Pavasara pali piespieduši valdību apzināties plūdu teritoriju digitālā 3D modeļa nepieciešamību

Pirmdien, 20. maijā, pēc Krīzes vadības padomes sēdes ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka jau tuvākajā laikā plānots veikt trīs Latvijas upju – Daugavas, Lielupes un Gaujas – baseinu reljefa lāzerskenēšanu, lai izstrādātu trīsdimensionālas kartes, kas palīdzētu modelēt plūdu draudu situācijas un labāk tām sagatavoties. Ģeodēzijas nozares pārstāvji norāda uz to, ka par šāda projekta nepieciešamību runāts jau sen, tomēr valstiskā līmenī “atmošanās” notikusi tikai pēc tam, kad ūdens jau teju burtiski “sasmēlies mutē” jeb šā pavasara lielajiem plūdiem, kas nodarījuši miljoniem latu lielus zaudējumus.

 “Šī tehnoloģija Latvijā ir zināma jau vismaz 8 gadus, to pielietojums un tehniskā iespēja pētīta un pilotprojektos izmantota vismaz no 2007. gada. Minētie izpētes darbi un bakalaura/maģistru darbi izstrādāti kopš 2006. gada. Arī ieteikumi izmantot LIDAR tehnoloģijas ir bijuši. Šķiet, tālajā 2005.-2007. gadā notika sarunas, ka Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrija kopā ar Aizsardzības ministriju varētu iegādāties savu lidmašīnu ar tehnoloģiskajām iespējām šādu uzdevumu veikšanai. Latvijas mērogi, tirgus niša, pielietojumi un citi faktori to bremzēja, un valstij bija jākļūst par informācijas/datu pircēju (izmantotāju). Tipiski, ka jānotiek labai mācībai un jāsāk izsvērt apdrošināšanas un plūdu seku likvidācijas izmaksas, iekams tiek panākta reāla virzība”, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedras docents Mārtiņš Reiniks.

Protams, labāk vēlu, nekā nekad, tomēr ģeodēzijas speciālisti norāda uz iespējamajām metodoloģiskajām kļūdām, kuras nevajadzētu pieļaut jaunā modeļa izstrādē, lai rezultāts neiznāktu līdzīgs 2010. gadā uz LĢIA vecajām augstuma kartēm neveiksmīgi veidotajam Daugavas baseina applūstošo teritoriju modelim (neoficiāli zināms, ka tam izstrādātās karšu lapas izrādījušās savstarpēji nesavietojamas). Jaunajam trīs upju skenēšanas projektam plānots piešķirt apmēram 200 000 latu, taču SIA “Metrum” valdes loceklis, uzņēmuma digitālās informācijas apstrādes nozares vadītājs Māris Krievs pauž izbrīnu par šo summu, skaidrojot, ka, tā kā Latvijai nav augstuma modeļa, tad šādi modelēšanas dati nebūšot korekti, jo ar precīzu upes informāciju nepietiks, lai modelētu arī pārējo teritoriju, kur notiks plūdi. “Metrum” lāzerskenēšanas pasūtījumus plūdu modelēšanai veicis gan Rumānijā, gan Spānijā, gan Lietuvā, un, piemēram, Lietuvā, kur dinamiskā plūdu modeļa izstrāde sākta jau pagājušajā gadā, LIDAR datu iegūšanai vien tikuši iztērēti vairāk nekā 700 000 latu (paša modeļa izstrādē esot plānots ieguldīt vēl lielāku summu). Ja ņem vērā plūdu radītos zaudējumus, kas šogad Latvijā kopumā, saskaņā ar Krīzes vadības padomes sekretariātā saņemtajiem ministriju izvērtējumiem, sasnieguši 2,63 miljonus latu, tad skaidrs, ka ieguldījumi kvalitatīva reljefa modeļa izstrādē, kas ļautu daudz precīzāk paredzēt, kur un kā gatavoties plūdiem, ir ekonomiski izdevīgi.

Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, lai iecerētais plūdu teritoriju modelis izdotos kvalitatīvs, ir lāzerskenēšanas datu ieguves laiks. Premjerministrs paziņojis , ka “skenēšanu varētu veikt jau vasarā”, taču ģeodēzisti norāda, ka vasara nebūt nav tas piemērotākais laiks, lai iegūtu precīzus lāzerskenēšanas datus. “Vislabākā datu iegūšanas kvalitāte ir pavasarī, pēc ūdens atkāpšanās upēs un pirms veģetācijas parādīšanās. Vai rudenī, kad lapas ir nokritušas un zāle ir noplakusi zem rudens lietiem”, saka M. Krievs. Līdzīgi skaidro arī M. Reiniks: “Darbu izpildes laiks no fotogrammetrijas viedokļa labāks ir pavasarī. Lāzerskenēšanā gan daudz kas ir atkarīgs no tehniskā uzdevuma – ja punktu blīvums ir augsts, informāciju var iegūt arī caur lapotni un zāli”.

LIDAR datu ieguve un teritorijas reljefa modeļu izstrāde Latvijā līdz šim nav bijusi prioritāte ģeotelpiskās informācijas jomā, min aptaujātie eksperti un rāda LĢIA un Aizsardzības ministrijas izstrādātās Ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijas virzienā. “LIDAR datu iegūšana visai Latvijas teritorijai būtu jānosaka kā prioritāte, lai iegūtu ticamus augstuma reljefa datus un varētu sākt plānot un modelēt ne tikai plūdus, bet arī daudz korektāk un precīzāk veikt ceļu būvniecības drošības aprēķinus”, uzskata M. Krievs. Savukārt M. Reiniks uzsver, ka Latvijā šī uzdevuma praktiskai veikšanai ir visi nepieciešami resursi: “Latvijas profesionāļi šādus darbus pārzina un var izpildīt. Šis nav gadījums, kad būtu jālūdz palīdzība ārzemju speciālistiem”.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *