Par sadarbību!

Jau labu laiku vēroju un analizēju mērnieku sadarbību ar VZD un procesu, kā tā ir veidojusies. Padalīšos ar saviem vērojumiem un būšu ļoti priecīgs, ja kolēģi konstruktīvi palīdzēs ar atziņām un priekšlikumiem.

Jāsāk ar to, ka valsts iestādēm ir jākalpo sabiedrības interesēm.  Valsts ietādes tiek uzturētas no nodokļu maksātāju naudas un VZD gadījumā arī no naudas, kuru samaksā mērnieki par sniegtajiem pakalpojumiem.  Gribētu pieņemt, ka mēs esam vieni no lielākiem sadarbības partneriem un kopējais sadarbības mērķis ir kvalitatīvs kadastrālās uzmērīšanas produkts. Sadarbība starp mērnieku un VZD notiek ar kadastra inženiera starpniecību, tāpēc ieskicēšu, kā vēsturiski ir attīstījusies šī sadarbība.

Zemes reformas pirmsākumos pašvaldībās uz vietas strādāja VZD nozīmēts kadastra inspektors un mērnieks, kuri kopā ar zemes komisiju uz vietas pašvaldības telpās risināja visus jautājumus. Šajā laikā kadastra inspektoram pie lēmuma rakstīšanas par zemes izpirkšanu vai mantošanu bija jāiet dabā un jāpārbauda, vai ir uzraktas kupicas un izdzītas robežstigas, un lēmumu nerakstīja, kamēr to nekonstatēja. Ap 90-to gadu vidu kadastra inspektoriem darbs samazinājās un viens kadastra inspektors sāka apkalpot vairākus pagastus. Ja nemaldos, tad tajā laikā kadastra inspektori tika pārdēvēti par VZD zemes ierīkotājiem un viņiem bija konkrētas pieņemamās dienas katrā pašvaldībā. Mērnieku darbus kontrolēja VZD rajona biroja mērniecības daļas vadītājs. Divtūkstošo gadu sākumā mērnieku skaits, kuri strādāja privātās struktūrās strauji pieauga, un, lai visus kontrolētu, tika izveidots kvalitātes kontroles inženiera amats. Katrā VZD rajona nodaļā bija konkrēts cilvēks, kurš pārbaudīja mērniecības lietas. Konstatētās nepilnības tika uzrakstītas uz papīra lapiņas un lieta tika atgriezta mērniekam. Ja mērnieks nepiekrita, tad pastāvēja iespēja strīdēties un pierādīt savu taisnību. Jāatzīmē, ka kvalitātes kontroles inženieri parasti bija augsti kvalificēti un zinoši speciālisti, kuri spēja pieņemt lēmumus. Paralēli notika VZD zemes ierīkotāju skaita samazināšana. Sistēma strādāja un abas ieinteresētās puses bija apmierinātas.

Tad sākās kārtējās izmaiņas. Tieslietu ministrijas pakļautībā esošais VZD saviem darbiniekiem piešķir inženiera statusu (vispār jau to varētu darīt tikai augstskolas pēc zināmu zināšanu apgūšanas) un visus bijušos zemes ierīkotājus mēģina padarīt par kontrolētājiem un reģistrētājiem . Diemžēl realitāte ir tāda, ka lielākajai daļai no jaunizceptajiem inženieriem ir šaura sapratne par jomu, kura viņiem ir jāpārbauda. Lai atvieglotu pārbaudi tiek radīta’’ ķeksīšveida’’ tabula (inženieris atzīmē, vai lietā ir konktēts dokuments) un, rakstot 1019-to noteikumus, tiek likts uzsvars uz to, lai tiktu aprakstītas visas iespējamās situācijas (atvieglotu kadastra inženieriem darbu pie tabulas aizpildīšanas). Paralēli tiek noteikts, ka mērnieka fizisks kontakts ar VZD beidzas KACā, pasarg dievs, ka uzzinās kurš pārbauda lietu un mēģinās ar konkrēto inženieri padiskutēt. Vienlaicīgi notiek regulāras VZD kadastra inženieru zināšanu pārbaudes(testi) un štatu samazināšana. Lūk arī fons secinājumiem, pie kuriem esmu nonācis, analizējot pašreizējo sadarbību starp VZD un sertificētu mērnieku.

  1. Kadastra inženieris neuzņemas atbildību problēmu risināšanā. Jebkurš jautājums tiek saskaņots ar reģionu un pēc tam ar Rīgu. Atteikumu tomēr paraksta kadastra inženieris, nevis konkrētā persona Rīgā.
  2. Atteikumi. Tā kā kadastra inženieri nedrīkst kontaktēt ar mērnieku, tad pieaug atteikumu skaits. Pie kļūdas, par kuru tiek rakstīts atteikums, tiek pieliktas visas mazās, uz vietas labojamās neprecezitātes. Tādējādi atteikums pāraug vairāku lapu garumā rakstītā tekstā, kurā ir norādītas arī visas gramatiskās un neuzmanības kļūdas.
  3. Pārsūdzības. Saņemot atteikumu, mērnieks nonāk neviennozīmīgā situācijā, mēneša laikā pārsūdzēt un gaidīt vēl mēnesi no VZD atbildi un pēc tam ielaisties garā sarakstē un nonākt līdz adminstratīvai tiesai. Tā kā aiz mērnieka stāv pasūtītājs ar termiņiem un samaksa par padarīto, tad mērnieks būtiski lielākā gadījumu skaitā pieņem lēmumu nepārsūdzēt un labot visu kas norādīts.
  4. Par atbildību. Ja es pareizi saprotu, tad sertificēts mērnieks par saviem lēmumiem atbild ar sertifikātu un šiem lēmumiem nav noilguma. Ja pretrunīgu normatīvo aktu un to dažādo skaidrojumu dēļ VZD kadastra inženieris ar atteikumu ir uzspiedis un licis mainīt mērniekam tā lēmumu, tad vai par sekām atbild VZD? Te mēs pievēršamies jautājumam, kāpēc pārbaudītājiem nav prasības pēc speciālās izglītības (inženieri!!), sertifikāta pārbaudāmajā jomā un praktiskā darba pieredzes? Vai mazāk kvalificēt speciālists ir tiesīgs kontrolēt un piespiest mainīt lēmumus?

Pieļauju, ka dažādos reģionos situācija var atšķirties. Personīgi esmu pārsūdzējis un baudījis nosacītu uzvaru (nepamatots izrādījās galvenais atteikuma iemesls, bet klāt savērtās ‘’krelles’’ tāpat bija jālabo), bet jautājums ir par to, vai šāda savstarpēja komunikācijas sistēma, milzīgais laika patēriņš rakstot atteikumus un pretenzijas, galu galā mūsu nervi un attiecības ir tas kā mēs redzam sadarbību starp valsts iestādi un tās sadarbības partneri?

Mernieks.lv lasītājs Jancis


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Впоследние годы установка счетчика тепла в Киеве и Киевской области является одной из самых популярных и востребованных услуг. Это нисколько…

  2. Как чёрный брокер Esperio маскируется под нормального Адрес и стаж как признаки мошенничества Esperio В ходе проверки информации о компании…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *