Jaunā kadastra procedūra mērniekiem sola garākus termiņus un lielāku finansiālo risku

No šā gada sākuma mainījusies kārtība, kādā tiek reģistrētas kadastrālās izmaiņas Zemesgrāmatā. Jaunajā kārtībā zemes īpašniekam vairs nav jādodas uz Zemesgrāmatas nodaļu, bet mērnieks iesniedz Valsts zemes dienestā (VZD) viņa iesniegumu, pēc kura VZD nosūta informāciju Zemesgrāmatai. Pirmās mērnieku atsauksmes liecina, ka jaunā kārtība nozarē strādājošajiem šķiet nevis uzlabojums, bet, gluži pretēji, tā sagādājot neērtības. VZD arī neliedzas – kārtības maiņa neesot veikta mērnieku, bet tikai zemes īpašnieku interesēs.

Samazinot administratīvo slogu zemes īpašniekiem, pieaug termiņi mērniekiem

Mērnieks Auseklis Bērziņš, kurš pirmais uzsācis pasūtītāja īpašuma kadastra datu aktualizāciju pēc jaunās sistēmas, uzskata, ka tai, no mērnieka viedokļa raugoties, ir divi galvenie trūkumi. Pirmkārt, esot krietni ievilcies kopējais procesa termiņš, jo agrāko desmit dienu vietā tagad tas ieildzis līdz pusotram mēnesim (konkrētajā piemērā mērnieks iesniedzis dokumentus 5. februārī, bet reģistrācija tiks pabeigta tikai 25. martā).

„No mērnieka viedokļa jaunajā kārtībā neredzu neko pozitīvu. Process ir pagarinājies piecas reizes. Ja līdz šim maksimālie termiņi bija desmit, vai, īpaši sarežģītos gadījumos – piecpadsmit dienas, pēc kurām varējām saņemt plānus un atdot tos īpašniekam, tad tagad tie ir gandrīz divi mēneši. Tas, kas iepriekš tika izpildīts vienlaicīgi, tagad ir sadalīts divos atsevišķos procesos – jauno īpašumu nereģistrē vienlaicīgi ar zemes vienību, pirms tā nav nostiprināta Zemesgrāmatā”, stāsta A. Bērziņš.

 VZD atzīst, ka „ieviešot jaunās Kadastra un Zemesgrāmatas procedūras, ir ņemtas vērā nevis pakalpojumu sniedzēju, bet pakalpojumu saņēmēju – zemes īpašnieku  – intereses. Tas ir valstisks uzstādījums samazināt administratīvo slogu un veidot uz klientu orientētus pakalpojumus”.

Skaidrojot, kāpēc, „samazinot administratīvo slogu”, ir pagarinājušies procesa izpildes termiņi, VZD sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Vīgante raksta: „Normatīvajos aktos nav mainīts termiņš, kādā Valsts zemes dienests izvērtē iesniegtos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un pieņem lēmumu par datu reģistrāciju vai atteikumu (tās ir 10 vai 15 darba dienas, atkarībā no objekta apjoma). Atšķirībā no iepriekšējā procesa, pēc šī lēmuma pieņemšanas dokumenti netiek izsniegti mērniekam, bet informācija tiek nosūtīta Zemesgrāmatai attiecīgu izmaiņu reģistrēšanai. Tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas no Zemesgrāmatas plāni var tikt izsniegti mērniekam, jo pastāv iespēja, ka Zemesgrāmatu tiesnesis saskata pamatu atteikt zemes sadales nostiprināšanu. Šajā gadījumā sadale nevar tikt reģistrēta arī Kadastrā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no 1. janvāra ir paredzēts papildus 5 darba dienu termiņš, kad pēc paziņojuma saņemšanas no Zemesgrāmatas par iespēju sadalīt vai apvienot zemes vienību, reģistrē kadastra objektu. Pagaidām Valsts zemes dienestā ir bijusi iesniegta tikai viena zemes vienību sadale atbilstoši jaunajām procedūrām, tāpēc iekšējie procesi vēl tiek pielāgoti. Valsts zemes dienests plāno, ka šis 5 dienu papildu termiņš netiks izmantots pilnībā un Valsts zemes dienesta procedūras varētu iekļauties iepriekšējos termiņos vai pagarināties par 2 darba dienām”.

Savukārt procedūra ilgāk ievelkoties gadījumos, kad zemes īpašnieks vēlas veikt gan zemes vienību sadali, gan veidot jaunus nekustamos īpašumus. S. Vīgante skaidro, ka VZD esot vēlējies šos procesus integrēt, taču šis ierosinājums neesot guvis atbalstu likumdevēju gaiteņos: „Ja sadales gadījumā klients izvēlas veidot arī jaunus nekustamos īpašumus sadalītajām zemes vienībām, tad šis pakalpojums var tikt izpildīts tikai pēc sākotnējās zemes vienības sadales nostiprināšanas Zemesgrāmatā, jo normatīvo aktu izstrādes procesā netika atbalstīts Valsts zemes dienesta priekšlikums integrēt arī šos pakalpojumus. Zemes robežu plānus nepieciešamības gadījumā mērnieks varēs saņemt jau pirms šī pakalpojuma izpildes. Normatīvajos aktos noteiktais šī pakalpojuma izpildes termiņš ir līdz 10 darba dienām. Plānots, ka tas nepārsniegs 5 darba dienas”.

Vai mērniekiem jāprasa 100% priekšapmaksa?

Otrs A. Bērziņa iebildums ir saistīts ar to, ka mērniekiem jaunā kārtība palielinot līgumsaistību ar pasūtītāju neizpildes risku, jo tagad mērnieka rīcībā vairs nepaliek dokumenti, kurus atdot klientam, tādējādi negodprātīgi pasūtītāji pēc reģistrācijas procesa pabeigšanas vairs nav atkarīgi no mērnieka un var arī nesamaksāt. Tāpat esot apšaubāms, ka arī pašam klientam šāda kārtība vienmēr ir izdevīgākā, jo mērnieks par starpnieka pakalpojumiem iekasē papildus maksu (kaut vai, lai varētu nomaksāt nodokļus).

No vienas puses, šādu situāciju varētu risināt, paredzot iespēju arī zemes īpašniekam pašam iesniegt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, norēķinoties ar mērnieku uzreiz pēc uzmērīšanas darbu pabeigšanas. Taču normatīvie akti paredz, ka uzmērīšanas dokumentus drīkst iesniegt tikai mērnieks. VZD skaidro, ka tas esot saistīts ar pāreju uz elektroniskajiem dokumentiem: „Šāda prakse, kad tikai mērnieks var iesniegt ZKU lietu, tika ieviesta no brīža, kad stājās spēkā regulējums par elektronisku ZKU lietu. ZKU lietas mērnieki sagatavo elektroniski un dienestam iesniedz e-vidē, sadarbojoties informācijas sistēmu līmenī. Līdz ar to  dokumentu apritē samazinās papīra formā gatavotu dokumentu iesaiste. Elektroniski sagatavotus datus var iesniegt tikai speciālists, šajā gadījumā – mērnieks, kam ir nepieciešamās prasmes un kompetences operēt ar elektroniskām ZKU lietām. Šāds process ir sabiedrībai izdevīgāks, jo kopumā prasa mazāku resursu patēriņu, kā arī tika atbalstīts no mērniekiem, jo samazinās drukājamo papīra dokumentu skaits, piemēram, mērījumu izdrukas, nav jāpasūta ZKU lietu vāki. Elektronisku dokumentu uzkrāšana paātrina arī iespēju mērniekiem saņemt iepriekšējo mērījumu informāciju.”

S. Vīgante sola, ka birokrātisko procesu digitalizēšana turpināšot attīstīties: „Šī gada laikā tiks ieviests risinājums, kas portālā kadastrs.lv mērniekiem ļaus tiešsaistē saņemt arhīva informāciju, kas ir uzkrāta elektroniskā veidā. Papildus informējam, ka, attīstoties elektronisko dokumentu pielietojumam, arvien jaunas izmaiņas ir sagaidāmas arī nekustamā īpašuma dokumentu jomā. Jau šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai pilnībā atteiktos no zemes robežu plāna kā obligāti papīra formā sagatavojama dokumenta, uz kura nepieciešama reģistrācijas apstiprinājuma atzīme”.

Savukārt pret iespējami negodprātīgiem pasūtītājiem VZD iesaka nodrošināties, vienkārši pieprasot no pasūtītāja priekšapmaksu pilnā apmērā: „Ņemot vērā normatīvo aktu izmaiņas reģistrācijas procedūru jomā, Valsts zemes dienests ierosina mērniekiem pārskatīt līguma nosacījumus ar klientiem, paredzot, ka klients darbu apmaksu veic pilnībā jau pirms plānu iesniegšanas Valsts zemes dienestā”.

Savukārt jaunu īpašumu veidošanas gadījumā mērnieka iesaiste neesot obligāta. „Atšķirībā no zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanas, šo pakalpojumu var pieprasīt arī pats nekustamā īpašuma īpašnieks. Līdz ar to mērnieks var izvēlēties, vai piedāvāt klientam pilnu pakalpojumu komplektu, vai ieteikt pašam vērsties Valsts zemes dienestā”, informē VZD.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *