Mērnieku algas citur pasaulē

Latvijā bieži tiek runāts par mērnieku neadekvāti zemo atalgojumu. Skaidrāk apzināties savu situāciju reizēm var, ieliekot to salīdzinošā kontekstā. Kā Latvijas mērnieku algas izskatās uz citu pasaules valstu fona? Šajā rakstā apkopoti internetā pieejamie salīdzinošie dati par 7 valstīm (izvēloties dažādus kontinentus) gan par mērnieku algām, gan dažiem citiem statistiskajiem rādītājiem (pieredze, dzimums).

Daļa no datiem ņemti no vietnes Payscale.com, kas gan nav gluži 100% uzticams statistikas avots, jo šeit publicēto veido pašu lapas lietotāju sniegtā informācija, tomēr vairākos gadījumos šie cipari bija tuvi arī citos interneta avotos minētajiem par konkrētajām valstīm, tāpēc vismaz aptuvena priekšstata gūšanai noteikti der. Protams, jāņem vērā arī tas, ka mērnieku algu cipari paši par sevi vēl nepasaka visu par šīs profesijas pārstāvju labklājību konkrētajā valstī. Lai sniegtu nelielu priekšstatu arī par mērnieku algu pirktspēju, raksta beigās pievienota tabula ar aprēķiniem par to, cik Big Mac burgerus mērnieks katrā no valstīm par savu algu var iegādāties.

ASV

Amerikas Savienotajās Valstīs mērnieka gada alga svārstās no 36 – 80 000 ASV dolāru (18-40 000 latu), tātad 1500- >3000 latu mēnesī. Atalgojums mainās atkarībā no tā, cik liela ir mērnieka pieredze un kur viņš strādā. Piemēram, būvniecības kompānijas maksā vairāk nekā privātie klienti. Citi faktori, kas ietekmē mērnieka atalgojumu Amerikā, ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta, laika apstākļi, populācijas lielums, pilsētu un štatu pasūtījumi, kā arī pieprasījums pēc mērniecības pakalpojumiem konkrētajā vietā. Savukārt mērnieku palīgi ASV pelna ap 25 000 dolāriem gadā (ap 1000 latu mēnesī), un, lai strādātu par palīgu, jābūt ieguvušam bakalaura grādu mērniecībā vai ģeomātikā. Savukārt, lai kļūtu par licencētu mērnieku, vispirms 2-4 gadus jānostrādā par mērnieka palīgu.

Aplūkojot cita veida statistiku (kas savākta no vairāk nekā 400 respondentiem, tāpēc vajadzētu būt diezgan precīzai), interesanti, ka ASV mērnieku sabiedrība ir ļoti pieredzējusi – 27 % profesijā strādājošo ir vairāk nekā 20 gadu pieredze, turklāt vēl 29% mērnieku ir no 10-19 gadu pieredze, kas ir ļoti augsts rādītājs starp citām valstīm. ASV mērniecībā vērojama izteikta vīriešu dominance – 96% no visiem mērniekiem ir vīrieši.

Kanāda

Kanādā mērnieku algas ir līdzīgas ASV algu līmenim. Kā Mernieks.lv intervijā stāstīja mērnieks Vladimirs Volkovs, kurš strādājis Kanādā, arī tur ļoti būtisks faktors algas lielumā ir mērnieka Kanādā nostrādātais stāžs. Saskaņā ar Volkova teikto, vietējie mērnieki pelnot vidēji ap 4000 Kanādas dolāriem jeb ~2000 latiem mēnesī. Līdzīgu statistiku uzrāda arī Payscale.com, kur kā zemākā Kanādas mērnieka atalgojuma robeža (mazāk pieredzējušajiem) norādīti 30 000 CAD jeb ~15 000 latu gadā (1250 Ls mēnesī), savukārt augstākā jau aizsniedzas līdz 90 000 CAD gadā jeb apmēram 3700 latiem mēnesī. Interesanti, ka Kanādā krietni vairāk nekā ASV mērniecībā strādā sieviešu – saskaņā ar Payscale.com, 15% no mērniekiem ir sievietes.

Lielbritānija

Lielbritānijā mērnieks pelna robežās no 13 000 – 34 000 britu mārciņām gadā (dati no 2009. gada), tātad aptuveni no <1000-2400 latiem mēnesī (1 mārciņa ir ~80 santīmu). Algas lielums pakāpeniski kāpj līdz ar pieredzes uzkrāšanu un statusa iegūšanu profesijā. Tā, piemēram, studijas nepabeigušie (acīmredzot, mērnieku palīgi) pelna viszemākās algas (no 13 – 15 000 mārciņu gadā), akadēmisko grādu ieguvušo sākuma algas jau svārstās robežās no 16 – 20 000 mārciņām gadā, bet pieredzējušie un prestižu sasniegušie mērnieki pelna no 27 – 34 000 mārciņām gadā. Algas ir atkarīgas arī no mērniecības kompānijas darbības sektora un arī atrašanās vietas. Līdzīgi kā Ziemeļamerikā (ASV un Kanādā), arī Lielbritānijā mērniekiem apmaksā degvielas, automašīnas amortizācijas izdevumus un arī par braukšanas laiku. Ir iespēja strādāt arī kā pašnodarbinātajam mērniekam, taču tas Lielbritānijā nav pārāk izplatīts, jo individuāli ir grūti atrast pasūtījumus.

Austrālija

Austrālijā mērnieka profesija ir gan prestiža, gan labi apmaksāta. Pēc mērniekiem esot liels pieprasījums (95% studentu atrod darbu 4 mēnešu laikā pēc studiju pabeigšanas), tāpēc arī algas šajā valstī ir vienas no augstākajām – no 44 000 līdz 95 000 Austrālijas dolāru gadā jeb 2000 – 4000 latu mēnesī. Vidējais atalgojums, ko saņem studijas tikko pabeidzis mērnieks, ir ap 52 000 dolāru (~26 000 latu) gadā, kas ir ievērojami vairāk nekā jaunais arhitekts (ap 20 000 latu gadā) un nedaudz mazāk nekā tikko karjeru uzsācis būvinženieris (ap 29 000 latu gadā).

Mērnieku sadalījums pēc dzimuma Austrālijā ir ļoti līdzīgs ASV un Lielbritānijai – 95 % vīriešu un tikai 5 % sieviešu. Savukārt pēc pieredzes Austrālijas mērnieki sadalās trijos apmēram vienādos „blokos” – 36% ir 1 līdz 4 gadu pieredze, 32% ir 5 līdz 9 gadu pieredze, bet 30% pieredze ir no 10 gadiem uz augšu (no tiem 8% pieredze ir no 20 gadiem uz augšu).

DĀR

Vienā no ekonomiski attīstītākajām Āfrikas valstīm – Dienvidāfrikas republikā – mērnieku algu statistikā jau parādās arī Latvijas mērogiem tuvāki cipari. Zemākās mērnieku algas tur mēdz būt ap 40 000 DĀR rendu gadā kas ir ap 2400 latiem gadā jeb tātad 200 latiem mēnesī. Tiesa gan, šokējoši liela ir starpība starp zemākajām un augstākajām algām mērniecības nozarē, jo vislabāk apmaksātie mērniecības profesionāļi Dienvidāfrikā var saņemt tāpat kā ASV vai Austrālijā – ap 3000 latiem mēnesī. Tas varētu būt saistīts ar šīs valsts mērniecības specifiku, jo DĀR viens no būtiskākajiem nozares virzieniem ir mērniecība derīgo izrakteņu atradnēs, kur mērniekiem jāstrādā pazemes šahtās bīstamos apstākļos (mērnieki ir ne tikai atbildīgi par šahtu plānu uzturēšanu, bet arī katru mēnesi aprēķina izrakto dārgmetālu apjomu, no viņu mērījumiem ir atkarīgas raktuvju melnstrādnieku algas).

Interesanti, ka DĀR mērniecībā ir salīdzinoši liels sieviešu īpatsvars – 21% no visiem mērniekiem ir sievietes, krietni vairāk nekā citur. Savukārt pieredzes ziņā DĀR mērnieki ir pārsvarā „zaļi” – tikai 12% mērnieku ir vismaz 10 gadu pieredze, savukārt vairāk nekā pusei – 52% – ir 1 līdz 4 gadu pieredze.

Brazīlija

Brazīlijā mērniecība jau vairākus gadus piedzīvo lielu uzplaukumu. Gan saistībā ar vispārējo šīs valsts eksplozīvo ekonomisko augšupeju, gan arī lielā mērā dēļ 2003. gadā Brazīlijas valdības pieņemtā kadastrālā likuma, kas nosaka, ka visiem lauku īpašumiem jābūt ģeoreferencētiem Brazīlijas ģeodēziskajā sistēmā, pieprasījums pēc mērnieku pakalpojumiem ir ārkārtīgi palielinājies, ko pārāk satricināt nespēja pat globālā krīze. Brazīlijā ierindas mērnieki saņem algas amplitūdā no 1200 līdz 2200 reāliem (~320 līdz 600 latiem) mēnesī. Vairāk iespējams saņemt, strādājot batimetrijā, okeānu mērniecībā, kur pelna arī virs 3000 reāliem (~800 latiem) mēnesī. Reizēm pieredzējušie mērnieki kādā kompānijā kļūst par plašāku pienākumu veicējiem – atbildot par pārējo mērnieku darbu, veicot komerciālās aktivitātes klientu piesaistē, utml – šādi speciālisti pelna jau ap 4000-5000 reāliem (~1100-1400 latiem) mēnesī, bet tas jau vairs nav īsti mērniecības profils.

Indija

Citā jaunattīstības ekonomikā – Indijā – mērnieku algu statistikā parādās vēl mazliet zemāki cipari. Zemākās gada algas mērniekam Indijā sākas no 157 000 rūpiju gadā, kas ir apmēram 136 lati mēnesī, bet vislabāk apmaksātie mērnieki saņem līdz 1,2 miljoniem rūpiju gadā, kas ir apmēram 1000 latu mēnesī.


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *