LĢIA konferencē diskutē par pāreju uz EVRS (+FOTO)

Ceturtdien, 13. jūnijā, RTU Būvniecības fakultātē norisinājās ģeodēzijas speciālistiem Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) organizētā konference “Ģeodēzijas aktualitātes Latvijā – 2013. gadā”, kurā LĢIA pārstāvji iepazīstināja ar aģentūras paveiktajiem un plānotajiem darbiem, kā arī aicināja klātesošos diskutēt par vairākiem tuvākā vai mazliet tālākā nākotnē iecerētiem reformu procesiem.

Kā jau tas bija gaidāms, viskarstākās diskusijas izraisīja jautājums par jau 1. oktobrī oficiāli plānoto pāreju uz Eiropas vertikālo augstumu sistēmu (EVRS). Konferences vadītājs, LĢIA ģeodēzijas nodaļas vadītājs Ivars Aleksejenko aicināja runāt par to, kā šī pāreja veicama, nevis, vai tā ir veicama, jo lēmums par to jau sen esot pieņemts, tomēr vairāki klātesošie vēlējās zināt, kāpēc piesaiste Amsterdamas pālim vispār nepieciešama. Gan Valsts Zemes dienesta Apgrūtināto teritoriju un topogrāfiskās uzmērīšanas datu daļas vecākais metodikas eksperts Viesturs Aigars, gan ģeodēzijas speciālists Atis Vallis uzdeva jautājumu, kādu praktisku ieguvumu pāreja uz EVRS dos “ierindas” ģeodēzistam, mērniekam viņu ikdienas darbā, uz ko Aleksejenko vaļsirdīgi atzina, ka neko: “Tas ir tāpat kā ar jautājumu par pievienošanos eiro – nekāda praktiska labuma no tā nebūs, bet psiholoģiski zināsim, ka esam drošībā.”

Nepieciešamību pāriet uz EVRS Aleksejenko pamatoja gan ar Eiropas Savienības likumdošanu, gan ar to, ka, lai pabeigtu 1. klases nivelēšanas tīklu, tas jāpiesaista kādam augstuma izejas punktam, bet BAS-77 šādas uzticamas vērtības vairs neesot, jo tā ir piesaistīta Kronštates nulles punktam, kas vairs netiek uzturēts.

Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) valdes loceklis Māris Knoks vaicāja, vai pirms EVRS ieviešanas ir tikusi aprēķināta tās ietekme uz tautsaimniecību (komersantu iespējamie zaudējumi), uz ko Aleksejenko atbildēja, ka šādus aprēķinus neviens nevarot sniegt.

Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes loceklis Ivars Nudiens un Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta profesors Jānis Balodis savukārt aizstāvēja pārejas uz EVRS nepieciešamību. “No ģeofizikālā un globālās ģeodēzijas viedokļa pāreja uz EVRS ir apsveicama un nepieciešama”, sacīja J. Balodis, bet I. Nudiens piebilda, ka pāreja nepieciešama, lai būtu “vismaz kaut kāda augstuma sistēma”.

Aleksejenko atklāja, ka LĢIA jau esot izlīdzinājusi 1. klases nivelēšanas tīklu līdz milimetriem, šie dati glabājoties aģentūrā un tiks publiskoti reizē ar pāreju uz EVRS. Tāpat ir izstrādāts matemātiskais algoritms augstumu pārrēķinam, bet 2 mēnešus pirms pārejas (augusta sākumā) tikšot pabeigts arī kvaziģeoīda modelis. Patlaban LĢIA gaidot, kāda būs augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas galīgā specifikācija. VZD pārstāvis V. Aigars informēja, ka VZD patlaban gaida priekšlikumus grozījumiem ADTI noteikumos, pēc kuriem varēšot spriest, kādas izmaiņas vēl nepieciešamas. Aigars gan pauda skepsi par to, vai 1. oktobris tiešām būs īstais datums, kad Latvijas augstumu sistēma pāries uz EVRS, jo līdz tam nepietiekot laika, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Tāpat Aigars pauda viedokli, ka pašai pārejai būtu jānotiek strauji, nevis ļaujot kādu laiku paralēli pastāvēt abām augstumu sistēmām (interesanti, ka šādi – ar veselu 2 gadu pārejas periodu – EVRS ieviešana notiekot Lietuvā, kā informēja RTU Būvniecības fakultātes dekāna vietnieks Jānis Kaminskis). VZD rīcībā esošo datu bāzu informāciju varot pārrēķināt pāris dienu laikā.

Iespējams, būtiskākais pārejas elements ir programmatūras izstrāde, ko izmantos ADTI uzturētāji, lai veiktu pārrēķinus. Šīs programmatūras izstrādi pasūtījusi pati LĢIA, un tā tikšot nodota ekspluatācijā tikai pēc tam, kad būs pienācīgi testēta, solīja Aleksejenko. Programmatūras izstrādē palīdzējusi arī Latvijas Mērnieku biedrība, atlasot visus datu slāņus, kuros mainās augstumi.

Sapulces gaitā attiecībā uz pāreju uz EVRS klātesošie vienojās par vairākām lietām. Pirmkārt, nodalīt papīra dokumentus no elektroniskajiem, un paredzot, ka BAS-77 augstumu sistēmā uzsāktie projekti papīra formātā arī tiek pabeigti šajā pašā augstumu sistēmā, pat ja kalendāri tas iznāk jau pēc pārejas uz EVRS datuma; otrkārt, elektroniski ADTI pārrēķināšana notiks ar LĢIA piedāvātās programmatūras palīdzību; treškārt, procesā tiks iesaistītas arī LMB, LKĢA, ADTI uzturētāji un VZD (kas pauda gatavību veikt koordinējošo lomu attiecībā uz datu bāzu turētājiem).

Tuvāko gadu laikā plānots veikt arī Latvijas koordinātu sistēmas LKS-92 piesaisti Eiropas ERTF2000. Šim nolūkam LĢIA plāno sasaiti veidot ar LATPos bāzes staciju Irbenē un EPN un IGS staciju Rīgā, kā arī izveidot jaunas stacijas Liepājā, Daugavpilī un Alūksnē. Jānis Balodis sacīja, ka izvēlētās stacijas neesot ne ar ko labākas par pārējām LATPos un EUPos stacijām, un, ka piesaistes veidošanai varētu izmantot tās visas kaut vai tūlīt. No auditorijas izskanēja arī ieteikums neizmantot stacijas uz nestabilas gultnes, kā kādreizējā ledus ezera krasta smilšainā gultne Kurzemes piekrastē vai Daugavas lūzuma līnija pie Daugavpils, ko Aleksejenko solīja ņemt vērā.

LĢIA konferencē informēja arī par paveiktajiem un plānotajiem darbiem valsts nivelēšanas tīkla 2. klases datu iegūšanas gaitā (2014. gadā punktu apsekošanas darbi tiks veikti Zemgalē, 2015. gadā – Kurzemē), LATPos sistēmas uzlabojumiem (18. aprīlī sistēmai pievienota Tukuma stacija; ir uzlabotas stacijas Bauska un Palsmane, tagad visas 24 stacijas uztver NAVSTAR+GLONASS; bāzes stacijās ievietotas lielākas kapacitātes atmiņas kartes, kas nodrošina ilgāku datu uzkrāšanu uztvērējos) un citām aktualitātēm.

Sapulces beigās Aleksejenko vaicāja, vai ģeodēzijas sabiedrības pārstāvji vēlētos, lai šādas sanāksmes notiktu regulāri, uz ko saņēma apstiprinošu atbildi, bet ar piebildi, lai tajās notiktu iesaiste arī stratēģisku lēmumu pieņemšanā, nevis tikai to izpildes veidu apspriešanā.

Ikars Kubliņš


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *