Izskaidro sertificēto mērnieku uzraudzību

Ceturtdien, 2. jūnijā, Valsts Zemes dienesta telpās tikās mērniecības sertificēšanas institūciju (LMB SC un ABC), Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācijas, Akreditācijas biroja LATAK, VZD, Mērniecības Datu centra, Rīgas Ģeometra, Tieslietu un Aizsardzības ministriju pārstāvji, lai pēc „Mācību un konsultāciju centra ABC” iniciatīvas diskutētu par to, kas un kā saskaņā ar jaunpieņemtajiem MK noteikumiem Nr. 1011 „Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā” nodrošinās sertificēto mērnieku uzraudzību.

VZD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga diskusijas ievadā pauda domu, ka sertificēto speciālistu uzraudzība patlaban darbojoties slikti – principā nenotiekot vispār. Baklāne-Ansberga uzsvēra, ka VZD nav mērniekus kontrolējošā iestāde, lai arī daudzi to par tādu joprojām uztver. VZD pārbauda tikai juridiskās kārtības ievērošanu, nevis pašu mērniecības darba veikšanas procesu un tos datus, kas tiek reģistrēti Kadastra sistēmā.

Sapulces vadītāja „Mācību un konsultāciju centra ABC” sertificēšanas biroja vadītāja Vera Židova sāka savu uzstāšanos ar domu, ka sertifikācijas centra galvenais uzdevums esot „atbalsts mērniekam”. Savukārt, lai realizētu jaunajos MK noteikumos deleģētās paplašinātās funkcijas (kas iepriekš neesot bijušas noprotamas no likuma „Par atbilstības novērtēšanu”) – mērnieku pārkāpumu izmeklēšanu un sankciju piemērošanu – sertifikācijas centriem neesot ne tiesībspējas, ne rīcībspējas. Židova uzsvēra, ka Latvijā nav likuma, kas sertifikācijas institūcijai dotu tiesības izmeklēt mērnieku pārkāpumus un sodīt. LATAK direktors Mārtiņš Ozoliņš sacīja, ka jautājumā par administratīvo aktu izdošanu esot pretruna, jo sertifikācijas centriem neesot nekādu pilnvaru tos izdot – sertifikācijas centri tikai pārbaudot mērnieku kompetenci, eksaminē un, ja vēlas, tad veic plānveida pārbaudes vai cita veida darbības.

Visu „pa plauktiņiem” šajā jautājumā salika Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna, kura paskaidroja, ka līdz ar MK noteikumu Nr. 1011 spēkā stāšanos, sertifikācijas centri no privāttiesību subjektiem ir kļuvuši par tiešās valsts pārvaldes iestādēm. Līdz ar to likums, kas nosaka sertifikācijas centru tiesības izmeklēt pārkāpumus un arī izdot administratīvos aktus (šajā gadījumā – par mērnieku sertifikātu darbības apturēšanu vai anulēšanu), esot Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Latvijas Mērnieku biedrības priekšsēdētājs Jānis Klīve aizsāka diskusiju par finansējuma avotiem – ja reiz sertifikācijas centrs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, tad tai jāsaņem valsts budžeta finansējums, ko atzina arī Tieslietu ministrijas pārstāve A.Smiltēna. V.Židova sacīja, ka tādā gadījumā ABC Mācību centrs par pārkāpumus izmeklējošajām darbībām – lauka pārbaudēm – pieprasīs valsts budžeta finansējumu. VZD ģenerāldirektore E.Baklāne-Ansberga uz to norādīja, ka sertificēšanas centri jau iekasē naudu par uzraudzību no sertificētajām personām un valsts iestāžu maksas pakalpojumi tiek uzskatīti par valsts budžeta sastāvdaļu; vai tad sertificēšanas centri vēlētos, lai šī nauda ietu caur valsts budžetu? Uz to V.Židova neatbildēja. Aizsardzības ministrijas Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļas vadītāja Dina Giluce papildināja, ka sertifikācijas centriem turklāt dota pilnīga rīcības brīvība cenrāža noteikšanā, tātad var iekasēt tik naudas, cik procesa nodrošināšanai nepieciešams, un, lai to realizētu taisnīgā veidā – tieši no tiem sertificētajiem mērniekiem, kas izdara pārkāpumus, nevis liekot par dažu kļūdām maksāt visiem.

LMB SC vadītājs Māris Kaļinka savā runā uzsvēra, ka viņiem problēmas ar noteikumu nr. 1011 piemērošanu neesot, un, tā kā LMB SC darbojas jau vairākus gadus – ir uzkrāta pieredze arī ar plānveida pārbaudēm. Vienīgais „sāpīgais” jautājums esot sūdzību izskatīšana un piesaistīto resursu apmaksa.

Vēl viens no būtiskākajiem diskusijas aspektiem izraisījās par sūdzību par nekvalitatīvu mērnieku darbu izmeklēšanu kā uzraudzības pasākumos ietilpstošu funkciju. V. Židova un „Mācību un konsultāciju centra ABC” valdes locekle Rudīte Paure argumentēja, ka, saskaņā ar standartu 17024, sertificēšanas institūcijai esot jāveic vienīgi plānveida pārbaudes, nevis jāizmeklē sūdzības – to sertificēšanas centri varot interpretēt pēc sava prāta. Tas atkal izraisīja VZD pārstāvju neizpratni, kas vaicāja, vai tiešām sertifikācijas centrs nebija sapratis, ka sūdzību izskatīšana ietilpst uzraudzības darbībās? Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācijas valdes loceklis Andrejs Mihelsons šeit ieminējās, ka, tā kā šie MK noteikumi tomēr ir kaut kas jauns, varbūt pirmajā gadā varētu aprobežoties tikai ar sūdzību izmeklēšanu, neveicot plānveida pārbaudes? Uz to E. Baklāne-Ansberga atbildēja, ka VZD pagaidām neko vairāk arī negaidot, jo līdz šim izskatījies, ka sertifikācijas centri neuzskata par savu pienākumu sūdzības izmeklēt.

Diskusijas dalībnieku domas sakrita jautājumā par to, ka abiem sertifikācijas centriem vajadzētu kopīgās tikšanās reizēs izstrādāt vienotu metodiku, kā izvērtēt mērnieku darbā konstatēto pārkāpumu smagumu, lai nerastos situācija, kad viens sertificēšanas centrs sertifikātu apturēšanu vai anulēšanu piemēro pēc daudz „vaļīgākiem” kritērijiem nekā otrs, tādējādi cerot piesaistīt vairāk sertificēto klientu. Pārkāpumi, protams, mēdz būt ļoti dažādi – kā atzina D. Giluce, ir gadījumi, kad jau par pirmo pārkāpumu var anulēt sertifikātu, ja tas ir fundamentāls, smags pārkāpums, un var arī pēc 35 pārkāpumiem neanulēt, ja tās ir sīkas neuzmanības kļūdas, piemēram, dokumentu noformēšanā.

SIA Rīgas Ģeometrs pārstāvis Sergejs Plotņikovs paziņoja, ka esot gatavi pārbaudīt katru mērnieka darbu un dot par to atzinumu, kas būtu par pamatu sertificēšanas centru lēmumam.

Tāpat izraisījās diskusija par mērnieka palīga institūcijas padarīšanu par oficiālu, uz ko D. Giluce norādīja – ja nozare ir gatava šādas institūcijas ieviešanai , tad viņa ir gatava labot noteikumus un ieviest oficiālu mērnieka palīgu, kas ļautu legāli krāt pieredzi.

Diskusijas dalībnieki arī nolēma, ka eksāmenu jautājumi ir pārāk viegli , un tos jāpārskata, vienojās par anulēto sertifikātu reģistru, un nolēma veikt dažas izmaiņas MK noteikumos 1011.

Sākotnēji ABC Mācību Centrs izsauca uz sevi „uguni”, liekot saprast, ka varētu neveikt profesionālo uzraudzību. Taču pēc pārējo pušu kritikas tomēr piekrita spriest un veidot kopējo metodoloģiju uzraudzībā. Ja tiešām izveidotos situācija, ka viens sertificēšanas centrs veic uzraudzību, bet otrs nē – mūsuprāt, valsts var pārskatīt doto deleģējumu, un var izveidoties situācija, ka sertificēšanu pārņem atpakaļ VZD.

Atliek tikai minēt, cik lielā mērā diskusijā sacītais bija aiz patiesas neizpratnes par sertificēto personu uzraudzības veikšanu (un sertifikācijas institūciju pastāvēšanas jēgu) no „Mācību un konsultāciju centra ABC” puses, cik – vēlme panākt atteikšanos no uzraudzības pienākuma, kā arī šīs vēlmes iemesliem. Tomēr, no otras puses, nelieli pārpratumi par šiem jautājumiem bija arī no citām klātesošajām institūcijām (piemēram, LMB SC un LATAK), tāpēc kopumā šo „balto plankumu” noskaidrošanai diskusija bija noderīga.


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *