Vai Rīgas dome atcels „Rīgas ĢeoMetra” monopolu?

27. septembrī Rīgas dome pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos nr. 106 „Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi”, svītrojot 10. punktu, kas paredzēja, ka inženierkomunikāciju un transporta būvju ģeodēzisko pārbaudi Rīgā izpilda SIA “Rīgas ĢeoMetrs”. Vai tas nozīmē, ka turpmāk šīs ģeodēziskās pārbaudes varēs veikt ikviens sertificēts mērniecības komersants? Atbilde pagaidām nav skaidra.

Rīgas dome darbu pie grozījumiem 106-tajos noteikumos solīja uzsākt pagājušā gada septembrī, atbildot uz Konkurences padomes ziņojumu par mērniecības tirgus uzraudzību, kurā bija konstatēts, ka 106-tie noteikumi „Rīgas ĢeoMetram” „atsevišķos tirgos” veido nepamatotu monopolstāvokli. Turklāt šovasar, 21. jūlijā nosūtītajā vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pavisam konkrēti uzdevusi Rīgas domei nekavējoties izvērtēt saistošo noteikumu Nr.106 atbilstību spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem un svītrot no šiem noteikumiem normas, kas negatīvi ietekmē brīvu konkurenci ģeodēzisko un kartogrāfisko pakalpojumu sniedzēju tirgū un ir pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar 27. septembra grozījumiem tas ir izpildīts – ģeodēziskās pārbaudes deleģējums „Rīgas ĢeoMetram” no 106-tajiem noteikumiem ir dzēsts.

Lasot grozījumu anotāciju, tiešām rodas iespaids, ka „Rīgas ĢeoMetra” monopola ēra uz ģeodēziskajām pārbaudēm Rīgā ir beigusies. Anotācijā minēts, ka grozījumi „veicinās konkurenci ģeodēzisko un kartogrāfisko pakalpojumu sniedzēju tirgū Rīgā”, kā arī pieminēta to paredzamā negatīvā ietekme uz Rīgas domes budžetu: „Sakarā ar SIA „Rīgas ĢeoMetrs” budžeta ieņēmumu samazināšanos tai deleģēto uzdevumu izpildei prognozējams, ka būs nepieciešami papildu budžeta līdzekļi pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes uzturēšanai.”
Tomēr izrādās, ka veiktie grozījumi, iespējams, vēl nebūt nenozīmē, ka ģeodēzisko pārbaužu veikšana Rīgā tiešām ir vai tiks nodota brīvajā tirgū.
„Rīgas ĢeoMetra” valdes priekšsēdētājs Gunārs Silabriedis portālam Mernieks.lv apgalvoja, ka jaunie grozījumi reālajā situācijā faktiski neko nemainot. Pēc Silabrieža teiktā, ģeodēziskā kontrole, saskaņā ar Būvniecības likumu, joprojām paliekot pašvaldības pārziņā, tāpēc „Rīgas ĢeoMetrs” šo funkciju veikšot arī turpmāk. No 106tajiem noteikumiem attiecīgā sadaļa esot izņemta tikai tāpēc, ka tā „nekad tur nav bijusi īsti vietā”, jo šos noteikumus pamatā kūrē Satiksmes departaments, bet ģeodēzisko pārbaužu regulējums ietilpst Būvvaldes kompetences jomā.
Silabriedis sacīja, ka pašlaik notiekot darbs arī pie citiem juridiskajiem aktiem, kas regulē šo situāciju, bet, kamēr tie ir tapšanas stadijā, sīkāk pagaidām to nevēloties komentēt. No viņa teiktā gan var saprast, ka izmaiņas citos normatīvos nebūs tādas, kas atvērtu ģeodēziskās pārbaudes brīvajam tirgum, jo „gan no korupcijas apkarošanas viedokļa, gan no daudzām citām lietām nav pieļaujams, ka kontroli veic būvnieka nolīgts uzņēmējs – ir jābūt neatkarīgai institūcijai”. Aicināts paskaidrot, kā tieši tas palielina korupcijas riskus, Silabriedis sacīja, ka būvnieki nolīgšot „tādus mērniekus, kas uzmērīs, kā vajag, lai būvi nodotu ekspluatācijā”.
Uz Būvniecības likumu kā vienu no normatīvajiem pamatojumiem ģeodēzisko pārbaužu deleģēšanai „Rīgas ĢeoMetram” (ko paredz Rīgas domes ar uzņēmumu noslēgtais pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums) atbildē portālam Mernieks.lv atsaucas arī Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve. Konkrēti tiek minēts Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 4. punkts, kurš paredz, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir „kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā”. Tomēr Būvniecības likumu izstrādājusī Ekonomikas ministrija komentārā portālam pauž, ka šis likuma pants runā par vispārējo kontroli, nevis tieši ģeodēziskajām pārbaudēm un nevarētu būt attiecināms uz „Rīgas ĢeoMetra” situāciju. „Tā ir vispārējā būvniecības kontrole, ko veic būvvalde, būvinspektori”, skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāvis.
Būvvaldes komentārā tiek pieminēta arī vesela strīpa ar citiem juridiskajiem aktiem, kas it kā pamatojot pašreizējo situāciju ar ģeodēziskajām pārbaudēm Rīgā – gan Ģeotelpiskās informācijas likums, gan likums Par pašvaldībām, gan Valsts pārvaldes iekārtas likums. Zem pamatraksta publicējam Būvvaldes pilnu atbildi. Par šo juridisko argumentu pamatotību būtu jāspriež specializētiem juristiem, taču nesakritības Būvvaldes & „Rīgas ĢeoMetra” un Ekonomikas ministrijas interpretācijās par Būvniecības likumu met šaubu ēnu, vai arī pārējās likumu interpretācijas par labu „Rīgas ĢeoMetra” monopolstāvoklim (ģeodēziskajās pārbaudēs Rīgā) ir adekvātas.
Patlaban gan process vēl turpinās un pastāv arī iespēja, ka ģeodēziskās pārbaudes tomēr tiks nodotas brīvajā tirgū. Šobrīd ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu izveidota darba grupa darbam pie jauna saistošo noteikumu projekta sagatavošanas, pamatojoties uz 2010. gada 1. oktobrī apstiprinātajiem grozījumiem likumā „Par pašvaldībām”(šī likuma 43. panta pirmās daļas 11. punkts nosaka, ka pilsētas pašvaldības dome var izdot saistošos noteikumus par republikas pilsētas vai novada pašvaldības inženierkomunikāciju un transporta infrastruktūras aizsardzību). „Tā kā ģeodēzisko uzmērījumu veikšanu Rīgas ĢeoMetra personā nosaka ne tikai Saistošie noteikumi Nr.106, tad par iespējamajām izmaiņām šajā procesā, kā arī ietekmi uz Rīgas ĢeoMetra darbību, varētu runāt pēc ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu izveidotās darba grupas paveiktā”, norāda Būvvalde.
Tiesa gan, kad Mernieks.lv vaicāja pēc darba grupas pārstāvju kontaktiem, lai uzdotu jautājumus par iecerētajiem jaunajiem saistošajiem noteikumiem, tika atbildēts, ka darba grupa tomēr vēl nemaz neesot izveidota… Lai nu kā, drīzumā būtu jāsākas darbam pie jaunajiem saistošajiem noteikumiem, kas izšķirs – vai inženierkomunikāciju un transporta būvju ģeodēziskās pārbaudes Rīgā turpmāk būs brīvā tirgus sastāvdaļa, vai arī tiks saglabāts deleģējums tās veikt tikai „Rīgas ĢeoMetram”. Par labu virzībai uz brīvo tirgu liecina 106to grozījumu anotācijā minētās frāzes par konkurences veicināšanu un „Rīgas ĢeoMetra” budžeta ieņēmumu samazināšanos, par sliktu – G. Silabrieža paustā pārliecība, ka „Rīgas ĢeoMetrs” ģeodēziskās pārbaudes veiks tāpat kā līdz šim.
Ikars Kubliņš
Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotais skaidrojums portālam Mernieks.lv par normatīvajiem aktiem, kas pamato ģeodēzisko pārbaužu veikšanas ekskluzīvo deleģējumu „Rīgas ĢeoMetram”:
„Atbildot uz Jūsu jautājumiem par grozījumiem saistošajos noteikumos nr. 106 “Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi”, informēju Jūs, ka Rīgas Ģeometrs veic ģeodēzisko pārbaudi balstoties uz ar Rīgas pašvaldību noslēgto pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu un vairāku normatīvo aktu prasībām:
        1) Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.
        2) Savukārt no likuma Par pašvaldībām 15.panta 14.punkta izriet, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana.
No minētajām tiesību normām izriet, ka būvniecības procesa tiesiskuma kontrole/nodrošināšana ir pašvaldības funkcija.
        3)Ģeotelpiskās informācijas likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka vietējās pašvaldības atbilstoši savām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesību normām ikgadējā budžeta ietvaros organizē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu, nosaka šo funkciju finansēšanas un izmantošanas kārtību un nodrošina sadarbību ar citām iestādēm ģeotelpiskās informācijas aprites jomā, piemēram, ar valsts aģentūru “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” un Valsts zemes dienestu.
        Minētā likuma 13.panta sestā daļa nosaka, ka vietējā pašvaldība, lai nodrošinātu savu funkciju un uzdevumu izpildi, par savu administratīvo teritoriju izveido un uztur augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzi atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas specifikācijai, veic iesniegtās informācijas pārbaudi un nodrošina datubāzes sadarbspēju ar centrālo datubāzi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pašvaldības dome nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas iesniegšanas un pieņemšanas kārtību. Savukārt Ģeotelpiskās informācijas likuma 13.panta septītā daļa nosaka, ka vietējai pašvaldībai ir tiesības deleģēt šā panta sestajā daļā minēto uzdevumu, slēdzot deleģējuma līgumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
        4) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Savukārt minētā likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē.
        Ievērojot iepriekš minētajās tiesību normās noteikto, Rīgas pilsētas pašvaldība ir noslēgusi pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar SIA “Rīgas ĢeoMetrs”, no kura izriet, ka viens no SIA “Rīgas ĢeoMetrs” deleģētajiem uzdevumiem ir arī tiesības veikt būvobjektu ģeodēzisko pārbaudi – digitālo uzmērīšanu. Tā kā ģeodēzisko uzmērījumu veikšanu Rīgas Ģeometra personā nosaka ne tikai Saistošie noteikumi Nr.106, tad par iespējamajām izmaiņām šajā procesā, kā arī ietekmi uz Rīgas Ģeometra darbību, varētu runāt pēc ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu izveidotās darba grupas paveiktā.”

Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *