Kārtējās pārdomas par mūsu darba vidi man izraisīja nacionālie svētki un ar to saistītie patriotisma uzplūdi okupācijas ēnā. Tam sekojošie Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumi un to saistība ar mūsu nozari, bet galīgo akcentu uzlika LTV1 intervija ar Vitu Matīsu 25.11.2014. Ir ļoti grūti objektīvi paskatīties uz sevi no malas, bet kādreiz tas ir jādara.

Lūk,kā es vērtēju mērnieku vidi no pasūtītāju, koleģiālo nozaru un valsts institūciju skatu punkta:

1. Mūsu ir ļoti maz, apmēram 520 (abc-310 ,lmb-210) sertificētas personas. Kopējais nozarē nodarbināto skaits nav zināms, bet provizoriski tas varētu būt apmēram 1200 – 1400 cilvēki.

2. Mēs turpinām klonēties un kļūstam aizvien sadrumstalotāki. Dotajā brīdī ir 213 juridiskas personas (VZD noslēgtie līgumi) mērniecības nozarē.

3. Mēs esam sabiedriski mazaktīvi. LMB biedru skaits bez goda biedriem – 85, no tiem daļa strādā VZD, LĢIA, datu uzturēšanā, pašvaldībās vai arī ir mācību spēki. Praktizējošie mērnieki skaits LMB ir apmēram 70. LKĢA biedrus pārstāvošo sertificēto personu  skaits ir apmēram 110. Tā kā liela daļa no mērniekiem pārstāv abas sabiedriskās organizācijas, tad sabiedriski aktīvo mērnieku skaits nozarē nepārsniedz 130, jeb 25%. Tātad 3/4 nozares ir nezināma, neinformēta un neaktīva.

4. Mums vēl arvien ļoti patīk normatīvo aktu izstrādes laikā infantīli klusēt, neinteresēties un nepiedalīties (75% pat nezin par to izstrādi). Toties pēc normatīva vai cenrāža stāšanās spēkā publiski vainot sabiedriskās organizācijas par neizdarību.

5. Mums ir ļoti mazas iespējas lobēt savas intereses finansiāli. Abu sabiedrisko organizāciju kopējais gada budžets – apmēram 9000 euro (jeb apmēram 17 euro no vienas nozarē sertificētas personas gadā, vai arī 7 euro no nozarē strādājošā). No biedru naudām nav reāli noalgot juristu, kurš palīdzētu likumdošanas jautājumos. Tātad, pašlaik aizstāvam savas intereses tikai ar iekšējiem resursiem. Zinot ar ko mums ir jāspēkojas (Tieslietu un Aizsardzības ministrijas, būvniecības nozare), ir samērā prognozējami, kādi būs rezultāti. Pieņemu, ka viena VZD strādājoša jurista darba algas fonds ir lielāks par visas nozares sabiedrisko organizāciju budžetu.

6. Nozarē vēl arvien mākslīgi tiek uzturēta pretnostatīšana starp LMB un LKĢA, kā arī starp abiem sertifikācijas centriem. Jautājums, kurš to dara un kā interesēs ir mūs šķelt un vājināt?

7. Mērnieka profesijas prestižs turpina samazināties.

Tagad esmu nonācis pie virsrakstā minētās pievienotās vērtības definēšanas. Nozares pievienotā vērtība ir tas laiks un darbs, ārpus tiešajiem darba pienākumiem, kuru katrs mērnieks bez samaksas labprātīgi velta nozarei. Tas sākas ar dalību sporta spēlēs, spēju izlasīt un pakomentēt rakstus un ziņas portālā, apmeklēt seminārus un uzdot jautājumus, iestāties un piedalīties sabiedrisko organizāciju darbā, palīdzēt jaunajiem mērniekiem, galu galā arī pirmās pretenzijas uzrakstīšana ir vesels varoņdarbs. Ir pilnīgi skaidrs, ka nozare nebūs ideāla, jo daža laba pat visu darba mūžu nozarē nostrādājuša mērnieka augstākā pievienotā vērtība nozarei var būt tikai dalība sporta spēlēs ar nosacījumu, ka alus būs par brīvu.

Laikam ir saprotams, ko es vēlos pateikt, ja mēs gribam dzīvot labāk un profesionāli pareizāk strādāt, tad ir jāceļ šī pievienotā vērtība nozarē. Pieaugot šai pievienotai vērtībai, loģiski uzlabosies darba vide, atalgojums un savstarpējās attiecības. Uzskaitīšu īstermiņa mērķus tā sasniegšanai:

1. Iestājoties sabiebriskā organizācijā. Vai pastāv iespēja būt ārstam un nesastāvēt Ārstu biedrībā? Vai ir iespēja legāli strādāt būvniecībā un nebūt būvreģistrā?

2. Aktīvi piedalīties darba grupās nozarei svarīgo jautājumu risināšanā. Tuvākā laikā plāno vērt vaļā sertifikācijas noteikumus un sāksies Mērnieku likuma izstrāde (pirmo redakciju būtu jāizstrādā pašiem mērniekiem no sabiedriskajām organizācijām).

3. Aktīvi kontaktējam ar kolēģiem, pārstājam uztvert viņus kā konkurentus, kuri Tev var noņemt darbu. Stiprinām horizontālās un vertikālās saites.

4. Iesaistam sabiedriskā darbā jaunos. Skaidrs, ka būs kļūdas un vilšanās, bet tikai tā var sākt.

Pašlaik nozarē ir raksturīga vienaldzība un nolemtība. Dominē saukļi – ko tad es, citi jau ir gudrāki, man nav laika un naudas. Tā vietā, lai mēs kopīgi domātu, kā iestrādāt normatīvajos aktos mums vajadzīgas lietas un kopīgi par tām pastāvētu, notiek ‘’klasiskais strauss’’. Svarīgāk šķiet pārstartēties uz lētāku uzņēmējdarbības formu, kaut ko nenomaksāt, nesaskaņot, uzmest un ietaupīt, kaut kur noskriet ar GPS, jo pagaidām nav uzraudzības, nu kaut kā tā viegli, īstermiņā. Varbūt loģiski būtu kritiskā brīdī noalgot juristu, kurš palīdzētu nozarei, nevis mūžam piekāpties un pēc tam pildīt visādas nejēdzības. Cik daudz mēs, ietaupot īstermiņā (nepiedaloties un neiebilstot), vēlāk nenomaksājam nodevās, saņemtajos atteikumos, ar savu laiku un nerviem, un rezultātā mēs vēl finansiāli uzturam piekto varu. Par piekto varu Latvijā (buržuāzisko birokrātiju), tās pazīmēm, izpausmēm un darba metodēm vairāk ar Aivaru Borovkovu. Interesanti būtu uzzināt, cik liels finansiāli būs 30% VZD pakalpojumu sadārdzinājums, pēc jaunā cenrāža, kopā visai nozarei. Man nav pieejama šī statistika, bet pieļauju, ka gada griezumā runa būs par simtos tūkstošos euro mērāmiem skaitļiem (izņemta nauda no nozares). Šis plānotais sadārdzinājums notiek uz fona, ka mērnieki paši ņem informāciju, sakārto VZD arhīvu ar elietām un tūlīt vēl pašiem būs jāievieto telpiskie dati. Tāda sajūta, ka visi kadastra darbinieku resursi tiks pārgrupēti skaidrojumu radīšanai un atteikumu ražošanai.

Lūdzu neuztveriet personīgi, visi augstāk minētie fakti, vērtējumi un secinājumi ir tikai mans personīgs un diemžēl anonīms viedoklis.

PS. Aicinu īpaši aizdomāties par skaitli X ( 17 euro) – vidēji gadā viena Latvijā sertificēta mērnieka samaksātais biedra naudās sabiedriskajām organizācijām. Ja cerīgi pieņemam, ka sertificēts mērnieks vidēji mēnesī uz rokas saņem 700 euro, tad X=0,2% gadā, jeb 1,4 euro mēnesī. Piedodiet, bet jebkurš citas nozares pārstāvis skatoties uz skaitli X un kopējo situāciju nozarē izsecinās, ka mēs esam vai nu totāli nabagi, vai absolūti idioti. Tādi skarbi secinājumi pēc patriotiskās pārdomu nedēļas.

Jancis