Nākamgad Latvijā pāries uz Eiropas vertikālo augstumu sistēmu

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) sagatavojusi priekšlikumus, lai nodrošinātu pāreju no šobrīd Latvijā pieņemtās Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmas (BAS-77) uz Eiropas vertikālo augstumu atskaites sistēmu (EVRS) tās 2007. gada realizācijā. Pāreja uz EVRS paredzēta no nākamā gada 1. aprīļa, vēstulē sabiedriskajām organizācijām informē Aizsardzības ministrija.

LĢIA nepieciešamību pāriet uz Eiropas augstumu atskaites sistēmu uzsvērusi jau vairākkārt. Kā viens no svarīgākajiem iemesliem tiek minēts tas, ka pašreiz izmantotās BAS-77 sistēmas sākumpunkts Kronštates salā pie Sanktpēterburgas, pēc LĢIA rīcībā esošajām ziņām, vairs nefunkcionē, tāpēc vairs nav iespējams precizēt BAS-77 Latvijas teritorijā. Savukārt EVRS sākumpunkta – Amsterdamas pāļa – dati tiekot regulāri precizēti.

Bez tam, BAS-77 balstoties uz novecojušiem (pagājušā gadsimta vidū iegūtiem) nivelēšanas datiem, kuru augstumu nobīdes pret to vērtību dabā sasniedz pat 5 cm. Pērn LĢIA speciālisti pabeidza I klases nivelēšanas darbus un datu apstrādi, iegūstot augstas precizitātes augstuma datus Latvijas teritorijai. Līdz ar to būtu iespējams veikt esošo augstumu datu korekciju, taču LĢIA uzskata, ka esošajai sistēmai to veikt būtu neracionāli, tāpēc nepieciešams pāriet uz EVRS.

Arī Eiropas Savienības institūcijas vairākos normatīvajos aktos paredzējušas EVRS augstumu sistēmas izmantošanu Eiropas teritorijā. Piemēram, Eiropas Komisijas (EK) 2010. gada 23. novembra regulā Nr.1089/2010, ar kuru īsteno INSPIRE direktīvu attiecībā uz telpisko datu kopu un telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību, noteikts, ka ģeodēzisko koordinātu sistēmās uz Zemes ar gravitāciju saistīto augstumu izsaka, izmantojot EVRS. Savukārt Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas „Eirokontrole” šā gada 30. janvārī publiskotajā dokumenta projektā „Eirokontroles specifikācija aeronavigācijas datu ģenerēšanai” (kas nosaka vadlīnijas vienotās Eiropas gaisa telpas normatīvo aktu atbilstībai) par vertikālo atskaites sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā ierosina izmantot EVRS. Šis dokuments papildina EK 2010. gada 26. janvāra regulu Nr. 73/2010 (ar to nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā), detalizējot tās praktisko īstenošanu. Minētā regula visām ES dalībvalstīm būs jāievieš no 2013. gada 1. jūlija.

EVRS ieviešanai Latvijā apstiprinājums esot gūts arī Rīgas Tehniskās universitātes 2007. – 2008. gadā veiktajā pētījumā „Valsts augstuma izejas līmeņa noteikšana”, kurā pamatots nivelēšanas mērījumu transformācijai noteikt Eiropas Augstumu tīkla realizāciju ar 2007.5 epohu un pārrēķinu pamatā izmantot Vācijas Federālā Kartogrāfijas un Ģeodēzijas dienesta un Starptautiskās ģeodēzijas asociācijas Eiropas atskaites ietvara apakškomisijas piedāvāto transformācijas formulu.

Pāreja uz EVRS tiek plānota no 2013. gada 1. aprīļa. Sākot no šī datuma, visus darbus būs jāveic EVRS un LĢIA Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē normālie augstumi visiem punktiem būs norādīti tikai EVRS, paredz ministrijas vēstulē publicētais pasākumu plāns. 3 mēnešus pirms pārejas uz EVRS – no nākamā gada 1. janvāra – LĢIA mājaslapā būs pieejams kalkulators koordinātu pārrēķiniem no BAS-77 uz EVRS. Savukārt no 2013. gada 1. aprīļa līdz 1. oktobrim paredzēts pārejas periods, kura laikā jāpabeidz pašreizējā augstumu sistēmā iesāktos darbus (kas būs bijuši uzsākti līdz 1. aprīlim).

Laikā no šā gada novembra LĢIA plāno sākt informēt datu lietotājus (ģeodēzistus, būvniekus, pašvaldības u.c.) par plānoto pāreju uz EVRS, organizējot seminārus, kā arī izdodot informatīvu bukletu.

Aizsardzības ministrija aicina sabiedriskās organizācijas laikā līdz 24. septembrim sūtīt ierosinājumus vai iebildumus saistībā ar plānoto pāreju uz EVRS.

Mernieks.lv aptaujātie nozares speciālisti pret gaidāmajām pārmaiņām izturas piesardzīgi. Vairāki izsaka bažas par to, vai ir padomāts par konkrētiem praktiskiem risinājumiem, kā veikt pāreju, lai tas neradītu sajukumu datu sistēmās. Profesionāļi sagaida šos risinājumus no LĢIA.

Una Krutova, Rīgas pilsētas būvvaldes Būvju uzmērīšanas nodaļas vadītāja

„Nepieciešams saprātīgs, komplekss risinājums, lai pāreja no vienas sistēmas uz otru neradītu sekas būvdarbu veicējiem. Ja projekti ir izstrādāti vienā sistēmā un viņus pieņems otrā sistēmā, tad jābūt precīzi izstrādātai pārejas formulai, lai neiznāk tā, ka cilvēks pārkāpis kādus būvniecības noteikumus. Zināmas jukas noteikti radīsies. Arī datu bāzēs paredzamas nesaprašanās, jo būs jāatšķir vieni dati no otriem – kuri uzmērīti vienā augstumu sistēmā, kuri otrā. Es ceru, ka šo priekšlikumu iesniedzēji jau ir apdomājuši risinājumus un tos arī piedāvās.”

Andrejs Igaunis, Andreja Igauņa Mērniecības birojs

„Principā nav pretenziju pret jebkurām pārmaiņām, bet nav pieņemams, ka vadošās institūcijas ir kļuvušas nevis par loģisku procesu virzītājām un ar to saistīto procesu risinātājām, bet gan par “instrukciju izstrādātājām”. Nav pieņemams, ka tiek nodeklarēts – “no 1. aprīļa pārejam uz Amsterdamas augstumu sistēmu”, bet netiek doti precīzi norādījumi mērniekiem, datu uzturētājiem, pašvaldībām, projektētājiem un pārējiem “kā veikt esošo datu transformāciju uz jauno sistēmu”. Ir uzkrāts milzīgs apjoms topogrāfisko un ĢIS datu, kurus būs nepieciešams pārtransformēt uz jauno sistēmu. Ja vadošās institūcijas tikai spēj izdod direktīvu pārejai, nesniedzot ļoti precīzus norādījumus (un metodisko sistēmu), kā īstenot pāreju uz jauno sistēmu, tas novedīs tikai pie milzīga jūkļa. LĢIA ir nepieciešams veicināt vietējo tīklu sakārtošanu un transformāciju uz jauno sistēmu, kā arī sagatavot datu transformācijas programmas, kas spēj pārtransformēt grafisko programmu (Microstation un Autocad) un GIS (ArcView) datus uz jauno sistēmu.”

Kaspars Kūkums, SIA Tailors

„Man būtībā ir vienalga, kurā augstumu sistēmā strādāsim, uz manu darbu šī pāreja īpašu iespaidu neatstās. Taču zinu kolēģus, kuriem radīsies sarežģījumi.”

Kaspars Kojalovičs, SIA Mērniecības datu centrs vadītājs

„Pāriet uz jauno sistēmu vajag, taču diezgan droši var paredzēt, ka gadīsies dažādi misēkļi un datu uzturētājiem būs pamatīgi sarežģījumi ar datu pārrēķinu uz jaunajiem augstumiem. Un tas viss būs jāveic par pašu līdzekļiem.”

Aigars Ansbergs, SIA Ģeodēzists vadītājs

„Domāju ka šī procesa virzītāji  līdz galam neapzinās, cik daudz lietotāju ir iepriekš saražotai topogrāfiskai informācijai un cik dokumenti un projekti, pamatojoties uz tās ir izstrādāti, kādi lēmumi ir pieņemti, un kā šāda pāreja ietekmēs projektēšanu un būvniecības procesu. Tā kā paredzētā sistēmas maiņā augstumu starpība ir neliela (~15cm), paredzu daudzus pārpratumus un problēmsituācijas tieši būvniecības jomā. LĢIA jāpiedāvā skaidri, saprotami un vienkārši risinājumi galvenokārt būvniekiem, inženierkomunikāciju turētājiem, būvvaldēm, lai informētu  par gaidāmajām izmaiņām. ”

Ikars Kubliņš


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *