Turpinās mērnieku un pašvaldības pārstāvju sarunas par ģeotelpiskās informācijas aprites kārtību Rīgā „pēcĢeometra ērā”

Otrdien notika pēdējo divu nedēļu laikā otrā tikšanās starp Rīgas domes Pilsētas Attīstības departamenta un Būvvaldes un mērniecības nozares pārstāvjiem. Pašvaldības darbinieki sniedza atbildes uz vairākiem konkrētiem mērnieku izvirzītajiem jautājumiem par turpmāko kārtību ģeotelpiskās informācijas apritē Rīgā.

Viens no mērniekiem aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar Attīstības departamenta darbību ir elektroniskā dokumentu aprite. Mērniecības pārstāvji sēdē izteica viedokli, ka ļoti svarīgi būtu pēc iespējas ātrāk ieviest dokumentu pieņemšanu/izsniegšanu elektroniskā formā ar elektroniskā paraksta palīdzību, minot Būvvaldi kā šajā ziņā pozitīvo piemēru un paužot neizpratni, kāpēc vienas pašvaldības divas institūcijas nevarētu rīkoties pēc vieniem principiem. Attīstības departamenta pārstāvji sākotnēji atbildēja, ka e-parakstu nepieņem, jo ar to parakstītus dokumentus savukārt nesaskaņojot inženierkomunikāciju turētāji. Pēc šīs atbildes izvērtās juridiska rakstura diskusija par to, vai mērnieki ar savu parakstu jau apliecina dokumenta saskaņojumu ar inženierkomunikāciju turētājiem (tālab departamentam tas nemaz nebūtu nepieciešams), vai tie apliecina tikai dokumenta papildus eksemplāru. Kā vēl vienu iebildi pret pilnīgu elektroniskās dokumentu aprites ieviešanu (pirmajai pārbaudei tomēr esot vajadzīgs papīrs) Attīstības departamenta pārstāvis Sergejs Plotņikovs minēja to, ka „dažus elementus” papīra formātā esot ātrāk un vieglāk pārskatīt. Nobeigumā Attīstības departamenta pārstāvji pauda sapratni par mērnieku vēlmi un solīja turpināt darbu pie šī jautājuma, bet pagaidām nevarot solīt, kad elektroniskā dokumentu aprite departamentā tiks ieviesta – tas varētu tikt noskaidrots un izlemts līdz 1. augustam.

Mērniekus interesēja arī jautājums par izcenojumiem topogrāfiskā plāna pārbaudei un reģistrēšanai Attīstības departamenta datu bāzē, uz ko saņēma atbildi, ka cenas šajā ziņā paliks tādas pašas, kā „Rīgas Ģeometra” laikā, taču bez pievienotās vērtības nodokļa, jo pašvaldības pakalpojumiem PVN nepiemēro (topogrāfisko plānu pārskaņošanai pēc gada, ja to dara tas pats mērnieks un par to pašu objektu, tiks saglabāta atlaide). Līdzīgs jautājums tika uzdots par iespējamo samaksu nākotnē izpildmērījumu plāna pārbaudēm un reģistrēšanai. Patlaban šis pakalpojums ir Būvvaldē ir bez maksas, taču mērniekus interesēja, kāda kārtība plānota tad, kad Attīstības departaments sāks reģistrēt Būvvaldes pieņemtos izpildmērījumus un ņems par to maksu. Nav skaidrs, kā tiks risināta situācija, kad izpildmērījumi tiks nodoti vienai institūcijai, bet samaksu par to iekasēs cita. Tika sniegta atbilde, ka maksas piemērošanas kārtība tiks noteikta saskaņā ar jauniem saistošajiem noteikumiem, kuru izstrādāšana un pieņemšana varētu notikt rudenī.

Garāka diskusija izvērtās par jautājumu, kāpēc mērniekiem uz datu pieprasījumu no augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes vairumā gadījumu netiek atsūtīta visa pieejamā informācija uzreiz, bet tikai pēc pirmās pārbaudes tiek atsūtītas papildus datnes. S. Plotņikovs skaidroja, ka sākotnēji tiek izsūtīta tikai pati aktuālākā informācija, un atsevišķos gadījumos, kad pārbaudes gadījumā tā nesakrīt ar citu informāciju par konkrēto objektu, tiek nosūtītas papildus datnes; bet, ja mērnieki vēloties, varot sūtīt arī visu informāciju uzreiz. Šeit sava atbildības daļa jāuzņemas arī pašiem mērniekiem, kas nereti nepārmēra reālo virszemes situāciju; mērnieki tiek aicināti strādāt godprātīgi un veikt mērījumus, lai pārbaudītu, vai situācija dabā nav mainījusies.

Jautājums, kas palika neviennozīmīgi atbildēts, bija saistībā ar sen uzceltām ēkām, izbūvētajām komunikācijām, kuras joprojām nav nodotas ekspluatācijā – vai šādā gadījumā jāatrok inženierkomunikācijas, lai tās uzmērītu atvērtā tranšejā? Mērnieku pārstāvis Mārtiņš Rutkovskis apgalvoja, ka šādi gadījumi esot diezgan daudz, Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs par to bija skeptisks un sacīja, ka šādi gadījumi jāvērtē katrs individuāli. Pēc likuma prasībām tomēr iznākot, ka zeme tiešām jāatrok.  Patlaban līdz Būvvaldei esot jau nonācis viens šāds gadījums, lēmums tajā tad arī varētu kļūt par precedentu turpmākiem līdzīgiem gadījumiem. Ja mērnieki saskaras ar šādiem gadījumiem, būtu nepieciešams kontaktēties ar Būvvaldes pārstāviem.

Saruna nonāca arī līdz Būvvaldes pārziņā esošajiem izpildmērījumiem Rīgas pilsētā. I. Vircavs apliecināja, ka Būvvalde turpmāk izpildīs tikai pēc Satiksmes departamenta pasūtījuma izbūvēto segumu (ielu, trotuāru, utt) izpildmērījumus, bet viss pārējais tagad ir nodots brīvajā tirgū.

Sēdes gaitā pašvaldības institūciju pārstāvji informēja arī par to, ka:

1) Attīstības departamentā datu pārbaudes maksimālais termiņš (10 dienas) attiecas uz katru pārbaudi atsevišķi, nevis kopējo procesu

2) Mērniekiem nav pienākums aicināt Būvvaldes mērniekus uz objektiem veikt kontrolmērījumus; Būvvaldes mērnieki izlases kārtībā to veiks paši

3) Attīstības departamentam nepieciešamās veidlapas .doc formātā līdz šīs nedēļas beigām būs pieejamas www.rdpad.lv mājas lapā

4) Ne Attīstības departaments, ne Būvvalde pašlaik neslēgs īpašus sadarbības līgumus ar mērniekiem (Attīstības departaments gan pieļauj to slēgšanu nākotnē), līdz ar to mērniekiem nebūs iespējams norēķināties par pakalpojumiem ar pēcapmaksu (vienu reizi mēnesī)

5) Būvvalde savā mājas lapā 2 nedēļu laikā ievietos izpildmērījumu paraugus ar savām prasībām

6) Klientu apkalpošanas centrā gadījumi, kad darbinieks atsakās reizē pieņemt un izsniegt darbus, un mērniekam tāpēc jāstāv rindā divreiz, neesot parastā prakse, bet gan atsevišķi pārpratumi, kas skaidrojami ar to, ka apkalpošanas centra darbinieki vēl nav pielāgojušies jaunajai situācijai


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *