LLU konferencē diskutē par zemes pārvaldību un mērniecību (papildināts)

Piektdien, 18. janvārī, Jelgavā notika Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras organizētā ikgadējā zinātniski praktiskā konference “Zemes pārvaldība un mērniecība”. Šoreiz konferencē uzstājās seši referenti, no kuriem trīs runāja par zemes pārvaldības un trīs – par mērniecības tematiem.

Pirmajā prezentācijā (sk. pdf failu) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta Zemes politikas nodaļas vecākā eksperte Daiga Paršova apskatīja problēmu par piekļuves nodrošināšanu zemei un tās tiesiskajiem aspektiem. Gadījumos, kad valstij vai pašvaldībai nepieciešama daļa privātīpašnieka zemes, lai, piemēram, uzbūvētu ceļu, tās izrādās bezspēcīgas. Iespējamie risinājumi nākotnē varētu būt zemes piespiedu atpirkšana (par vidējo tirgus cenu) vai atsavināšana.

SIA “GeoStar” pārstāvis Atis Vallis prezentācijā “Ģeodēzisko pamatdatu juridiskais statuss” (sk. pdf failu) apskatīja vairākus aspektus Latvijas likumdošanā, kas regulē ģeodēzisko pamatdatu sistēmu un sīkāk iztirzāja kvaziģeoīda augstuma modeļa validācijas prasību, kas ir noteikta MK noteikumos Nr. 879 un kam būtu jānodrošina ģeotelpiskās informācijas pamatdatu sagatavošanai nepieciešamā mērījumu kvalitāte. Tomēr Latvijas normatīvajos aktos pat neesot izdevies atrast definīciju, kas īsti ir šī validācija, turklāt – vai tā var nodrošināt mērījumu kvalitāti? A. Vallis pauda uzskatu, ka nevar, jo mērījumu kvalitātes (mērinstrumentu un metodikas izvēle) tāpat ir katra izpildītāja atbildībā, līdz ar to validācijas juridiskais statuss esot apšaubāms. Latvijā likumdevējiem trūkst izpratnes par specifiskajiem ģeodēzijas nozares jautājumiem, secināja Vallis.

RTU docents Armands Auziņš iepazīstināja (sk. pdf failu) ar ekspertu aptaujas rezultātiem par nepieciešamību un iespējām novērtēt zemes izmantošanas efektivitāti. Kopumā 77% aptaujāto respondentu esot atbalstījuši domu, ka nepieciešama zemju novērtēšana, lai uzlabotu to izmantošanas efektivitāti, savukārt 22% bijuši negatīvi noskaņoti. Eksperti minējuši dažādas nepieciešamības, ko varētu apmierināt zemes izmantošanas efektivitātes novērtēšana, kā, piemēram, ekonomiskās atdeves izvērtējums, spēja reaģēt uz sabiedrības viedokli, sniegt labākus pamatojumus teritorijas izmantošanas plānošanā, diferencētu vērtēšanas kritēriju izstrāde atkarībā no zemes izmantošanas veida, u.c. Tiesa gan, tiek minētas arī iespējamās problēmas, kā, piemēram, datu pieejamība un institūciju sadarbības koordinēšana, kļūdas zemes izmantošanas plānošanā, dažādas interpretācijas, ierobežojumi privātīpašumā esošas zemes novērtēšanā, u.c.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras GNSS pastāvīgo bāzes staciju daļas vadītājs Jānis Zvirgzds iepazīstināja ar praktiskiem ieteikumiem (sk. pdf failu) par to, kā RTK mērījumos LatPos tīklā ātrāk sasniegt precīzu rezultātu, kas jo īpaši aktuāli esot šobrīd, aukstā laikā, lai mērniekam pārāk ilgi nav jāatrodas uz lauka. J. Zvirgzds skaidroja, ka nepieciešams jau iepriekš pārbaudīt un pareizi uzstādīt instrumentus, savukārt augstās jonosfēras aktivitātes ietekmes mazināšanai obligāti jāizmanto programmatūras risinājumi. Vēl jāņem vērā sekošana līdzi interneta pieslēgumam, datu plūsmas nepārtrauktībai. Datu plūsma esot apgrūtināta dažādu mobilo ierīču (planšetdatoru, mobilo telefonu) veikto datu pieprasījumu dēļ. Tā kā RTK lietotāju visā Latvijā ir tikai ap 150, prioritātes izcīnīšanu mērniekiem datu pārraižu plūsmām esot grūti panākt. Zvirgzds minēja arī, ka GNSS uztvērēja inicializācijas laika maksimālajam ilgumam nebūtu jāpārsniedz 5 minūtes – pēc ilgākas inicializācijas jau vairs nevajadzētu veikt mērījumus, jo zūd datu ticamība, šādos gadījumos ir konstatētas nobīdes pat par pusmetru un vairāk. Atkārtotu inicializāciju vajadzētu veikt 15 metrus no pirmreizējās inicializācijas. Pārbaudot datus, vajadzētu veikt 3 punktu uzmērīšanu un pēc pusstundas atkārtoti. Pēc jautājuma no auditorijas, Zvirgzds atzina, ka LMT plānotā 4G mobilā interneta ieviešana varētu uzlabot RTK pakalpojuma kvalitāti.

LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektore Dace Platonova prezentēja zemes īpašnieku aptaujas rezultātus (sk. pdf failu) jautājumā par zemes sadrumstalotību un zemes konsolidācijas īstenošanas pasākumiem. 73% lauksaimnieku aptaujā atzinuši, ka vēlētos paplašināt savu apsaimniekojamo platību, piepirkt klāt zemi (34%) vai nomājot, vai abējādi. Vislielākais zemes sadrumstalotības negatīvais iespaids esot uz transporta izmaksu palielināšanos (ko atzinuši 40% aptaujāto) un darba organizācijas apgrūtināšanu. Mazliet vairāk nekā puse (55%) zemnieku uzskata, ka saimniecību ienākumi palielinātos, izveidojot kompaktu zemes konfigurāciju. Interesanti, ka 76% zemes īpašnieku atzinuši, ka nezin, kas ir zemes konsolidācija, tomēr 32% pilnībā un 47 % daļēji vēlētos tajā piedalīties. 17 % lauksaimnieku būtu pat gatavi to finansēt paši no saviem līdzekļiem (lielākā daļa gaida uz valsts atbalstu).

LĢIA vecākais eksperts Aivars Ratkevičs iepazīstināja ar teorētisko ietvaru par to, kā būtu veicama valsts ģeodēziskās atbalsta sistēmas vai tās elementu nomaiņa. A. Ratkevičs izvirzīja trīs iespējamos izmaiņu risinājumus, no kuriem pirmais paredz nacionālo sistēmu saglabāt nemainīgu, bet izveidot sistēmu datu transformēšanai pielietojumam starptautiskās sistēmās. Otrs variants paredz iesaistīt nacionālo sistēmu starptautiski atzītā un uzturētā sistēmā (mainot atskaites sistēmu valstī), bet trešais – izveidot un ieviest jaunu nacionālo sistēmu, kas nodrošinātu regulāru datu korekciju, novēršot izmaiņu ietekmes. Pēc paša Ratkeviča domām, vēlamākais būtu otrais variants. Pēc prezentācijas vairāki klātesošie no pētījuma autora centās uzzināt, vai LĢIA plāno reālu ģeodēziskās atbalsta sistēmas nomaiņu? Uz šo jautājumu Ratkevičs skaidru atbildi nesniedza, vien sacīja, ka pētījumu veicis paša intereses pēc.

Ikars Kubliņš


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *