RTU seminārā iepazīstina ar precīzo dabas parādību novērojumu sistēmām

Pirmdien, 21. janvārī, Rīgas Tehniskajā universitātē notika Ģeomātikas katedras rīkotais seminārs “Precīza dabas parādību uzraudzība”, kurā Šveices profesors M. Leupin uzstājās ar lekciju par precīzajām dabas novērojumu sistēmām.

Kā lekcijas ievadā atzīmēja M. Leupin, pēdējā laikā pasaulē var pieredzēt arvien krasākas laikapstākļu pārmaiņas (arī pats profesors dzīvojot netālu no ledāja un varot ar neapbruņotu aci saskatīt ievērojamas pārmaiņas gadu gaitā), un līdz ar to visā pasaulē cilvēki meklē veidus, kā paredzēt noteiktas laika apstākļu kataklizmas. Šī paredzēšana var glābt cilvēku dzīvības, laicīgi tos evakuējot no apdraudētajām vietām. Šeit nāk talkā dažādas ģeodēzijas un moderno tehnoloģiju sistēmas.

Kopumā dabas parādību uzraudzību pēc tajās izmantotajām tehnoloģijām M. Leupin iedalīja trīs daļās – ģeodēziskās monitorēšanas metodes; radari un aerolāzerskenēšana (LIDAR); bezpilota lidmašīnas (UAV jeb “unmanned aerial vehicles”).

Ģeodēziskais monitorings nozīmē novērojumu sērijas, kas tiek veiktas automātiski un ilgā laikposmā, ar mērķi pamanīt objektu telpisko kustību. Izmantojot ģeodēziskās monitorēšanas metodes, allaž esot svarīgi saprast, kāda veida atbildi nepieciešams uzzināt – katrs instruments jālieto, lai iegūtu atbildi uz kādu specifisku jautājumu, skaidroja M.Leupin. Mērījumos nepieciešams uzstādīt “slieksni”, kas brīdī, kad mērījumi pārsniedz noteiktu līmeni, iedarbina brīdināšanas sistēmu. Šai trauksmes sistēmai jābūt pieslēgtai online režīmam (ko var panākt ar wi-fi, gps, u.c. bezvadu sakaru palīdzību), lai brīdinājumus varētu pamanīt laicīgi.

Radaru priekšrocības ir tādas, ka ar tiem var uzņemt attēlus arī naktī, turklāt tos pārāk neietekmē arī laikapstākļi, mākoņi vai putekļi. Savukārt aerolāzerskenēšana jeb LIDAR īpaši labi noder, monitorējot mežu platības. Tādā veidā Dienvidamerikas mūžamežos varot atrast pat takas, ko izmanto narkotiku pārvadātāji. LIDAR tiek izmantoti arī dažādos citos veidos, piemēram, ar to var skenēt augsni tuksnešos, lai meklētu zem zemes virsslāņa slēpjošos ūdeni (ja vien tas neatrodas pārāk dziļi augsnē).

Bezpilota lidmašīnas jeb UAV (ar ko iegūst fotoattēlus no gaisa) priekšrocības ir tās operativitāte, mazākas izmaksas (nav jāmaksā ne par pilota pakalpojumiem, ne degvielu), vienkāršums un ērtums. Salīdzinot ar satelītiem un LIDAR, UAV, protams, spēj noklāt mazāku teritoriju, taču tas ir visoperatīvākais, jo sniedz datus uzreiz. UAV var izmantot lauksaimniecībā, augsnes problēmu detektēšanai, meža monitorēšanai (attēli labi parāda, kuras mežu daļas ir bojājis ugunsgrēks vai kaitēkļi, kur lauksaimniecības zemes platības ir pārāk sausas vai mitras, utml.). UAV lidojumu pirms tam ieprogrammē, bet to var mainīt arī lidojuma gaitā, kontrolēt fotokameru. Kopējais lidojuma laiks neaizņem vairāk par pusstundu. Jāņem gan vērā, ka ne visās valstīs ir atļauts gaisa telpā palaist šādas lidmašīnas.

Ikars Kubliņš


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *