Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības plāns neizpelnās mērniecības sabiedrisko organizāciju atbalstu

Kā Mernieks.lv informēja, marta sākumā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijas projekts, kura autori sola “izveidot atbilstošu koordinācijas mehānismu starp dažādām institūcijām un informācijas lietotājiem, nodrošināt ilgtspējīgu plānošanu, atbilstošu finansējumu un kvalificētu speciālistu resursus”. Pēc tam koncepcijas projekts ticis vairākkārt pārstrādāts un papildināts (jaunākā versija pabeigta 30. maijā), tomēr ģeotelpiskās informācijas nozares sabiedriskās organizācijas – Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija – joprojām neatbalsta koncepcijas projekta tālāku virzību, vienoti iebilstot gan pret pārāk lielu valsts sektora saglabāšanu pakalpojumu sniegšanā, gan ģeotelpisko pamatdatu brīvas pieejamības negarantēšanu, gan šauru skatījumu uz nozares attīstību kopumā un citiem koncepcijas iespējamajiem trūkumiem.

Mērnieki “spiež” uz tālāku liberalizāciju

Liela daļa LKĢA un LMB iebildumu saistīti ar vairāku datu sagatavošanas pakalpojumu plānoto paturēšanu valsts institūciju paspārnē – kā piemēri tiek minēti gan ortofotokaršu, gan civilo karšu sagatavošana, gan digitālā reljefa modeļa izstrāde (kas koncepcijā tiek plānots pabeigt gada laikā pēc tam, kad 4 gadu garumā būs veikta visas Latvijas teritorijas lāzerskenēšana), tāpat arī valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošana. LKĢA un LMB uzskata, ka šajos gadījumos, nododot pakalpojumu privātajam sektoram caur iepirkumu procedūrām, varētu panākt kvalitatīvu, ātrāku un “izmaksu ziņā būtiski draudzīgāku” rezultātu.

 “Situācijā, kad jau tiek kavēta aktuālu datu pieejamība tautsaimniecībā, uzskatam par nepamatotu risināt ortofotokaršu sagatavošanu LĢIA ietvaros, tikai ar LĢIA cilvēkresursiem. Nav izvērtēts risinājums kā teritorijas vienlaicīga aerofotogrāfēšana un lāzerskenēšana, tas ļautu operatīvi iegūt gan ortofotogrāfijas, gan reljefa modeli”, minēts LKĢA un LMB kopīgi sagatavotajā iebildumu vēstulē. Tāpat organizācijas uzskata, ka digitālā reljefa modeļa izstrāde būtu jāveic ātrāk un jāintegrē ar ortofotokaršu izgatavošanu: “atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību nav pieļaujams, ka precīza reljefa modeļa izveide tiks veikta novēloti un tik ilgā laika periodā. Nav izvērtēta privātā sektora iesaistīšana. Uzskatam, ka šie darbi būtu jāveic kopā ar ortofotokaršu izgatavošanu. Tas ievērojami paātrinātu ortofotokaršu izgatavošanu un samazinātu izmaksas”.

Aizsardzības ministrijas izziņā par atzinumos sniegtajiem iebildumiem šie iebildumi (tāpat kā visi pārējie, par kuriem bijušas domstarpības ar LMB un LKĢA) atzīmēti kā “jautājumi, par kuriem panākta vienošanās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē”. Attiecībā uz ģeodēzisko punktu apsekošanu un digitālā reljefa modeļa izstrādi AiM dod vispārīgus solījumus, ka šajos gadījumos jautājumu par privātā sektora piesaisti būšot jārisina “kontekstā ar piešķirtā finansējuma apjomu” un “vērtējot darbu izpildi no efektivitātes un lietderības viedokļa“, savukārt attiecībā uz ortofotokaršu izgatavošanu vispār nesola neko, norādot, ka “publisko iepirkumu ietvaros jau šobrīd privātais sektors nodrošina tādus pakalpojumus kā lāzerskenēšanas darbu izpilde un datu piegāde un aerofotografēšanas datu ieguve un piegāde“.

LMB valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve portālam Mernieks.lv atklāj, ka “koncepcijas projekta apspriešanas laikā tika konceptuāli saņemts apstiprinājums, ka daļu ģeotelpisko datu iegūšanu un aktualizēšanu valsts varēs nodot kā ārpakalpojumu privātā sektora izpildē“, tomēr biedrība vēlas, lai koncepcijā tiktu konkrēti norādītas “valsts vai pašvaldības vai privātā sektora funkcijas, izpildāmo darbu kopas un to izpildes resursi”. Savukārt LKĢA iesaka nodalīt “militāra satura darbus un mērķus, un civila pielietojuma darbus un mērķus, kuru izpildi prioritāri veikt konkursa kārtībā kā ārpakalpojumu“.

Šis būtībā ir nākamais, vēl neatkabinātais posms valsts/pašvaldību pārziņā esošo ģeotelpiskās informācijas datu ražošanas ķēdītē, kuras iziršana un pakāpeniska pāriešana brīvā tirgus, privātuzņēmēju darbības orbītā sākās jau ar VZD reorganizāciju 2006. gadā, savukārt pērn notika pazemes inženierkomunikāciju izpilduzmērījumu tirgus atvēršana Rīgas pašvaldībā. Kontrargumenti tirgus atvēršanai allaž riņķojuši ap to, ka privātais sektors nespēs pakalpojumus realizēt pietiekami kvalitatīvi, taču līdz šim tirgus atvēršanas dēļ nekas slikts nav noticis, un, piemēram, Rīgas inženierkomunikāciju uzmērīšanas gadījumā pilsētas Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs ir pat atzinis, ka “tirgus liberalizācija bija pareizs solis”.

Ģeotelpiskie pamatdati – bezmaksas?

Ne mazāk būtisks jautājums ir tas, vai valsts ģeotelpiskie pamatdati arī turpmāk būs jāpērk par maksu, vai varētu pienākt brīdis, kad tos izsniegs par brīvu. LMB un LKĢA pozīcija šajā jautājumā ir skaidra: “Uzskatam, ka tādiem ģeotelpiskās informācijas pamatdatiem, kā ortofotokartes un LIDAR datiem, kas ir saražoti par valsts līdzekļiem, ir jābūt brīvi pieejamiem un bez maksas”. LKĢA vēl konkretizē, ka šiem datiem jābūt par brīvu visiem – gan valsts, gan pašvaldību, gan privātām organizācijām, kā arī privātpersonām.

AiM atbild, ka “ģeotelpiskās informācijas pamatdatu pieejamība bez maksas ir jautājums, kas skatāms kontekstā ar piešķirtā valsts budžeta finansējuma apjomu“, atzīmējot arī šo jautājumu kā tādu, par kuru it kā “panākta vienošanās”, lai gan solījums datus padarīt brīvi pieejamus netiek dots, bet sabiedriskās organizācijas apliecina, ka turpina uzturēt šo prasību.

J. Klīve uzskata, ka “šāda nostādne pavērtu iespēju turpmāku pakalpojumu un produktu attīstīšanai un pilnveidošanai, kas būtiski ir visai nozarei un tautsaimniecībai kopumā. No valsts puses tā ir izšķiršanās un daļēji arī sāpīgs process. Tomēr skatoties nākotnē, labāk to risināt šobrīd, kad tas ir svarīgi daudziem un iespējams panākt optimālu risinājumu visiem. Pēc ekonomiskās augšupejas šo jautājumu risinājumi var izrādīties mazāk efektīgi. Jautājums ir būtisks arī no aspekta, ka ir samērā daudz pakalpojumu sniedzēji (piemēram, ADTI pašvaldību datu uzturētāji, IT kompānijas, u.c.), kuri caur valsts vai pašvaldību pasūtījumiem un līgumiem var izmantot pamatdatu kopas. Taču datu radītājam – mērniekam – paša radītie dati ir atkārtoti jāpērk, kas pastarpināti tiek attiecināts uz individuālu pasūtītāju.”

Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības vai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras attīstības koncepcija?

LMB un LKĢA pārstāvjiem koncepcija radījusi priekšstatu kā par rakstītu gandrīz tikai LĢIA vajadzībām, vienlaikus iztrūkstot “kopīgam nozares attīstības redzējumam”. “Vienas valsts iestādes, kura pārstāv aptuveni 30 strādājošos, viedoklis nekādi nevar deklarēt visas nozares, kurā strādā aptuveni 1500 darbinieku, mērķus. Diemžēl diskusijās apspriestie nozares jautājumi nav atspoguļoti koncepcijas jaunākajā versijā“, savā vēstulē Aizsardzības ministrijai uzsver LKĢA.

Savukārt AiM piedāvā šo “kopīgo redzējumu” izstrādāt vēlāk, koncepcijā paredzētās jaunveidojamās Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes institūcijas ietvaros. Minētās padomes sastāvā plānota Latvijas Pašvaldību savienības, nozares nevalstisko organizāciju pārstāvniecība un augstskolu pārstāvju piesaiste speciālistu līmenī.

Vai loģiskāk nebūtu koncepcijā kā politikas plānošanas dokumentā vispirms vienoties par visai nozarei kopīgiem pamatvirzieniem, nevis sākotnēji pieņemt koncepciju, kas primāri sagatavota tikai vienas institūcijas interesēs, un tikai pēc tam sākt darbu pie “nozares kopīga redzējuma” izstrādes? J. Klīve piekrīt, ka “ļoti daudzas konstatētās nozares problēmas tiek novirzītas neesošas institūcijas lemšanai un izskatīšanai. Tas ir sava veida kompromiss koncepcijā, ka problēmjautājumi tiek deleģēti plānotai padomei. Savukārt, tas rada arī pamatotas bažas, ka apstiprinot citu padomes realizācijas modeli, netiks risinātas koncepcijas projekta apspriešanā konstatētās problēmas. Tāpēc LMB vēlētos, ka koncepcijas projektā tiktu norādītas atbildīgās iestādes vai ministrijas problēmu risinājumiem jebkurā situācijā un fiksētā laika periodā“.

Izskatās, ka koncepcija tiks virzīta uz priekšu bez LMB un LKĢA atbalsta – turklāt ar apgalvojumu, ka par visiem jautājumiem vienošanās tikusi panākta. J. Klīve gan atzīst, ka sabiedriskās organizācijas tikušas uzklausītas, diskusiju bijis daudz un par dažiem jautājumiem izpratne esot tikusi panākta, tomēr “vairāki jautājumi nav ņemti vērā vai to redakcija nesaskan ar profesionālo organizāciju sniegto skatījumu (sadarbība ar privāto sektoru, ārpakalpojumu izsludināšana, ģeotelpisko matadatu kopu datu brīva pieejamība, u.c.)“.

Protams, koncepcija pati par sevi vēl nav normatīvs akts ar likumdošanas spēku, un konkrēti regulējumi ar laiku tiks iestrādāti likumos un MK noteikumos, kam būtu jāveic jauni saskaņošanas procesi. Tomēr, kā atzīst J. Klīve, atsevišķos jautājumos koncepcijā ierakstītais varētu turpmāk kalpot kā grūti izmaināms pamats jau konkrētu likumdošanas aktu izstrādei: “Būtiski, ka nevarēs (vai būs apgrūtināti) mainīt finansēšanas kārtību, Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes struktūru un pakļautību, koncepcijas projektā neiekļautos jautājumus (sākt risināt ātrāk par jau noteiktām prioritātēm) un vēl dažus citus jautājumus“.

Ikars Kubliņš


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *