Mērnieku laiki 21. gadsimta gaumē jeb – ko iesākt ar jauno ADTI?

Šā gada 27. aprīlī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”. Tobrīd vēl tikai retais nojauta, ka šie noteikumi, tajos noteiktā jaunā specifikācija un tiem sekojošās Valsts Zemes dienesta izstrādātās resursu datnes izvērtīsies par gada lielāko skandālu mērniecībā un krietni sarežģīs darbu ne vienam vien nozarē un saistībā ar to strādājošajam – gan mērniekiem, gan datu uzturētājiem, gan projektētājiem.

Īsa notikumu hronoloģija

Drīz vien pēc noteikumu pieņemšanas acīgāko mērnieku vidū radās pirmā neizpratne par jauno noteikumu prasībām un to neviennozīmīgajām interpretācijas iespējām. Pirmo sabiedrisko rezonansi izsauca mērnieks Pēteris Pētersons, vasaras sākumā portālā Mernieks.lv kā “Atklāto vēstuli VZD darbiniekam Viesturam Aigaram” publicējot izvērstu rakstu ar jautājumiem par konkrētiem noteikumu punktiem. Kā P. Pētersons portālam atzīst tagad, uz rakstā uzdotajiem jautājumiem viņš joprojām neesot saņēmis atbildes.

Savukārt vasaras pilnbriedā, 1. augustā, kad, saskaņā ar MK noteikumiem, topogrāfiskie dati bija jāsāk sagatavot pēc jaunās specifikācijas, darbos iegrimušajiem mērniekiem nācās piedzīvot īstu “šoka terapiju” – izrādījās, ka darbam ar jauno specifikāciju paredzētās, pēc VZD pasūtījuma izstrādātās resursu datnes ir tik “izstrādātas”, ka mērnieka darbu nevis atvieglo, bet vairākkārt sarežģī, pieprasot no mērnieka ne vien papildus pūļu un laika, bet arī finansiālo resursu ieguldījumu.

Septembrī sākusies drudžaina “ugunsgrēka dzēšana”. VZD publicējis resursu datņu labojumus, kas novērš daļu no to sākotnējām disfunkcijām, Latvijas Mērnieku biedrība iniciē jaunas sapulces, lai mēģinātu panākt VZD rēķināšanos ar mērnieku vajadzībām, kamēr mērnieki lielu daļu sava laika aizvada, konsultējoties ar resursu datņu programmatūras izstrādātāju SIA “Mikrokods” vai cenšoties iejusties datorspeciālistu ampluā un atrast paši savus radošos risinājumus, kā tikt galā ar programmatūras nepilnībām.

Situācija ir nokaitēta tiktāl, ka aktīvāk noskaņotie mērniecības nozarē pat pieļauj domu par protesta akciju rīkošanu, pievēršot problēmai iespējami plašākas sabiedrības uzmanību, kamēr citi uz šādu iespēju raugās skeptiski, uzskatot, ka mērnieku sabiedrība ir pārāk sašķelta un inerta, lai vienotos par tik asu rīcību, kā arī, ka konfrontācijas ceļā nekas netiks panākts.

Kāpēc bija nepieciešami jaunie noteikumi un specifikācija?

Mērniecības profesionāļu vidē sastopami dažādi uzskati par to, vai jauns augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas normatīvais regulējums vispār bija nepieciešams. Daļa mērnieku pauž neizpratni. “Kā vārdā šis pasākums tika sākts?”, jautā mērnieks Pēteris Pētersons. “Kādēļ vispār tika mainīta specifikācija? Esmu dzirdējis skaidrojumu, ka ir jāsakārto apzīmējumu datu bāzes un jāiet “uz priekšu”. Taču man nav skaidrs, vai līdz šim (apmēram desmit gadus) datu bāze nav bijusi sakārtota? Kas tiek saprasts ar vārdiem “uz priekšu” un kas ir šī ceļa galamērķis?”, vaicā P. Pētersons.

Tomēr citi nozares speciālisti – ieskaitot tos, kuri ir apstiprināto noteikumu bargi kritiķi -, atzīst, ka jaunu noteikumu, kā arī specifikācijas izstrāde bija nepieciešama, vienīgi konkrētais izpildījums nav izdevies. “Šāda tipa specifikācija ir absolūti progresīva un atbalstāma, taču tās izstrādes gaitā labā ideja tika sabojāta”, uzskata mērnieks Andrejs Igaunis, “Andreja Igauņa mērniecības biroja” vadītājs.

MK noteikumu anotācijā kā galvenais noteikumu izstrādes iemesls minēta nepieciešamība pēc vienota tiesiskā regulējuma augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas jomā: “Galvenā problēma ir tā, ka vieni un tie paši jautājumi tiek regulēti dažādos normatīvajos aktos un valstī ir izveidojusies situācija, ka vietējās pašvaldības izvirza atšķirīgas prasības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, attēlošanai, saskaņošanai un uzturēšanai”.

Savukārt specifikācijas aktualizācijas nepieciešamība noteikumu anotācijā tiek pamatota ar to, ka esošā augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas specifikācija ir izstrādāta 2001 – 2003. gadā. Kopš tā laika ir notikusi attīstība datorprogrammu funkcionalitātē un to iespēju izmantošanā, kā arī parādījušies daudz jaunu apvidus objektu (it īpaši tādu, kas saistīti ar inženierkomunikācijām)”. Tas saskan ar mērniecības speciālistu portālam pausto – viens no būtiskākajiem jaunas specifikācijas tapšanas iemesliem ir tas, ka iepriekšējā vairs nespēj pilnībā aprakstīt vidē esošos objektus.

Resursu datņu riņķa dancis: kurš vainīgāks?    

Darbs pie jauniem augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas noteikumiem tika atsākts 2010. gadā (pirmoreiz pie šī jautājuma darbs aizsākās jau 2006. gadā), kad tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Latvijas Mērnieku biedrības, inženierkomunikāciju turētāju un vietējo pašvaldību augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturētāju pārstāvji. Darba grupa strādāja gan pie noteikumu teksta daļas, gan tehniskajiem pielikumiem, un pieņēma lēmumu mainīt augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (ADTI) specifikāciju, kas ietvēra slāņa veidošanas principu maiņu. Tiktāl iesaistīto pušu redzējums uz notikušo aptuveni sakrīt, taču tālāk sākas jau atšķirīgākas interpretācijas.

VZD uzsver darba grupā iesaistīto nozares pārstāvniecību kā atbildību sadalošu faktoru: “Šobrīd spēkā esošie ADTI MK noteikumi ir Darba grupas darba rezultāts, kurā bija panākts kompromiss starp mērniekiem, datu bāzes uzturētājiem un inženierkomunikāciju uzturētājiem. ADTI MK noteikumi tika pilnībā saskaņoti arī no LMB puses”, norāda VZD sabiedrisko attiecību pārstāvis Andris Sproģis.

Šādam skatījumam nepiekrīt Latvijas Mērnieku biedrība. LMB valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve atzīst, ka biedrība konceptuāli atbalstījusi un joprojām atbalsta jaunos noteikumus, tomēr vienlaikus uzsver, ka vairāki būtiski LMB priekšlikumi noteikumu izstrādes gaitā nav tikuši ņemti vērā un biedrība nav devusi savu vērtējumu noteikumu 1. pielikumam. “Pusotru gadu ilgajā MK noteikumu izstrādes gaitā LMB ir sniegusi savus ieteikumus un ieguldījumu, taču vairāki būtiski mūsu priekšlikumi ir tikuši noraidīti. Kā svarīgāko jāmin ADTI noteikumu 1. pielikumu, ko LMB atteicās vērtēt, kamēr nav pieejamas resursu datnes, kas bija un aizvien ir lielākais problēmu cēlonis. VZD izvēlējās vispirms apstiprināt MK noteikumus un tad izstrādāt resursu datnes. LMB joprojām konceptuāli atbalsta MK noteikumus, bet izsaka kritiku par MK noteikumu projekta vadību – par to, ka netika piesaistīti speciālisti resursu datņu praktiskajai testēšanai un kļūdu izlabošanai, pirms tās tika publicētas. Tas ir absurds, ko nevar nosaukt par ilgtspējīgu valstisku domāšanu, kas vērsta uz tautsaimniecības attīstību”, portālam pauž J. Klīve.

Savukārt VZD nepiekrīt, ka praktiskā darbā nepārbaudītu resursu datņu palaišana apritē būtu bijis kāds “grēks”. VZD uzsver, ka datnes tikušas publicētas savlaicīgi un uzskata, ka mērniekiem pašiem tās bija jātestē laikposmā no 1. jūnija līdz 1. augustam: “Lai atvieglotu mērnieku darbu, VZD ir izstrādājis ADTI specifikācijas  resursu datnes Bentley Microstation un Autodesk AutoCad programmām, kas savlaicīgi, jau 2012.gada 1.jūnijā tika publicētas VZD interneta mājas lapā, par to tika informēta arī mērnieku sabiedrība. Mērniekiem bija iespēja testēt datnes, un, konstatējot kļūdas, mēs tās operatīvi labojam. Jāatzīmē, ka nekad nav iespējams atklāt pilnīgi visas kļūdas un mākslīgi simulēt visas iespējamās dzīves situācijas, kas var rasties, jau reāli strādājot ar jaunajām resursu datnēm”, VZD nostāju pauž A. Sproģis.

Vēl viens klupšanas akmens – datu konvertācija

Kamēr resursu datnes sāk atgādināt pusvārītus kartupeļus, ko pavārs, pats nepagaršojis, servē uz šķīvjiem restorāna klientiem, datu uzturētājiem lielākās rūpes sagādā kas cits – “veco” topogrāfisko datu konvertācija uz jauno formātu. “Datu uzturētājiem ir radīts nesamērīgs slogs un resursu patēriņš prasību īstenošanai dzīvē. Problēma ir, ka šobrīd nav IT risinājuma pārbaužu veikšanai un  ADTI konvertācijai, lai nodrošinātu ADTI uzturēšanu un  izsniegšanu atbilstoši jaunajai specifikācijai MK noteikumu noteiktajā termiņā – 2013.gada aprīlī. Šobrīd daudz laika tiek veltīts piemērota IT risinājuma (ar atbilstošu funkcionalitāti un adekvātām izmaksām) meklēšanai. Labāk būtu, ja risinājums ADTI datubāzes konvertēšanai, ka arī datu pārbaudei tiktu piedāvāts centralizēti no Valsts zemes dienesta puses”, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

VZD šajā jautājumā gan atkal ir diametrāli pretējs viedoklis: “Datu konvertēšana patlaban ir pašvaldību datu bāzu turētāju ziņā. Konvertēšanas rīka izstrāde ir viņu uzdevums un VZD to neizstrādās”. Jaunu specifikāciju tehniski neesot iespējams veidot tā, lai datu konvertēšana no vecās varētu notikt automātiski (šobrīd tas ir jādara ar roku), jebkurā gadījumā esot “jārada speciāli konvertēšanas rīki”. Atbildību par radušos situāciju VZD liek uz mērnieku sabiedrības pleciem, kas neesot piekritusi VZD priekšlikumam jau uzkrātos datus nekonvertēt vispār, datu bāzē atstājot tos „vecajā” standartā un atsevišķi uzkrāt datus jaunajā specifikācijā.

Cerību stars datu uzturētājiem varētu būt A. Sproģa minētajā, ka no mērnieku sabiedrības esot saņemta informācija par jau izstrādātiem konvertēšanas rīkiem, kas “ļauj gandrīz pilnā apmērā konvertēt datus no esošās uz jauno specifikāciju”.

Vai jaunā specifikācija ir dzīvotspējīga?

Vairāki Mernieks.lv aptaujātie mērniecības profesionāļi pauž uzskatu, ka svarīgākais visā stāstā tomēr nav nedz resursu datnes, nedz datu konvertācijas problēmas, bet gan pati (viņuprāt) neveiksmīgā specifikācija.

“Diskutējot par šo problēmu nākotnē, kardināli jāatdala specifikācija no resursu failiem, transformācijas programmām un mērniecības datu iesaukšanas problēmām grafiskajā vidē. Tās ir absolūti dažādas problēmas. Specifikācijas izstrādes procesā tika noraidīti ieteikumi pieturēties pie stingri noteiktas sistēmas, kas nodrošinātu visu dabas elementu unikālu aprakstīšanu digitālajā vidē. Tas, par ko šobrīd visi gatavi diskutēt, ir tikai sekas, bet, turpinot uzkrāt un transformēt topogrāfiskos datus pēc jaunās sistēmas mēs iegūsim arvien lielāku daudzumu nesaprotamas informācijas. Runāšana par resursu datnēm, neērtībām vai VZD veiktajiem labojumiem lieliski novērsīs uzmanību no pamatproblēmas un pēc brīža daži sāks teikt, ka “var jau strādāt“”, pauž A. Igaunis.

Gluži kā apliecinot Igauņa vārdus, VZD preses pārstāvis A. Sproģis vēsta, ka daļa mērnieku jau esot samierinājušies ar pastāvošo situāciju: “No sarunām ar mērnieku sabiedrības pārstāvjiem ir saprotams, ka ar jauno specifikāciju var strādāt, turklāt daudzi to arī sekmīgi dara, kas redzams pēc iesniegtajiem datiem kadastra robežu skaņošanai, kā arī pēc datiem, kas iesniegti ADTI centrālajai datubāzei.”

Tiesa gan, par to, cik sarežģīta mērniekiem ir šī “sekmīgā strādāšana” savukārt liecina LMB valdes priekšsēdētāja J. Klīves minētais: “Iespējams, VZD to nejūt, bet mērnieki ir ļoti aizņemti tieši ADTI dēļ. Mērniekiem jaunā specifikācija rada 2-3 reizes lielāku darba patēriņu plāna zīmēšanai un katru dienu atklājas kāda jauna nianse, kas nedarbojas ADTI vidē, bet pasūtītāji prasa rezultātu – topogrāfisko plānu. Ieguldītais laiks ADTI dažādu sīko kļūdu noskaidrošanai, vides sakārtošanai un ikdienas plāna izgatavošanai rada zaudējumus ne tikai mērniekiem, bet visai nozarei”.

Savukārt VZD uzskata, ka šāda situācija ir pavisam normāla un tā tam arī jābūt: “ADTI MK noteikumi prasa pārmaiņas gan mērnieku sabiedrības domāšanas veidā, gan darba stilā, jo jebkuras krasas izmaiņas ierastā darbā prasa zināmu adaptācijas periodu, kā arī finansiālus līdzekļus”, norāda A. Sproģis.

Tomēr jautājums paliek – vai grūtības ar jauno specifikāciju un resursu datnēm ir tikai pārejošas “iesnas”, kas beigsies brīdī, kad mērnieki, datu uzturētāji un arī projektētāji būs praktiskā darbā “atkoduši” visus iespējamajos knifus, kā arī ieguldījuši paši savu naudu jaunas aparatūras un programmatūras iegādē, vai tomēr problēma ir fundamentāla – respektīvi, šī specifikācija radīs nozīmīgas datu problēmas ilgtermiņā, kā min A. Igaunis?

Kas notiks tālāk?

Gan datu uzturētāji, gan mērnieku sabiedrības pārstāvji uzskata, ka bez MK noteikumu pielikumu grozījumiem neiztikt, un, šķiet, ka to sāk saprast arī VZD, kas piekritis jaunas darba grupas izveidei pie noteikumu tehnisko grozījumu izstrādes ar LMB un pašvaldību datu uzturētāju līdzdalību. Darba grupa esot “vienojusies par veicamajiem grozījumiem” un līdz 5. novembrim VZD gaidot LMB viedokli par biedrībai nosūtītajiem paredzamajiem noteikumu 1. un 2. pielikuma grozījumiem, kā arī par VZD izstrādāto “vienoto specifikāciju”, kuru mērnieki varēs izmantot ne tikai topogrāfisko datu sagatavošanai, bet arī zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības projektu darbiem.

Lai gan dialogs un darbs pie noteikumu grozījumiem starp iesaistītajām pusēm ir uzsākts, vēl pāragri spriest, vai tiks panākts visus apmierinošs kompromiss. VZD iebilst pārāk kardinālām izmaiņām, pamatojoties uz to, ka jaunā specifikācija esot veidota kā pamats VZD ĢIS sistēmai, kuru mainīt vairs neesot iespējams. Savukārt, ja izmaiņas būs tikai kosmētiskas, vai tās atrisinās pastāvošās specifikācijas problēmas (rakstam pievienojam A. Igauņa sastādīto apkopojumu) un apmierinās mērniekus un datu uzturētājus?

Vienošanās process būs kā neliels lakmusa papīrs krietni plašākam kontekstam – valsts un sabiedrības attiecībām kopumā. Vai turpinās dominēt postpadomju domāšana, kad valsts aparāts sabiedrību uzlūko tikai kā savu prasību izpildītājus, bet kopīgajās darba grupās tiek panākti tādi “kompromisi”, kas nez kāpēc cilvēkos rada vēlmi iet ielās? Šī ir laba iespēja sākt rīkoties citādi.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *