Latvija šogad plāno palaist savu pirmo satelītu

Pirms neilga laika medijos izskanēja informācija, ka Latvijas pirmā satelīta „Venta-1” projekts tuvojas fināla fāzei, un, visticamāk, jau līdz šā gada beigām no Indijas kosmodroma tas tiks palaists orbītā. Līdz ar to Latvija piepulcēsies to valstu skaitam (apmēram 50), kas nogādājušas kosmosā savus pavadoņus. Kāda ir šī Latvijai unikālā projekta vēsture, cik liela ir tā praktiskā vērtība – šos un citus jautājumus portālam Mernieks.lv skaidroja viena no projekta kuratoriem – Ventspils Augtskolas Inženierpētniecības centra – direktors Valdis Avotiņš.

Ideja par Latvijas pirmo satelītu radusies pirms apmēram 3 gadiem, kad toreizējā Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pēc viesošanās Francijas Kosmosa izpētes centrā Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra direktoram Jurim Žagaram uzdevusi jautājumu, vai Latvija arī varētu izstrādāt un nogādāt izplatījumā kādu „kosmosa kuģi”. Konsultējoties ar jau toreiz esošajiem sadarbības partneriem – Brēmenes universitāti un Vācijas satelītu ražošanas uzņēmumu OHB Systems – kļuvis skaidrs, ka tas ir iespējams. Drīz pēc tam sācies arī pakāpenisks projektēšanas darbs un vēlāk praktiskā būvniecība. Tā kā tolaik vēl bija saucamie „treknie gadi”, Izglītības un Zinātnes ministrijai bija iespēja arī atrast nepieciešamo finansējumu. Kopumā „Ventai-1” esot piešķirti 250 000 eiro.

No praktiskā viedokļa satelīts „Venta-1” būs izmantojams kuģu navigācijā – uz tā paredzēts uzstādīt divus automātiskās identifikācijas sistēmas uztvērējus, kas uztvers kuģu raidītos radiosignālus jūrās un okeānos un noteiks kuģu identitāti, atrašanās vietu, kustības virzienu un ātrumu. „Venta-1” ar divām digitālajām fotokamerām uzņems arī Zemes virsmas foto attēlus. Mērniekiem, ģeodēzistiem vai kartogrāfiem uz praktisku labumu no Latvijas satelītiem gan vēl jāpaciešas. V. Avotiņš sola, ka kosmosa tehnoloģiju pielietošana ģeodēzijas jomā varot būt viens no tiem pētījumu virzieniem, kas nākotnē varētu Latvijā attīstīties.  Viņš min dažus interesantus ģeodēziskus izaicinājumus, kuru risināšanā kosmosa tehnoloģijas varētu palīdzēt – piemēram, pētot Zemes virsmas plātņu svārstības Latvijā (īpaši ap Rīgu) – vai Zemes virsma te ceļas vai grimst; tāpat tās būtu izmantojamas koordināšu, navigācijas un GPS tīklu atbalsta sistēmu uzturēšanā.

V. Avotiņš uzsver, ka „Venta-1” projektā galvenais ir iegūtā pieredze un iestrādātā sadarbība, nodibinātie kontakti ar ārzemju partneriem – pirmkārt, dažādām universitātēm (Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā un citur). Izveidota arī valsts mēroga pētījumu iestāde – Kompetences centrs, kur kopā ar privātajiem uzņēmumiem, Elektronikas un Datorzinātņu institūtu, Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti tiek pētītas gan kosmosa nozares attīstības, gan tās praktiskās un komerciālās pielietošanas iespējas. V. Avotiņš uzskata, ka kosmosa industrijas attīstībai Latvijā varētu būt perspektīva – gan tāpēc, ka visā pasaulē tā ir viena no straujāk augošajām nozarēm, gan tāpēc, ka no ekonomiskā izdevīguma viedokļa tā ir ar apmēram 3-4 reizes augstāku atdevi nekā, piemēram, lauksaimniecība vai citas tradicionālās nozares. Interesanti, ka kosmosa tehnoloģiju attīstīšana nebūt neprasa tik lielus sākotnējos ieguldījumus kā, piemēram, biotehnoloģijas vai citas energoietilpīgas nozares, kas prasa milzīgus resursus un starta investīcijas. Sākotnēji Latvijā pirmais īstais attīstības virziens varētu nebūt satelītu būvniecība, bet pētniecisko pakalpojumu pārdošana, eksports. Avotiņš min, ka šajā jomā jau ir pirmās iestrādes un panākumi. Esot izdevies izstrādāt starptautiski augsti novērtētu programmatūru – korelatoru lielo antenu iegūto datu savienošanai vienotā sistēmā, kas atsevišķās pozīcijās izrādījies pat labāks par Beļģijas un Polijas kolēģu izstrādātiem analogiem.

Latvija nav vienīgā Baltijas valsts, kas tuvākajā laikā plāno palaist savu pirmo satelītu – šādi paši plāni ir arī Igaunijai. Kā pastāstīja V. Avotiņš, Igaunijā šo procesu koordinē Tartu universitāte, ar ko arī esot izveidojusies veiksmīga sadarbība un pieredzes apmaiņa. Igauņi tomēr būvējot vienkāršāku satelītu nekā „Venta-1”– viņiem topot 10x10x10 cm izmēru „CubeSat” tipa satelīts, kuram nebūs nekādu papildus funkciju un kas paredzēts tikai mācību nolūkiem.

Jāatzīst gan, ka „Venta-1” palaišana ir neapdrošināts risks. Proti, ja Indijas nesējraķetes kļūmes dēļ satelīts nenonāk orbītā un tiek zaudēts, Latvijas puse nekādu kompensāciju nesaņems un viss darbs būs vējā (vai – okeānā). V. Avotiņš skaidro, ka finansiālas garantijas savukārt ļoti sadārdzinātu „Venta-1” projektu, jo tad būtu jāslēdz komerclīgumi ar stingriem noteikumiem un garantijām, bet līdz ar to arī pavisam citām cenām. Patlaban „Venta-1” palaišana plānota starptautiskas vienošanās ietvaros, kas paredz papildus līdz šim veiktajiem maksājumiem par pašu palaišanu klāt vairs nemaksāt. Tomēr tas, ka ar Indijas nesējraķetēm var būt problēmas, pierādījies jau pavisam nesen, kad tehnisku problēmu dēļ tika atlikts kādas nesējraķetes starts un līdz ar to arī uz tālāku laiku tika atbīdīta „Venta-1” palaišana.

Veiksmīgas ievadīšanās orbītā gadījumā minimālais laikposms, kurā „Venta-1” kosmosā būtu jāriņķo, esot 3 gadi, taču reālistisks satelīta funkcionēšanas laiks varot būt 5-10 gadi. Tas galvenokārt atkarīgs no satelīta barošanas bloka darbības ilguma, pēc kura beigām būs jāatrod veids, kā izvadīt „Venta-1” no orbītas, lai tas nekļūtu par tā saucamajām „kosmosa atlūzām”. Ar „Venta-1” Latvijas satelītu būves plāni nebeigsies – esot jau sākti pirmie sagatavošanās darbi arī nākamā satelīta „Venta-2” būvei, atklāj V. Avotiņš, tomēr piebilstot, ka patlaban konkrētāk vēl nevēloties stāstīt.

Attēls: valstis, kas jau palaidušas kosmosā savus pavadoņus


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *