SIA „Latvijasmernieks.lv” otrreiz izsolīs septembrī

Pirmais SIA „Latvijasmernieks.lv” privatizācijas mēģinājums beidzies neveiksmīgi – 10. augustā paredzētā izsole tika atcelta, jo noteiktajā termiņā līdz 25. jūlijam nebija pieteicies neviens potenciālais investors. Privatizācijas aģentūra (PA) mēģinās uzņēmumu izsolīt vēlreiz – septembra beigās.

Pirms 10. augustā paredzētās izsoles PA esot informējusi ne vien Latvijas biznesa presi, bet arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas mērniecības organizācijas, tāpat arī tikusi rīkota īpaša prezentācija, kurā interesenti tika iepazīstināti ar SIA „Latvijasmernieks.lv” darbību un pārdošanas procedūru. Šīs prezentācijas nelielais apmeklētāju loks liecinājis, ka interese par uzņēmuma iegādi ir maza.

PA atsakās sniegt konkrētu informāciju, cik īsti liela bijusi neformālā interese par SIA „Latvijasmernieks.lv” iegādi, kā arī to, vai tie bijuši vietējie, vai arī ārzemju uzņēmēji. „Lai neietekmētu Sabiedrības pamatkapitāla daļu pārdošanas procesu, Privatizācijas aģentūra neizpaudīs ziņas par personām, kuras ir izrādījušas interesi par Sabiedrību, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums darbojas tik specifiskā nozarē, ieinteresēto pircēju skaits varētu būt neliels”, atbildē portālam Mernieks.lv raksta PA valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Tāpat PA neatklāj, kādus jaunus informēšanas pasākumus tā veiks laikā līdz pārceltajam izsoles datumam, kā arī, vai iecerēts kaut ko mainīt privatizācijas procesā, lai veicinātu lielāku potenciālo investoru interesi. Izņemot atsaukšanos uz nozares „specifiskumu”, aģentūrai acīmredzot nav (vai arī tā nevēlas atklāt) citu versiju par to, kāpēc pirmais izsoles mēģinājums beidzies bez neviena pretendenta pieteikuma.

Viens no investoru intereses trūkuma iemesliem varētu būt SIA „Latvijasmernieks.lv” pēdējo gadu neveiksmīgie finansiālie rādītāji. Biznesa datu portāla Firmas.lv sniegtā informācija liecina, ka LVM kopš 2009. gada cieš zaudējumus – 2009. gadā tie bijuši 109 964 lati, 2010. gadā – 71 193 Ls (iespējams, no lielākiem mīnusiem paglābis tas, ka togad uzņēmuma vidējais darbinieku skaits ticis samazināts no 228 uz 137), bet 2011. gadā zaudējumu apmērs sasniedz rekordu – 115 885 Ls, kas ir mazliet dīvaini, ņemot vērā, ka krīzes zemākais punkts gan ekonomikā kopumā, gan mērniecībā pērn jau bija aiz muguras. Uzņēmuma apgrozījums sarucis no 4 miljoniem latu tā „ziedu laikos” 2008. gadā līdz 1 miljonam pērn.

SIA „Latvijasmernieks.lv” vadītājs Rinalds Smilga gan uzskata, ka uzņēmuma privatizācija nesekmējas ne tik daudz dēļ tā finansiālajiem rādītājiem, bet galvenokārt tādēļ, ka „mērniecība vispār ir sarežģīts un neienesīgs bizness, tāpēc investoriem nav intereses tajā ieguldīt”. Vaicāts par „Latvijasmernieks.lv” neveiksmīgās pēdējo gadu bilances iemesliem, R. Smilga nosauc vienu – krīzi. Šogad, lai gan vēl esot pāragri spriest, jo mērniecības darbiem ir diezgan sezonāls apgrozījuma raksturs, esot cerība, ka gada kopējie finansiālie rādītāji būšot labāki (izsoles dokumentos atrodamā informācija liecina, ka uz 30. aprīli, tātad pēc gada pirmās trešdaļas, LVM zaudējumi bija 26 619 latu apmērā).

Termiņš, līdz kuram potenciālajiem LVM pircējiem jāpiesakās otrajai izsolei, ir 12. septembris, plkst. 15.00. Ja līdz šim laikam būs pieteicies kāds pretendents, tad izsole tiks rīkota 28. septembrī, plkst. 15.00, Privatizācijas aģentūras telpās K.Valdemāra ielā 31.

Privatizācijas aģentūrai patlaban nav plāna, kā rīkoties gadījumā, ja arī otrais pārdošanas mēģinājums izgāzīsies. „Par turpmāko rīcību, ja Sabiedrības pamatkapitāla daļu izsolei nepieteiksies neviena ieinteresētā persona, Privatizācijas aģentūras valde lems pēc 2012. gada 12. septembra”, raksta I. Zalpētere.

Kā iepriekš informēts, SIA „Latvijasmernieks.lv” 571 900 pamatkapitāla daļas (katras daļas nominālvērtība ir viens lats) tiks pārdotas izsolē vienā paketē. Izsoles sākumcena ir noteikta 263 000 lati ar izsoles soli 5000 lati, un visa samaksa jāveic latos. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai uz nomaksu. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts trīs gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Ikars Kubliņš


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *