Latvieši veiksmīgi startē Lietuvas Mērnieku sporta spēlēs

Aizpagājušās nedēļas nogalē – no 13. līdz 15. jūlijam, Lietuvas pilsētas Pluņģes tuvumā norisinājās Lietuvas mērnieku sporta spēles. Latviju tajās pārstāvēja SIA „Mērniecības Datu Centra” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kojalovičs ar ģimeni, turklāt tas izdevies ļoti sekmīgi, iegūstot vairākas godalgotās vietas.

Lietuvas mērnieku sporta spēles aizritējušas brīvā, nepiespiestā gaisotnē. Kā novērojis K. Kojalovičs, salīdzinot ar Latvijas mērnieku spēlēm, lietuvieši nepiešķir tik lielu vērību un svarīgumu pašam sportiskajam aspektam, tas ir tikai kā viens no izklaides veidiem kopīgajā sanākšanā. Papildus sporta mačiem mērnieki piedalījās gan seminārā par aktualitātēm Lietuvas kadastrā, gan ekskursijās pa tuvējo apkārtni, gan arī kārtīgi izlustējās zaļumballē ar dzīvo mūziku.

Kopumā uz spēlēm bija ieradušies ap simts mērnieku no dažādiem Lietuvas reģioniem, bet pārsvarā no Žemaitijas (Lietuvas ziemeļrietumu reģiona), kur arī notika pasākums. Laika apstākļi bijuši diezgan piemēroti – bijis vējains un apmācies, taču pārsvarā bez lietus. Gulēšana bija noorganizēta atpūtas kompleksa mājiņās, katrā paredzēta vieta četriem cilvēkiem.

Pirmais sacensību starts tika dots jau piektdienas vakarā – 8 kilometru regate ar orientēšanās elementiem pa Minijas upi ar divvietīgajām smailītēm. Smaiļojot pa līkumaino upi (tas veicies ātrāk un vieglāk, kā gaidīts, jo lietavu rezultātā upē bijis daudz ūdens un spēcīgāka straume), pa ceļam bija jāatrod trīs kontrolpunkti. Pirmais no tiem bija upē iegāzies koks, šī vieta bijusi jāattēlo kartē pēc „sentēvu metodes”, vienkārši iedurot tajā caurumu. Savukārt pārējie divi kontrolpunkti bijuši iezīmēti kartē, un tos vajadzējis atrast dabā (attiecīgajā vietā atzīmējoties). Orientēšanās sacensību pieredze palīdzējusi Kaspara Kojaloviča ģimenes komandām regatē uzvarēt – abi latviešu smaiļotāju dueti no visām 19 laivām bijuši vienīgie, kam vispār izdevies atrast visus trīs kontrolpunktus. Pārējo dalībnieku neveiksmīgos centienus meklēt kontrolpunktus spilgti raksturojis kāds kuriozs. Kā vēlāk pastāstījuši konkurenti, redzot latviešus kāpjam no laivām ārā un dodamies uz krūmiem, tiem pat nav nācis prātā, ka tajā vietā atrodas kontrolpunkts – viņi nosmējušies, ka letiņi dodas atbrīvoties no iedzertā alus.

Pēc laivošanas mērnieki iestiprinājušies ar kārtīgām vakariņām un vakara noslēgumā sekojis vēl viens senlaicīgi eksotisks pasākums – mazgāšanās baļļās (lielās, sešiem cilvēkiem paredzētās koka mucās, kurās ieplūstošais ūdens tiek apsildīts no blakus esošām krāsnīm).

Nākamais rīts sācies ar brokastīm, pēc kurām notika seminārs, uz kuru bija ieradušies arī Lietuvas Mērnieku biedrības prezidente un Lietuvas zemes dienesta vadība (direktors, ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta vadītājs, zemes politikas departamenta vadītājs). Galvenās diskusijas notika par kadastra un likumdošanas jautājumiem. Lietuvā ir ļoti sadrumstalota likumdošana mērniecības jomā – vairāk nekā 300 novecojuši normatīvie akti, kas regulē nozari, taču atbildīgās institūcijas tos aizvien nevēlas mainīt. Cita Lietuvas mērnieku aktualitāte patlaban ir diskusija par to, kam jābūt atbildīgam par robežpunktiem – mērniekam vai zemes īpašniekam; Lietuvā vēloties šo atbildību pārlikt uz mērnieku pleciem. Lai gan diskusijas skāra nopietnus jautājumus, tomēr pat seminārs esot noticis brīvā atmosfērā – teltī ap apaļo galdu, kur daži no debatētājiem drosmei pat iedzēruši aliņu.
Pēc smadzeņu izkustināšanas apmēram pusotru stundu garajā seminārā, pienāca laiks atkal izkustēties fiziski – iekoduši pusdienas, mērnieki sāka sacensties vairākos sporta veidos – strītbolā, pludmales volejbolā, galda tenisā, dambretē, šahā, loka šaušanā, kā arī mērnieku profesionālo iemaņu sacensībās. Latvieši turpināja gūt panākumus – Kaspars Kojalovičs uzvarēja dambretes sacensībās, savukārt viņa dēls Marks izrādījās precīzākais loka šāvējs jauniešu konkurencē. Galda tenisā K. Kojalovičs tika līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajam turnīra uzvarētājam.
Mērnieku profesionālo iemaņu sacensības noritēja piecās disciplīnās – instrumentu centrēšanā (uzvarētājam izdevies to paveikt 26 sekundēs), attāluma noteikšanā starp diviem punktiem, laukuma noteikšanā starp trijiem punktiem, paaugstinājuma noteikšanā starp divu ēku skursteņu augšām un arī leņķa noteikšanā starp attāliem objektiem – viss ar acumēra palīdzību (pirms tam organizētāji bija izmērījuši šos lielumus ar instrumentiem). Kasparam Kojalovičam izdevās uzvarēt laukuma noteikšanā, kā arī iegūt 3. vietu attāluma noteikšanā. „Kad mūs izsauca uz apbalvošanu kopumā 5 reizes, sajutos pat mazliet neērti, ka esam ieguvuši tik daudz godalgu”, atzīst K. Kojalovičs. Balvas esot bijušas gan simboliskas, gan praktiski pielietojamas (piemēram dzērieni, zibatmiņas, kartes, kalendāri, cepures no sporta spēļu sponsoriem u.c.).
Pēc vakariņām un sporta spēļu uzvarētāju apbalvošanas vakars turpinājās ar balli, kurā bija gan dzīvā mūzika, gan aukstais galds, gan, protams, daudz alus. Izturīgākie ballējušies līdz pat trijiem, četriem naktī, un interesanti, ka atbilstošs bijis organizatoru sarūpētais nākamā rīta brokastu piedāvājums – skābo kāpostu zupa pēc iepriekšējās nakts daudziem tiešām labi gājusi pie dūšas.
Svētdienas programmā bija paredzētas ekskursijas. Vispirms mērnieki apmeklēja vienu no nedaudzajiem pasaulē eksistējošajiem Aukstā kara muzejiem, kas atrodas bijušajā PSRS raķešu bāzē Plokštaiņu mežā, Žemaitijas nacionālā parka teritorijā. Šī raķešu bāze tika izveidota sešdesmito gadu sākumā, bet demontēta 1978. gadā, jo ASV izlūkošana bija atklājusi tās eksistenci. Pēc tam mērnieku delegācija viesojās Plateliai pilsētas novadpētniecības muzejā. Izrādās, ka žemaišu izloksne atšķiras no lietuviešu valodas apmēram tikpat lielā mērā, kā latgaļu izloksne no latviešu valodas, turklāt žemaišu dialekts ir vistuvāk latviešu valodai. Bez tam žemaiši esot lieli sava dialekta patrioti – arī muzejā vispirms informāciju sniedz žemaišu valodā, un tikai pēc tam pārtulkojot uz lietuviešu vai krievu valodām (muzejā gan bijusi arī latviešu valodā runājoša gide).
Lai gan letiņi tikai četru cilvēku sastāvā un apmēram 100 mērnieku konkurencē spēja nocelt vietējiem 5 balvas, lietuviešus tas nebūt nesarūgtināja un viņi aicinājuši nākamreiz ņemt līdzi arī citus kolēģus – lai nākamgad latviešu pulks Lietuvas mērnieku sporta spēlēs būtu vēl kuplāks.

Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *