Mērnieki sacenšas gadskārtējās sporta spēlēs

Spēkojoties 13 dažādās disciplīnās, sestdien, 5. jūlijā, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas rīkotajās sporta spēlēs Līgatnes pagasta ‘’Upmaļos’’ tika noskaidroti šogad stiprākie, veiklākie, precīzākie un atjautīgākie mērnieku profesijas pārstāvji. Sporta veidos – kā allaž, gan plaši populāru komandu sporta spēļu savdabīgas adaptācijas (volejbols ar “melnu” tīklu, futbols ar mini bumbu un mini vārtiem, strītbols uz grants seguma), gan tādi, kas tikai mērniekiem “pa zobam” – acumērs, centrēšanās, u.c.

Lai gan sacensību diena bija sestdiena, daļa mērnieku dienu iepriekš piedalījās arī seminārā, kurā tika apspriesta viena no tuvākā laika potenciāli aktuālām nozares problēmām – augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas konvertēšana (planšetēs) uz Eiropas vertikālo augstumu sistēmu. Daži piektdienas naktī (pat līdz sešiem rītā) jau esot krietni “iesildījušies”, kas viņiem nebūt netraucēja startēt sestdienas sacensībās. Tiesa gan, viņu uzdzīves sekas nesaudzēja zolītes sacensību dalībniekus – kā izteicās vairāki dalībnieki un iemaldījušies skatītāji, sacensību telpā krietni odis pēc “peregara”. Pirmie gan varētu ar visām tiesībām iebilst, ka tikai sportiski trenējušies – galu galā viena no sporta spēļu programmas disciplīnām bija arī “Alus ir gards!” jeb alus dzeršanas sacensības uz ātrumu, sūcot alu ar salmiņu. Priekšsacīkstēs bija jāizsūc puslitrīgs kauss, finālā – vēl litrs alus (ne velti alus dzeršanas sacensības bija pati pēdējā disciplīna). Alus dzeršanā virsroku pār konkurentiem ņēma Oskars no “Topohaus”, savukārt vislabākais zolītes sitējs “peregara” aroma pildītajās telpās izrādījās Aigars no “Ģeodēzists”, kurš sīvā cīņā pieveica Anželiku no „Delta kompānijas”.

Komandu sporta spēles tika organizētas pēc grupu turnīra un izslēgšanas spēļu principa. Protams, mači bija krietni saīsināti – piemēram, volejbolā spēle noritēja līdz 11 punktiem ar serves maiņu pie katra punkta zaudēšanas. Tā nebija vienīgā modifikācija – volejbolā ierastais tīkls šoreiz bija aizsegts ar necaurredzamu melnu plēvi. Kā stāsta volejbola sacensību dalībniece Guna, tas spēli padarījis krietni neprognozējamāku, neļaujot tik viegli paredzēt ne pāri tīklam lidojošās bumbas trajektoriju, ne to, kurā brīdī un vietā uzbrūkošais spēlētājs izdarīs gremdi. Savukārt volejbola laukuma robežas bijušas iezīmētas ne tikai ar lentēm, bet arī miltiem, kuru putēšana pa gaisu noderēja brīžos, kad bija jānosaka, vai bumba skārusi robežu (kas tika ieskaitīts laukumā). Viskomfortablāk šādā volejbolā jutās “Latīpašuma” komanda (otrā vieta mērnieku apvienībai “1′”, bet trešā – “Metrijai”).

Ne mazāk neordinārs risinājums bija vērojams futbola spēlē – sporta karalis tika spēlēts ar pavisam mazu bumbu (10-15 centimetru diametrā), protams, arī vārti un laukums bija daudz mazāki par ierastajiem, bet katrā komandā spēlēja tikai pa trim futbolistiem. Futbolā pirmo vietu izcīnīja “1′”, otrajā atstājot “Vidzemes Mērnieku”, bet trešajā – “Ģeodēzistu”.

Savukārt strītbola sacensībās savu “odziņu” deva laukuma segums, kas bija grants un šķembu maisījums. Spēlētāji par to gan nebija pārāk iepriecināti, jo tas radīja problēmas driblēšanā. “Tiklīdz kā bumbu uzdriblēja kādai lielākai šķembai, tā varēja atlēkt neparedzamā virzienā”, stāsta basketbola sacensību dalībnieks Aigars.  Vai nu aizkaitinājuma par nepakļāvīgo “grīdu”, vai arī cita iemesla dēļ, bet viens no pirmajiem strītbola mačiem sākumā esot izvērties stipri parupjš (spēlētāji pat sākuši grūstīties), līdz to atpakaļ uz sportiskāku principu ievērošanas takas atvedusi tiesneša stingrāka iejaukšanās. Strītbolā visveiksmīgākie atkal izrādījās “1′”, vicečempionu gods atkal “Vidzemes Mērniekam”, bet uz simboliskā pjedestāla trešā pakāpiena ierindojās “Metrum”.

Skarbākas nekā citreiz šogad bija orientēšanās sacensības. Vadoties pēc kadastra kartes, kas savietota ar ortofoto un augstuma reljefa modeli, bija jāatrod apmēram 15 kontrolpunkti, skrienot apvidū, kas pilns ar visdažādākajiem brikšņiem, aizaugušus izcirtumus, gravas, biezus krūmus, avenāju un nātru biezokņus ieskaitot. Lieki piebilst, ka pārsvarā šortos tērptajiem orientieristiem tā nebija nekāda izprieca (daudziem pēc tam bija saskrāpētas, nobrāztas rokas un kājas, saplēstas drēbes), tomēr līdz ar to arī gandarījums pēc distances pieveikšanas bijis lielāks. “Labi, ka pēc skriešanas cauri brikšņiem uzreiz bija upīte, kurā atvēsināt sadzeltās kājas”, stāsta Aigars. Savukārt viņa komandas biedrs Kaspars guvis mācību, ka orientēšanās sacensības nav īstā vieta, kur pie reizes izskraidināt savu suni, jo četrkājainajam draugam svarīgāk par saimnieka uzrādīto rezultātu šķita komunicēt ar vietējiem sugas brāļiem – saplēsties ar tuvējās viensētas kaukāzieti un “piecirst kanti” kādai suņu dāmai. Orientēšanās sacensībās nepārspēti palika to rīkotāji “TerraTopo”.

Dažas no sacensību disciplīnām bija pilnībā intelektuāla rakstura – piemēram, “Intelektuālais konkurss” bija organizēts pēc populārās vārdu minēšanas spēles “Aliass” principa, kurā viens no komandas dalībniekiem skaidro pārējiem kādu vārdu, to nepieminot. Protams, mērnieku sporta spēlēs visi skaidrojamie vārdi bija tieši mērniecības nozares termini. “Intelektuālajā konkursā” pirmo vietu ieguva “MDC” un “Merko” apvienotā komanda.

Vēl viena tieši mērnieka specialitātei paredzēta intelektuālā disciplīna bija “Svešā pele. Klikšķinātāju šovs”, kurā dalībniekiem bija jāuzzīmē “Upmaļu” apkārtnes topogrāfiskā situācija (papildinot doto paraugu, kur bija iezīmētas divas ēkas un divi koki). Uzvarēja tas, kurš to izdarīja visātrāk – tie šoreiz bija Andris un Lauris no “Vidzemes Mērnieks”, kam izdevās šo uzdevumu paveikt piecarpus minūtēs.

Ierastā acumēra pārbaudes disciplīna šogad bija nosaukta provokatīvi vaļīgā manierē: “Acumērs – sūda mērs”, kas Mernieks.lv portālā jau rosināja dažu labu dzēlīgu komentāru, taču tā bija viena no sacensību intelektuālajām disciplīnām, kurā dalībniekiem bija “uz aci” jānosaka gan dabiskie, gan projekcijas attālumi starp trim nogāzē izvietotām kastēm, kā arī paaugstinājumi un iekšējā trijstūra leņķi. “Šeit daudzi bija piemirsuši vai arī necentās izmantot aprēķinos skolā mācīto, ka trijstūra iekšējo leņķu summa ir 180 grādi”, stāsta Kaspars.Tomēr dažiem veicās ļoti labi – kļūdījās tikai par dažiem grādiem un pāris centimetriem, pierādot, ka acumērs ne vienmēr ir “sūda mērs”. Spēcīgākais šajā disciplīnā izrādījās Aivars no “Metrum”.

Viena no jautrākajām un vārda tiešā nozīmē ķēpīgākajām disciplīnām bija vistu olu mešanas sacensības. Tās noritēja pāros, no kuriem viens olu meta otram, kurš mēģināja atkāpties no metēja ar katru reizi arvien tālāk. Turpināt mēģinājumus bija ļauts tik ilgi, kamēr dalībniekiem metamās olas nokrīt zemē vai ķeršanas laikā sašķīst. Labākie olu metēji spējuši aizmest pat līdz 20 metriem tālu, tomēr ķēpīgais olas saplīšanas mirklis galu galā bija jāpiedzīvo katram. “Man abas olas sašķīda pa visu kreklu”, smejas sacensību dalībniece Guna. Arī šajā disciplīnā uzvarēja “Metrum”.

Bez minētajām sporta spēlēs bija iekļautas arī tāda klasiskā disciplīna kā centrēšanās (instrumentu līmeņošana), kurā pirmo vietu izcīnīja Kārlis no “A Komanda” ar rezultātu 1:08, kastings jep spinings, kurā uzvarēja Ivars no “TerraTopo” ar 76 punktiem un novuss, kurā labākais bija Normunds no “Ģeodēzists”. Visā sporta spēļu kopvērtējumā uzvaru izcīnīja četru uzņēmumu mērnieku apvienība “1′”, kurai lauvas tiesu punktu deva izcilie rezultāti komandu sporta veidos, kā arī otrā vieta orientēšanās sacensībās un trešā vieta alus dzeršanā.

Pilnu rezultātu tabulu sk. vienā no pievienotajiem attēliem.

Teksts: Ikars Kubliņš, Mernieks.lv; Foto: Edgars Dreimanis


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *