LĢIA seminārā iepazīstina ar paveikto un plānoto

Trešdien, 29. februārī, Latvijas Kara muzejā norisinājās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras organizētais seminārs, kurā LĢIA pārstāvji informēja par pēdējā gada laikā paveikto, kā arī izaicinājumiem tuvākajai nākotnei, neslēpjot arī vienu otru nepilnību vai problēmu.

Kupli apmeklēto pasākumu (zālē semināra pirmajā daļā bija vairāk par 100 apmeklētāju) atklāja LĢIA direktors Voldemārs Vilcāns, īsi ieskicējot LĢIA darbības virzienus. Pēc tam mikrofona stafeti pārņēma LĢIA direktora vietnieks Harijs Baranovs, kurš iepazīstināja ar pārskatu par Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē ģeotelpiskās informācijas jomu (piemēram, ģeotelpiskās informācijas likums, MK noteikumi nr. 1011 par sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtību ģeodēzijā un mērniecībā, MK noteikumi nr. 211 par ģeotelpisko datu kopu metadatu obligāto saturu, MK noteikumi nr. 668 par valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu, vietvārdu informācijas noteikumi u.c.), kā arī Eiropas komisijas izdotajiem normatīvajiem aktiem saistībā ar INSPIRE direktīvu īstenošanu. Atsevišķiem noteikumu aspektiem Baranovs pievērsās sīkāk. Piemēram, 668-tie noteikumi paredz, ka valsts ģeoportālam jānodrošina datu kopu un metadatu pieejamība. Lai izmantotu ģeotelpisko datu kopas, datu izmantotājam jāpieprasa datu turētāja atļauja (tas esot nepieciešams grāmatvedisku apsvērumu dēļ), taču datus vienkārši apskatīties portālā geolatvija.lv varot tāpat, bez atļaujām. Citos noteikumos minēts, piemēram, tas, ka LĢIA ir pienākums veikt validāciju ģeodēziskajiem pamatdatiem, kuri iegūti, izmantojot citas GNSS datu korekciju sistēmas nekā LatPos.

Ģeoinformācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju departamenta pārstāve Indra Murziņa informēja sīkāk par LĢIA ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu elektronisku pieteikšanu, demonstrēja, kā LĢIA sistēmā pasūtīt datus, pieteikt LatPos un citus pakalpojumus. No publikas tika uzdots jautājums saistībā ar datu izmantošanas licences līguma termiņu, kurš ir 3 gadi – vai pēc šiem trim gadiem, kad termiņš būs beidzies, jau nolejupielādētos datus joprojām drīkstēs izmantot, uz ko viennozīmīgi skaidra atbilde gan neizskanēja, H. Baranovs vienīgi atbildēja, ka „Mūsu interesēs nav neko atņemt”.

Ģeodēzisko datu analīzes un ekspertīžu daļas vadītāja Brigita Helfriča pastāstīja par valsts un vietējā ģeodēzisko tīklu datu bāžu izmantošanas iespējām. Par valsts tīkla punktiem iespējams apskatīt dažādu informāciju, atlasīt tos, eksportēt uz excel, apskatīt foto un ortofoto, izdrukāt kartiņu u.c. Savukārt pie vietējo punktu datu bāzes pagaidām piekļūt var tikai pašvaldību deleģētās personas. Tiesa gan, pašvaldības pagaidām bijušas kūtras uz šādu personu deleģēšanu, jo LĢIA iesniegti vien 36 šādi pieprasījumi. Uz to reaģēja kāda klātesošā pašvaldības pārstāve, kas norādīja, ka likumā vajadzēja paredzēt pašvaldībām šim mērķim (vietējo punktu apzināšanai un ievadīšanai datu bāzē) finansējumu. H. Baranovs atbildēja, ka aģentūra likumprojektā bija iekļāvusi šādu prasību, taču „to izņēma ārā, un tas nebija mūsu lēmums”.

GPS tīkla laboratorijas vadītājs Jānis Zvirgzds savā prezentācijā par LatPos pieminēja, ka mērniekiem šogad aktuāla problēma ir Saules aktivitāte, kas traucē saņemt precīzas datu korekcijas un informēja, ka ieteicamākais laiks šajā ziņā mērniecības darbiem esot no rīta līdz plkst. deviņiem un tad pēc plkst. diviem, jo no deviņiem līdz diviem Saules aktivitāte ir visaugstākā.

Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta direktora vietnieks Valdis Bērziņš iepazīstināja ar aktualitātēm valsts teritorijas aerofotografēšanā un karšu ražošanā. 2011. gadā ticis pabeigts Latvijas aerofotografēšanas 4. cikls, iegūtas kartes ar 0,5 metru izšķirtspēju, kuras pagaidām pieejamas tikai krāsainā versijā (ja kāds vēlas infrasarkano, par to jāmaksā papildus). Tiesa, nelielai teritorijas daļai netālu no Baltkrievijas gan nav izdevies iegūt labas aerofotogrāfijas, tur pagaidām jāizlīdzas ar satelītkartēm. Bērziņš informēja arī par situāciju ar topogrāfiskajiem plāniem. Mērogā 1:2000 tāds ir pieejams pilsētām un svarīgām teritorijām, tiesa gan, piemēram, Rīgai šīs kartes jau ir novecojušas (tapušas 2007., 2008. un pēdējos gados, bet reālajai situācijai vairs neatbilst) un nav finansējuma, par ko tās atjaunot. Daļai no Latvijas teritorijas pieejams arī reljefa modeļa slānis, taču šeit datu kvalitāte būtu jāpaaugstina, izmantojot lāzerskenēšanas metodi. Šā gada vidū plānots laist klajā Latvijas topogrāfiskās kartes mērogā 1:50 000 otro izdevumu.

Harijs Baranovs iepazīstināja arī ar INSPIRE RoadMap ieviešanas gaitu Latvijā. LĢIA šajā ziņā cerot uz Vides ministrijas rīcību, jo vides joma būs lielākais projekta datu patērētājs. Ministriju kompetencē ir noteikt institūcijas, kas projektu virzītu, taču finansējums tam ne vienmēr tiek piešķirts, tāpēc INSPIRE virzība iestrēgst.

Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece pastāstīja par Latvijas vietvārdu datu bāzi, kurā iekļauts apmēram 104 000 objektu ar vairāk nekā 130 000 vietvārdiem (jo vienam objektam mēdz būt vairāki nosaukumi, kas reizēm kļūst arī par problēmu). Apdzīvoto vietu vietvārdi ir virs 84 000. Publiskajā datu bāzē gan iekļauts mazāk – tikai ap 58 000 vietvārdiem (viensētu nosaukumi pagaidām pieejami tikai par teritoriju uz rietumiem no Rīgas).

Indra Murziņa informēja par tīkla apkalpēm jeb WebMapServices, kurās ietilpst gan ortofoto kartes un topogrāfiskie plāni, valsts ģeodēziskā tīkla datubāze, vietvārdu datubāze, digitālais zemes virsmas modelis un citi dati, un, kas, saskaņā ar MK 672. noteikumiem ir maksas pakalpojums. Taču par velti ir pieejams karšu pārlūks, kurā arī integrēti gan topogrāfiskie, gan ortofoto un citi informācijas slāņi. Karšu pārlūku var integrēt arī lietotāja mājaslapā – taču tas gan ir maksas pakalpojums. No publikas izskanēja jautājums, vai karšu pārlūka datus bez maksas var izmantot zinātniskā publikācijā žurnālā, uz ko sekoja atbilde, ka to var, tikai ar atsauci, taču – ne žurnāla elektroniskajā versijā.

ERAF projekta „Valsts ģeotelpisko pamatdatu informācijas infrastruktūras izveide” vadītājs Aleksejs Vingovatovs iepazīstināja ar paveikto projekta gaitā un atzina, ka termiņā, kas ir 22. maijs, ieklauties neizdosies – ticamāk, ka tas tiks pabeigts līdz rudenim. Projekta mērķis ir izveidot vienotu ģeotelpisko pamatdatu izveides, apstrādes un izplatīšanas sistēmu.

LĢIA vecākais eksperts ģeodēzijas jautājumos Ivars Aleksejenko pastāstīja par iecerēto pārēju uz Eiropas vertikālo augstumu atskaites sistēmu, informēja par pārejas nepieciešamību un praktisko realizāciju.

Informātiķis Kārlis Kučinskis prezentācijā, kurā lielākā daļa informācijas gan būtu vairāk interesanta programmētāju auditorijai, pastāstīja par DFDD kodifikācijas sistēmas ieviešanu par pamatu vienotam ģeotelpisko objektu klasifikatoram. Šādas sistēmas praktiskie labumi būšot detalizētākas informācijas ieguves iespējas, daži jauni objekti kartēs, kā arī ērtāka sasaiste starp kartes un palīgmateriālu datu bāzēm.

Semināru noslēdza LĢIA vecākā eksperta Aivara Ratkeviča prezentācija par Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas darbiem. Reālie demarkācijas darbi tika sākti 2009. gadā, piedaloties divām tehniskajām darba grupām (mērnieku grupa un robežstabu ierīkotāji), kas robežas 276 kilometru garumā ierīkojušas 576 robežstabu vietas, dažas vietas gan vēl palikušas neskaidras, strīdīgas, par kurām abu valstu pārstāvji pagaidām nav vienojušies. Paveikti arī robežas aerofotografēšanas darbi.

Ikars Kubliņš


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *