Latvijas Mērnieku biedrībā vakar, 29. decembrī notika sapulce, kurā tika spriests par topošajiem Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā veic vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanu”. Sanāksmes mērķis bija diskutēt par noteikumu projektu, lai uzklausītu biedru viedokļus un ierosinājumus. Lai sniegtu skaidrojumus par noteikuma punktiem un citiem jautājumiem uz sanāksmi bija ieradies Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūras (LĢIA) pārstāvis Ivars Aleksejenko.
Sanāksmes sākumā „Mērniecības datu centra” pārstāvis Kaspars Kojalovičs vērsa uzmanību uz noteikumu 7. punktu, kurš paredz LĢIA pārbaudes par pašvaldības ģeodēzisko datu precizitāti, bet jau pēc to apstiprināšanas pašvaldībā. MDC pārstāvis ierosināja, ka labāk saskaņot datus ar LĢIA pirms apstiprināšanas pašvaldībā, lai neiznāk situācija, kad pašvaldības pieņemtos datus LĢIA vēlāk atzīst par nederīgiem. Krimuldas pašvaldības pārstāvis Atis Vallis uzdeva jautājumu, kāpēc vispār saskaņošana nepieciešama? Kā vienu no iemesliem LĢIA pārstāvis minēja pārliecību, lai datu bāzē tiek ievadīta precīza informācija par punktu koordinātām un augstumiem. Klātesošie vienojās par ierosinājumu, ka saskaņošanu noteikumos varētu iekļaut kā rekomendējošu prasību (ar atrunu „pēc pasūtītāja pieprasījuma”). Klātesošie papildus vēlējās, lai projektā iestrādātu tekstu, ka saskaņojumi ir bez maksas.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Balodis ierosināja noteikumos noteikt LĢIA kontrolējošās funkcijas iesaisti arī jauno lielo attīstības projektu realizācijā (piemēram, „Rail Baltica” vai dažādu automaģistrāļu izbūvē), lai būvdarbi tiktu saskaņoti ar LĢIA un to rezultātā ierīkotie punkti nonāktu LĢIA ģeodēzisko punktu datu bāzē.
Turpinājumā tika diskutēts par nepieciešamību noteikumos noteikt laika periodu, kurā katrai pašvaldībai būtu jāapseko un/vai jāpilnveido tās teritorijā esošie punkti. MDC pārstāvis ierosināja, ka punktu apsekošanas laika periods būtu jānosaka garāks par 3 gadiem, jo, piemēram, Latgales novados ir ciemi, kur uzmērīšana nav veikta vairākus gadus un tik bieža punktu apsekošana būtu bezjēdzīga, savukārt Jūrmalas domes pārstāvis Kaspars Gulbis rosināja laika periodu (piemēram, 5 gadus) noteikt punktu pilnveidošanas prasībai, jo, punktus pilnveidojot, tie, protams, tiek arī apsekoti.
Tika diskutēts arī par punktu apsekošanas un pilnveidošanas darbu finansēšanas kārtību. Klāt esošie pašvaldību pārstāvji izteica bažas par iespēju apsekošanu uzdot mērniekiem kā vienu no datu nodošanas papildprasībām. Tomēr citi klātesošie norādīja, ka tā nav pamatota darbība no pašvaldību puses, kā rezultātā mērķis netiktu sasniegts, turklāt tas kavētu pašvaldību attīstību.
Kā viens no rosinājumiem apsekošanas darbu veikšanai izskanēja, ka pašvaldības var piesaistīt arī studentus, piemēram, prakšu nodrošināšanai. „Metrum” pārstāvis Māris Ruģelis izvirzīja ideju par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu ģeodēziskā tīkla punktu sakārtošanai kā lielo infrastruktūras projektu sastāvdaļu. Noteikumos vajagot ierakstīt, ka pietiekami lielu projektu ietvaros punktu sakārtošanu iekļauj projekta tāmē kā patstāvīgu sadaļu (atsevišķu no topogrāfiskās uzmērīšanas). Doma tika atzīta par labu, bet radās diskusija, vai tas ir šo noteikumu jautājums un kādā redakcijā to iestrādāt. Šo jautājumu risina noteikumu projekta jaunais, papildinātais punkts 54.4., kas nosaka situācijās, kurās ģeodēziskie punkti ir iznīcināti vai bojāti to raksturlielumi, tos atjauno.
Lai veiktu vietējo tīklu sakārtošanu, ģeodēzisko darbu izpildes tehniskās prasības ir augstākas kā citu uzmērīšanas darbu veikšanai. Sanāksmes dalībniekiem neradās pretenzijas pret noteikumu projekta darbu izpildes prasībām (punkti 6., 30., 37.). Pirms tam vairākas reizes ir saņemti komentāri par noteikto prasību neizpratni.
Sanāksmes apmeklētāji uzdeva vēl dažādus specifiskus jautājumus par noteikumu saturu, formulējumiem un terminiem, taču vairums no šīm neskaidrībām jau izrādījās atrisinātas jaunākajā noteikumu projekta redakcijā, kurš vēl nav publiski pieejams. Patlaban noteikumu projekts atrodas saskaņošanas stadijā ar Valsts Zemes dienestu, pēc tam notiks sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem un tad – atkal ar LMB.
Atbildēt