Dienu pirms valsts svētkiem divas apaļas jubilejas atzīmēja arī Latvijas ģeodēzijas nozare. 17. novembrī apritēja 15 gadi, kopš Rīgas Svētā Pētera baznīcā – Rīgas ģeodēziskā tīkla sākumpunktā – tika atjaunota vēsturiskā Latvijas ģeodēziskā grīdas piemiņas zīme un uzstādīta sienas plāksne ar sākumpunkta koordinātām, savukārt 25 gadu atjaunošanas jubileju svin Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedra. Abiem notikumiem par godu Pēterbaznīcā noritēja svinīgs pasākums, kurā piedalījās un ar runām uzstājās gan akadēmisko aprindu, gan valsts institūciju pārstāvji.

Pasākuma runasvīrs, RTU Ģeomātikas katedras vadītājs Jānis Kaminskis atminējās, ka gadsimtu mija bijis laiks ar īpašu auru, kad gribējies izdarīt kaut ko paliekošu. Viens no šādiem darbiem bijusi piemiņas zīmes un plāksnes uzstādīšana Latvijas koordinātu sākumpunktā.

Latvijas zinātņu akadēmijas pārstāvis Pēteris Trapencieris savukārt atgādināja, ka Latvijas koordināšu sākumpunkts ne vienmēr atradies Pētera baznīcā: “Ja šobrīd par Latvijas koordināšu centru uzskatām Pēterbaznīcas torni, tad 19. gadsimtā šis koordināšu centrs atradās mazliet citur, bet netālu no šejienes – tur, kur atrodas Latvijas universitātes galvenā ēka, Raiņa bulvārī”. P. Trapencieris uzsvēra arī Rīgas unikālo ģeogrāfiskās atrašanās vietu (57. paralēles un 24. meridiāna krustpunktā, kam par godu arī tieši pirms 15 gadiem, vien dažas dienas ātrāk – 12. novembrī – tika uzstādīts stabs Bolderājas-Priedaines kāpu grēdā), vienlaikus novēlot studentiem spēt izgudrot jaunu ģeodēzijas metodi, kas kardināli uzlabotu GPS sistēmas, lai novērstu to joprojām pieļautās kļūdas. “Lai Rīgas vārds izskanētu ne tikai ar to, ka tā atrodas uz paralēles un meridiāna krustpunkta, bet, kā tā devusi jaunu, pasaules mēroga ieguldījumu ģeodēzijas attīstībā”, vēlēja P. Trapencieris.

Pats Pēterbaznīcas koordinātu sākumpunkta zīmes autoru pārstāvis, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Metāla dizaina katedras vadītājs Arvīds Endziņš izteicās ar humoru: “Nav daudz mākslinieku, kas priecātos, ka pa viņu darbu staigā ar kājām. Šī ir tā reize, kad pret to nav iebildumu”.

Valsts zemes dienesta pārstāve Jana Supe dalījās ar atklājumiem par kadastra pirmsākumiem Latvijā: “Uzskatām par pienākumu paziņot sabiedrībai, ka mūsu kadastram ir ļoti sena vēsture. Esam atraduši valsts vēstures arhīvos materiālus, kas datējami ar 17. gadsimtu. Jautājumi par robežām un robežpunktiem tikuši risināti jau senos laikos”. Savukārt ģeodēziskā sākumpunkta zīmi J. Supe pielīdzināja simboliskam paraugam mērnieku darba vēlamajai kvalitātei: “Novēlam kolēģiem mērniekiem, veicot ģeodēziskos darbus, tos darīt ar tikpat lielu svarīgumu, kāda piemīt šai zīmei! Savukārt RTU Ģeomātikas katedrai novēlu tikpat daudz zinātkārus un zinošus jauniešus arī turpmāk, jo mēs augstu novērtējam jūsu studentu pētniecisko darbu.”

RTU Būvniecības fakultātes dekāns Juris Smirnovs veica atmiņu ekskursu tajā, kā savulaik izveidojusies RTU Ģeomātikas katedra. Izrādās, ka šāda katedra atjaunotajā Latvijas republikā varēja arī nebūt, ja vien nebūtu bijis Jāņa Klētnieka apņēmības: “Pirms 25 gadiem izšķīrās, vai Būvniecības fakultātē būs tikai viena – būvniecības studiju programma un ģeodēzija tajā būs vien kā atsevišķs studiju priekšmets. Taču bija vīrs ar nacionālu stāju, autoritāte savā nozarē, pirmais ģeodēzijas katedras vadītājs Jānis Klētnieks, kurš izdarīja tiem laikiem gandrīz neiespējamo, izveidojot akadēmisko studiju programmu ģeodēzijā.”

Svinīgajā pasākumā uzstājās arī RTU Ģeomātikas katedras mācībspēks profesors un Latvijas universitātes vadošais pētnieks Jānis Balodis, bijušais Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, pulkvežleitnants Gunārs Goba, Ints Lukss no SIA “Mikrokods”, Rīgas domi pārstāvēja Attīstības departamenta Topogrāfiskās informācijas uzturēšanas nodaļas vadītājs Sergejs Plotņikovs. Par skaistiem muzikāliem starpbrīžiem parūpējās koklētāja Līga Griķe.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv