Otro gadu pasniegs mērniecības goda apbalvojumus

Mazliet vairāk par nedēļu atlicis līdz brīdim, kad četri Latvijas mērniecības nozares izcilnieki īpašā ceremonijā saņems divus Goda ordeņus un divas Atzinības zīmes, kuras par nopelniem mērniecības jomā jau otro gadu pasniegs Latvijas Mērnieku biedrība (LMB). Kā zināms, pagājušajā gadā Goda ordeņus saņēma Jānis Klētnieks un Jānis Balodis, bet Atzinības zīmes tika pasniegtas Andrim Mazkalniņam un Maigonim Kronbergam. Šogad apbalvojumu saņēmēju vārdi tiks atklāti un apbalvojumu svinīgā pasniegšana notiks 14. martā, Līgatnē (pēc LMB un LKĢA kopsapulces un semināra).

“Mūsdienu pasaules ārprātīgajā steigā, kur dominē modernās tehnoloģijas, pats svarīgākais ir novērtēt cilvēku un viņa ieguldīto darbu. Šis ir mirklis, kad apstāties un pateikt paldies tiem, kas mūsu nozarē to pelnījuši”, portālam Mernieks.lv stāsta LMB apbalvošanas komisijas vadītājs Uldis Mežulis, kura pirms diviem gadiem izlolotā un pērn aizsāktā tradīcija sāk arvien dziļāk iesakņoties Latvijas mērniecības sabiedrībā. Par to liecina U. Mežuļa minētais fakts, ka šogad apbalvojumiem izvirzīto pretendentu skaits ir jau gandrīz divkārt lielāks nekā pagājušajā gadā (pērn tika izvirzīti četri kandidāti, šogad – jau septiņi). Tāpat esot iepriecinoši, ka kandidāti izvirzīti no gandrīz visām mērniecības nozares vadošajām organizācijām un institūcijām – ne vien LMB, bet arī Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas un Valsts zemes dienesta (vienīgi Aizsardzības ministrija atzinusi, ka šogad neesot kandidātu, kurus tā no savas puses vēlētos izvirzīt). “Patīkami, ka pieaug aktivitāte un interese par mūsu nozares cilvēkiem, kuri būtu pelnījuši šos apbalvojumus. Tas silda sirdi”, saka Mežulis.

Tā kā šogad pretendentu pieteikts gandrīz divas reizes vairāk nekā apbalvojumu, turklāt ikviens no izvirzītajiem kandidātiem bijis cienīgs tos saņemt, komisijai neesot bijis viegli izšķirties par uzvarētājiem. “Bija plānots, ka spriedīsim stundu, taču izrādījās, ka nepieciešamas divas”, atceras Mežulis. Nolikums ir diezgan stingrs un paredz, ka apbalvojuma piešķiršanai jāpanāk gandrīz vienprātīgs komisijas lēmums – par to jānobalso sešiem no septiņiem žūrijas locekļiem.

Šoreiz Goda ordeņu un Atzinības zīmju ieguvēju vārdi, saglabājot intrigu, paliks noslēpumā līdz pat apbalvošanas ceremonijai. Paši apbalvojumu ieguvēji par to ir informēti, taču plašāka sabiedrība uzzinās ne ātrāk kā 14. marta vakarā. Tomēr U. Mežuļa sacītajā var saklausīt dažus netiešus mājienus: “Kā zināms, mūsu valstī vērojama tendence izvirzīt, apbalvot sievietes… Skaidrs, ka bez viņām vairs nevaram. Beidzot vīrieši ir sapratuši, kas ir patiesā vērtība!”

Apbalvojumu komisija šogad nolēmusi vērtēšanas procesā ieviest jauninājumu, kas paredz, ka tie izvirzītie pretendenti (šogad tādu ir trīs), kas apbalvojumus neiegūst tajā gadā, kurā tika pieteikti, tiek automātiski saglabāti kā kandidāti arī uz nākamajiem trijiem gadiem. Pēc tam viņu kandidēšana tiek pārtraukta, taču tas neliedz viņiem tikt atkal izvirzītiem un kandidēt vēl vienu trīs gadu ciklu.

Ja pretendents ticis izvirzīts augstākajam apbalvojumam – Goda ordenim, bet žūrijas vērtējumā spēcīgāki izrādījušies citi kandidāti, šis pretendents tajā pašā reizē tiek izvērtēts arī Atzinības zīmes saņemšanai (taču ne otrādi). Citiem vārdiem, Goda ordenim pieteiktie kandidāti kā uz “otro iespēju” vienlaicīgi pretendē arī uz Atzinības zīmi, taču tie, kas pieteikti Atzinības zīmei, pretendē tikai uz to. Vēl būtiski, ka Atzinības zīmju ieguvēji saglabā iespēju nākotnē iegūt arī Goda ordeni (tam gan nepieciešama atkārtota izvirzīšana), taču tie, kas ieguvuši Goda ordeni, uz Atzinības zīmēm vairs nepretendē.

U. Mežulis atklāj arī to, ka aizvadītā gada laikā LMB mērniecības apbalvojumi tikuši oficiāli “iegrāmatoti” arī valsts vēstures arhīvā. Proti, Goda ordeņu un Atzinības zīmju eksemplāri iesniegti Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un tikuši izstādīti ordeņu un monētu kolekcijas ietvaros.

“Pats svarīgākais ir iedzīvināt un attīstīt šo tradīciju, lai nākotnē varētu nodot to nākamajām mērnieku paaudzēm. Es pielikšu visus spēkus, lai tas izdotos”, sola Uldis Mežulis.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *