Oficiālā pasākumā atzīmē “Strūves gada” sākumu

Strūves ģeodēziskā loka “zinātāji un mīļotāji” piektdien, 17. janvārī, pulcējās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas telpās, lai gan ar svinīgāka, gan informatīvāka rakstura uzrunām atzīmētu UNESCO Pasaules mantojuma objekta Strūves Ģeodēziskā loka divu autentisko punktu un vienas lauka observatorijas iekļaušanu Valsts kultūras pieminekļu sarakstā, Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, kā arī Eiropas mērnieku padomes pasludinātā “Strūves gada” sākumu.

“Cilvēki dalās 2 daļās – Strūves zinātājos un Strūves mīļotājos. Mūsu kopējais mērķis ir piepulcināt cilvēkus abām šīm grupām”, pasākuma sākumdaļā sacīja tā vadītāja, Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika atzina sevi par Strūves mīļotāju un ilustrēja to ar stāstu no savas dzīves: “Es piederu pie Strūves mīļotājiem un tam ir personisks iemesls. Bērnībā man bieži jautāja par tēva profesiju un, kad es sacīju, ka mans tēvs ir ģeodēzists, visi parasti samulsa. Es pati samulsu vēl vairāk, kad man prasīja paskaidrot, kas tas ģeodēzists tāds ir. Tēvs man ieteica turpmāk sacīt, ka viņš ir mērnieks, tad cilvēkiem būšot skaidrāks. Tēvs paskaidroja, ka ģeodēzija ir ļoti precīza zinātne, kurai ir liela nozīme, jo, gluži tāpat, kā cilvēks tiek pierakstīts ar personas kodu, tā arī uzmērīta zeme tiek ierakstīta uz kartes. Toreiz es apjautu ģeodēzista darba milzīgo nozīmi, tāpēc man ir liels prieks, ka šogad ir gan Strūves, gan Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, kas ļauj mums izcelt mūsu ģeodēzistu sasniegumus. Gribu novēlēt, lai 2014. gads ir veiksmīgs visiem strūvistiem – gan zinātājiem, gan mīļotājiem – un, lai aizvien mazāk būtu tādu bērnu, kāda bērnībā biju es, un aizvien vairāk tādu, kas zina un saprot, kas ir ģeodēzija un ar ko tā nodarbojas.”

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors Harijs Baranovs savā uzrunā uzsvēra Strūves ģeodēziskā loka sniegto iedvesmojošo piemēru mērnieka darba kultūrai mūsdienās. “Visa ģeodēzistu saime ļoti augstu novērtē to, kas tika paveikts 19. gadsimta pirmajā pusē – tas tiešām bija titānisks darbs 39 gadu garumā. Strūves loks stiepjas 2822 kilometrus no Melnās jūras līdz Norvēģijas ziemeļiem. Visā šajā attālumā bija jāpārnes ļoti jutīgi instrumenti, jāapstrādā kokmateriāli. Turklāt mērījumu precizitātes aprēķini tam laikam bija ļoti izcili – 5 milimetri uz kilometru. Šodien, kad tas bieži tiek darīts ātri un viegli, ar mobilo telefonu un GPS ierīču palīdzību, ir īstais laiks atcerēties, kā tika mērīts senāk. Atcerēsimies un novērtēsim šo kultūras mantojumu un ikdienas profesionālajā darbā radīsim jaunas vērtības, tāpat kā to darīja mūsu priekšteči 19. gadsimtā!”, mudināja Baranovs.

Savukārt Latvijas Mērnieku biedrības un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis Māris Kaļinka uzsvēra mērnieku sabiedrības un pētnieku lomu Strūves loka mantojuma saglabāšanā: “Mērnieku saime ir nepārtraukti rūpējusies, lai Strūves loka punkti tiktu saglabāti arī tur, kur zeme tikusi uzarta, apstrādāta. Arī RTU kopā ar LĢIA esam gatavojušies šai dienai vairākus gadus, ir tikuši veikti daudzi pētījumi. Kultūras mantojumu ir jāsaglabā ne tikai zemē, bet arī literatūrā un aprakstos. Jāsaka paldies arī jaunajiem studentiem, kas spējuši iesaistīties un darboties kultūras, vēstures un zinātnes laukā. Cara laikos tādi zinātnieki kā Strūve un Tenners spēja ar dažādām viltībām atrast veidu, kā iegūt šim projektam finansējumu. Turklāt tā attīstībai nespēja traucēt pat kari – kamēr valstis karoja savā starpā, zinātnieki joprojām bija spējīgi apmainīties ar datiem. Šie Strūves loka izveides 39 gadi ir devuši zināšanas, kas šodien ļauj palaist kosmosā satelītus, reģistrēt zemi kadastrā, būvēt ēkas.”

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vecākais eksperts ģeodēzijas jautājumos Ivars Aleksejenko pastāstīja gan vēsturiskus faktus, gan aktuālo situāciju par Strūves loka punktiem Arbidāniem un Bristeni. “Latvija ir vienīgā valsts, kur Strūves ģeodēziskā loka izveidē strādāja abi šī projekta zinātnieki – gan Strūve, gan Tenners. Viņi satikās Daborkalna apkārtnē. Strūve un Tenners izmantoja dažādas mērvienības. Lai gan tajā laikā jau bija arī metrs, Strūve turpināja lietot tuāzi, bet Tenners – saženu. Sākotnēji šo atšķirīgo mērvienību savienošana radīja problēmas, taču viņi tās atrisināja. Mēs atradām materiālus, kuros rakstīts, ka Bristene un Arbidāni tika sākumā uzmērīti atsevišķi, bet ap 1824. vai 1825. gadu abi zinātnieki vienojās, ka turpmāk abi strādās katrs savā virzienā, viens uz ziemeļiem, otrs uz dienvidiem, tomēr cieši sadarbojoties un salīdzinot mērījumus. Arbidānu punkts atrodas netālu no Salas, pirmoreiz tas tika uziets 2007. gadā. Sākotnēji punkts bija ļoti labi saglabājies, ar tā laika ķieģeļiem, granītu – gluži kā aprakstā teikts. Taču, kad pagājušā gada pavasarī turp aizbraucām – punkta vairs nebija. Ne stabiņa, ne ķieģelu, vispār nekā. Acīmredzot kādam ievajadzējās svinu… Mērķis ir šogad vai nākamgad šo punktu atjaunot – līdzīgi kā atjaunojam pilis un citus kultūrvēsturiskus objektus. Koordinātas ir, zinām precīzu atrašanās vietu, zinām, kādam tam vajadzēja izskatīties. Savukārt ar Bristenes punktu un lauka observatoriju situācija ir labāka – šis punkts atrodas Jaunjelgavas novadā, privātīpašumā, īpašnieks to zin un ir par šo faktu priecīgs.”

Inese Berķe pastāstīja par Strūves ģeodēziskā loka Jēkabpils punkta uztveri vietējo iedzīvotāju vidū un tā popularizēšanas pasākumiem. “Jēkabpilī stāsts par to, ka pilsētā atrodas Strūves loka punkts, visu laiku gājis “no mutes mutē””, atceras Berķe (kā zināms, tagad punkta atrašanās vieta ir labiekārtota un skaidri pamanāma). Berķe atgādina, ka 2011. gadā Strūves ģeodēziskajam lokam veltīta pastmarka tika atzīta par skaistāko pastmarku Latvijā, bet Jēkabpilī esot izveidota arī Strūves lokam veltīta suvenīra monēta, savukārt pilsētas jaunie arhitekti izteikuši priekšlikumu, ka arī vienu no pilsētas centra brandmūriem varētu veltīt šim 19. gadsimta inženiertehniskajam brīnumam.

Pēc uzrunām pasākumā izskanēja arī vairāki muzikāli priekšnesumi, bet neformālajā daļā visiem interesentiem bija iespēja speciālista uzraudzībā pašiem izkalt monētu, kā arī iepazīties ar Strūves laika ģeodēziskajiem instrumentiem.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *