūtījums pieņemts un faktiski izpildīts 2014. gada decembrī, bet rēķins saņemts 2015. gada janvārī – šādi pasūtījumi statistikas pārskatā pieskaitīti 2014. gadam, līdz ar to, pieļaujamas minimālas datu nesakritības 1-2 mēnešu ietvaros, mainoties gadam.

Pašreiz sagatavotiem datiem par 2014. un 2015. gadu  ir vienoti  atlases kritēriji un tie ir savstarpēji salīdzināmi.”

Kopējais mērniecības tirgus apjoms 2015. gadā, neskaitot pašnodarbināto personu un daudzprofilu uzņēmumu pienesumu, bijis ap 17,95 miljoniem eiro, kas ir par aptuveni 200 000 eiro jeb 1,1% vairāk nekā 2014. gadā. Lielākie uzņēmumi Latvijas mērniecības tirgū 2015. gadā bijuši SIA “Metrum” ar apgrozījumu gandrīz 2,3 miljonu eiro apmērā, viņiem seko SIA “Latvijasmernieks.lv”, kuru apgrozījums sasniedzis 1,5 miljonus eiro un SIA “Ģeodēzists” ar nepilnu miljonu:

Atšķirīga aina redzama, aplūkojot uzņēmumu peļņu. Pirmkārt, kopējā peļņa mērniecības nozarē gada griezumā ir samazinājusies – no 1,7 miljoniem 2014. gadā uz 1,36 miljoniem 2015. gadā. Peļņas ziņā pirmajā vietā ir SIA “Ģeodēzists” ar gandrīz 300 000 eiro peļņu, otrajā vietā SIA “A Komanda” ar 143 000 eiro, bet trešie lielākie pelnītāji bijuši SIA “Vidzemes mērnieks” ar 121 000 eiro peļņu. Apgrozījuma līderi “Metrum” un “Latvijasmernieks.lv” nopelnījuši vien attiecīgi 11 un 10 tūkstošus eiro.

(ar zaļo krāsu tabulās turpmāk atzīmēti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji)

Par vienu no efektīvas uzņēmējdarbības mērauklām tiek uzskatīta uzņēmuma produktivitāte. To raksturo katra uzņēmuma darbinieka gada laikā saražotais apjoms, ko iegūst, dalot apgrozījumu ar darbinieku skaitu. Šajā rādītājā pirmajā vietā starp mērniecības uzņēmumiem Latvijā 2015. gadā ierindojusies SIA “A2 Grupa”, kur viens darbinieks vidēji radījis uzņēmumam ienākumus 74 000 eiro apmērā, otro vietu ieņem SIA “Geo Latgale”, kur attiecīgais rādītājs ir 71 000 eiro, bet trešo – SIA “Togeo” ar nepilniem 67 000 eiro. Te gan jāatzīmē, ka pirmajās divās vietās esošajos uzņēmumos ir divi darbinieki, bet “Togeo” – viens. Efektīvākie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs pieciem ir SIA “Terra Topo” (61 000 eiro uz darbinieku), SIA “Merko” (48 000) un SIA “Topohaus grupa” (gandrīz 40 000). Uz kopējā Latvijas uzņēmējdarbības fona mērniecības nozare gan nav piepulcējama produktīvākajām – kā liecina nesen veikts Biznesa efektivitātes asociācijas pētījums, atkarībā no nozares efektīva uzņēmuma produktivitāte uz vienu darbinieku pārsniedzot 100 000 eiro, bet atsevišķos gadījumos – pat 400 000 eiro. 2014. gadā mērniecības nozarē daži uzņēmumi vēl bija spējuši pārsniegt 100 000 robežu (“Terra Topo”, “Geo Latgale”).

Bet kuri uzņēmumi mērniecības nozarē 2015. gadā ir bijušie lielākie nodokļu maksātāji? Tabulas augšgalā pārsteigumu nav – uzņēmumi ar lielākajiem apgrozījumiem arī samaksājuši vislielākos nodokļus: 1. vieta “Metrum” ar 1,1 miljonu eiro, 2. vieta “Latvijasmernieks.lv” ar 660 000 un 3. vieta “Ģeodēzists” ar 302 000 eiro. Kopējais nodokļu maksājums valsts budžetā gada laikā pieaudzis diezgan strauji – no 5,3 miljoniem 2014. gadā uz 5,9 miljoniem 2015. gadā.

Interesanti pētīt arī samaksāto nodokļu īpatsvaru no apgrozījuma, citiem vārdiem – cik lielu daļu no saviem ienākumiem katrs no uzņēmumiem samaksājis nodokļos? Ja neskaita pirmo vietu, kurā esošais SIA “Mērniecība A.K.” ar pārsimts eiro lielu apgrozījumu 2015. gadā pamanījies samaksāt nodokļos divreiz vairāk nekā vispār guvis ienākumus, tad dāsnākie nodokļu maksātāji bijuši SIA “Geometra”, kas Valsts kasei pārskaitījuši mazliet vairāk nekā 60% no saviem ienākumiem, SIA “3D Projekts” (59%) un SIA “Mērnieks MMR” (56%). Šajā tabulā redzams gan samaksāto nodokļu īpatsvars, gan arī apjoms absolūtos skaitļos (ilustrācijai, par cik lielām summām katrā gadījumā ir runa):

Vēl citādāka situācija redzama, aplūkojot samaksāto nodokļu apjomu uz vienu darbinieku (dati par uzņēmumu vidējo darbinieku skaitu gadā gūti no VID nodokļu pārskatiem). Šeit ar pārliecinošu atrāvienu pirmajā vietā ierindojies individuālais komersants “I. Gavrilovs” (uzņēmums ar diviem darbiniekiem), kas samaksājis nodokļos 36,6 tūkstošus eiro par katru darbinieku, tālu apsteidzot otrajā vietā esošo SIA “ABC Mērniecība” (16,8 tūkstoši) un SIA “Geo Latgale” (15,8 tūkstoši). Nodokļu apjomam uz darbinieku būtu jākorelē ar uzņēmuma produktivitātes rādītājiem (jo vairāk katrs darbinieks saražojis, jo vairāk arī samaksājis nodokļos), un augšgalā tā tas faktiski arī ir, jo produktīvākais uzņēmums “A2 Grupa” ir ceturtais par darbinieku samaksāto nodokļu rādītājā, otrs produktīvākais “Geo Latgale” – trešais, bet trešais produktīvākais “Togeo” – devītais (par “I. Gavrilovs” un pārējiem individuālajiem komersantiem apgrozījuma dati nav pieejami).

1. Gavrilova uzņēmums ieņem pirmo vietu ieņem vēl kādā rādītājā – reģistrēto mērniecības darbu skaits uz vienu darbinieku (VZD reģistrētie mērniecības darbi ir ADTI darbi, kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības projekti). Lai gan ievērojami mazāk nekā gadu iepriekš (2014), kad uzņēmums (turklāt togad tikai ar vienu darbinieku!) spēja izpildīt 732 (!) mērniecības darbus, joprojām rādītājs iespaidīgs – 391 darbs. Tuvāko sekotāju “Togeo” vienīgā darbinieka darbaspējas arī ir apbrīnojamas – 266 mērniecības darbi, trešajā vietā SIA “Ģeotopo” ar 181 darbu.

Ļoti ievērojami – līdz pat vairākiem desmitiem reižu – starp uzņēmumiem atšķiras reģistrēto mērniecības darbu vidējā cena (apgrozījums pret mērniecības darbu skaitu), kā arī nodokļu apjoms, kas vidēji samaksāts par vienu mērniecības darbu. Tiesa, jāņem vērā, ka reģistrētie mērniecības darbi nav visi iespējamie darbi, ko uzņēmums var veikt, ārpus šīs uzskaites paliek, piemēram, būvju ģeodēziskā uzmērīšana. Līdz ar to, ja ņem vērā tikai reģistrētos darbus, visvairāk viens mērniecības darbs vidēji izmaksājis uzņēmumā SIA “Dobeles mērnieks” – 11 238 eiro:

Šajā rādītājā, iespējams, lielākas uzmanības vērti drīzāk ir zemākie apgrozījuma rādītāji par vienu reģistrēto darbu – ņemot vērā, ka kopējais darbu skaits uzņēmumam var būt vēl lielāks, vidējā cena par darbu var būt vēl zemāka, bet ne augstāka. Zemākās vidējās reģistrēto darbu cenas 2015. gadā bijušas “Mērniecība A.K.” – 44 eiro par darbu, “Geometra” – 46 eiro par vienu darbu, SIA “Gintus” – 90 eiro par darbu un SIA “Terra Modus” – 95 eiro par darbu. Redzams, ka atšķirībā no citām tabulām, šajā krietni vairāk redzami tieši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji:

Kopumā mērniecībā izpildīto reģistrēto (ADTI+kadastra+ZIP) darbu skaits, salīdzinot ar 2014. gadu, pērn pieaudzis ievērojami – no 33 817 uz 37 545. Tiesa gan, darbi bijuši nedaudz mazāki, jo kopējo topo platību apjoms sarucis no 23,1 tūkstošiem uz 22,2 tūkstošiem hektāru, izpildmērījumu garumi – no vairāk nekā 6000 uz nepilniem 4800 kilometriem. Mērniecības uzņēmumu konkurencē visvairāk reģistrēto darbu izpildījuši “Metrum” – 2305, otrajā vietā – “Latvijasmernieks.lv” ar 2287 darbiem, bet trešajā – “ABC Construction” ar 1269 darbiem:

Vērtējot nozari kopumā, iezīmējas vēl kāda interesanta tendence – salīdzinājumā ar 2014. gadu samazinās “tīro” mērniecības uzņēmumu daļa mērniecības tirgū, jo arvien vairāk darbus izpilda daudzprofilu uzņēmumi. Kopējā darbu skaitā šīs izmaiņas gan pagaidām ir tikai viens procents (no 95% uz 94%), taču atsevišķos segmentos process ir straujāks, piemēram, topogrāfiju platību darbos “tīro” mērniecības uzņēmumu īpatsvars samazinājies no 91% līdz 87%. Savukārt mērniecībā oficiāli nodarbināto skaits uzrāda iepriecinošu tendenci – 2015. gadā tas pieaudzis no 913 līdz 998 cilvēkiem. Vai 2016. gadā tiks pārsniegts tūkstotis? Atbildi uzzināsim nākamgad, kad aplūkosim nākošā gada statistiku.

*Saskaņā ar VZD noslēgto līgumu sarakstu 2016. gada aprīlī

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv