Mērnieki diskutē par topošajiem MK noteikumiem

Aptuveni 30 mērnieku, kas bija atsaukušies Latvijas Mērnieku biedrības aicinājumam diskutēt par topošajiem Ministru kabineta zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem, vakar vairākas stundas ilgā sanāksmē norādīja uz neapmierinošajām noteikumu projekta vietām, balsoja par to izsvītrošanu vai izvirzīja tām alternatīvus priekšlikumus.

Sanāksme sākās ar LMB priekšsēdētāja Jāņa Klīves uzrunu, pēc kuras VZD mērniecības daļas vadītāja Jana Brice īsumā informēja par noteikumu pašreizējo stadiju, bet LMB valdes loceklis Mārtiņš Pošivs uzskaitīja galvenās diskutablās vietas. Pēc tam sertificētās mērnieces Ilzes Dragones, J. Klīves un M. Pošiva vadībā sākās aktīva apspriede ar zālē esošajiem mērniekiem jau par konkrētiem noteikumu projekta punktiem. J. Brice centās aizstāvēt esošo noteikumu projekta versiju pret mērnieku kritiku.

Viens no tiem noteikumu projekta punktiem, kas izraisīja mērnieku vislielāko neizpratni un pat sašutumu, bija zem 5. punkta, kas nosaka darbības, ko ietver zemes kadastrālā uzmērīšana, ietvertais 5.10. apakšpunkts „kupicas un robežstigas ierīkošanas pārbaudi apvidū;”. Klātesošie jautāja, kāpēc mērniekiem tas būtu jādara, ja par šo darbību izpildi ir atbildīgi zemes īpašnieki. Izskanēja ierosinājums mērniekiem piešķirt tiesības šādos gadījumos (ja kupicas un robežstigas nav ierīkotas) piespriest administratīvus sodus zemes īpašniekiem, taču šī ideja ātri „atsitās” pret faktu, ka sastādīt administratīvos protokolus var tikai policija. Visbeidzot mērnieki vienbalsīgi nolēma, ka šādu punktu ierosina no noteikumu projekta svītrot. VZD pārstāve J. Brice vēl centās argumentēt, ka tad šī funkcija būšot jādeleģē kādai citai iestādei, un to nebūšot iespējams izdarīt, taču punktu diskusijai pielika I. Dragone, kas argumentēti paskaidroja, ka nav nekādas vajadzības kādai iestādei deleģēt šo funkciju, gluži vienkārši zemes īpašniekam, kad tas reģistrē zemi kadastrā un zemesgrāmatā, ar savu parakstu reizē jāapliecina arī kupicu un robežstigu ierīkošanas saistību izpilde.
Vienprātīgs mērnieku viedoklis bija arī par noteikumu projekta 20.3. punktu, kas paredz, ka, uzsākot kadastrālo uzmērīšanu, mērniekam no Valsts Zemes dienesta jāpieprasa arī arhīva informācija. Mērnieki argumentēja, ka ir neloģiski obligāti prasīt pirkt VZD arhīva informāciju gadījumos, kad mērniekam pašam ir saglabājušies šie dati vēl no iepriekšējām uzmērīšanas reizēm. I. Dragone izvirzīja priekšlikumu noteikumos ierakstīt, ka arhīva informāciju var pieprasīt pēc nepieciešamības (mērnieka paša izvēles), nevis obligāti. Visi zālē sēdošie mērnieki tam piekrita.
Aktīva diskusija izvērtās par punktiem, kas paredz piesaistes mērījumu veikšanu un attēlošanu abrisa datnē. VZD pozīcija šeit bija pamatota ar argumentu, ka uz koordinātām vien nevarot paļauties, jo tās mēdz būt nepareizas, tāpēc vajadzīga abrisa. Mērnieki „sita” pretī, ka bieži jāmēra tādos apvidos, kur abrisa nemaz nav iespējama. Tika izvirzīts priekšlikums, ka abrisa datnes vietā varētu iesniegt nenoformētu digitālo mērniecības izejas failu. Visi nobalsoja pret 124. punkta pašreizējo redakciju, ar piebildi, ka noteikumos jāieraksta, ka nav obligāti jāattēlo abrisa.
Mērnieku pusei nebija skaidri vairāki noteikumu projekta 4. nodaļas „Robežas izvērtēšana un atjaunošana” formulējumi. Īpaši pārpratumi radās sakarā ar robežu neatbilstības novēršanas sadaļu (4.5.). Sākumā mērnieki ierosināja neatbilstības novēršanas aktu apvienot vienā ar apsekošanas aktu. Kā paskaidroja J. Brice, noteikumu projekts paredz mērniekam sagatavot divus robežas neatbilstības aktus – viens ir neatbilstības konstatēšanas akts, bet otrs – neatbilstības novēršanas akts. Tā kā bija arī cita neizpratne par aktu apriti, mērnieki ierosināja, ka VZD būtu jāsagatavo paskaidrojošs teksts un shēma, kurā būtu skaidri parādīts, kurš akts kuru izslēdz. J. Brice solīja, ka šādu paskaidrojošo daļu VZD varētu sagatavot un izsūtīt.
Plašāka diskusija izvērtās par 131. punktu, kurš runā par atkārtojošo robežpunktu papildināšanu ar indeksiem. I. Dragone sacīja, ka robežpunktiem saglabāt unikalitāti vairs nav iespējams, taču šo punktu varētu realizēt, ja VZD, tāpat kā senāk, izsniegtu robežpunktu numurus no kadastra kartes bez maksas. Šis ierosinājums guva vispārēju piekrišanu.
Iebildumi bija arī pret 10. punktu „Zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu sagatavo kā atsevišķus dokumentus”. Izskanēja jautājums, vai īpašumiem, kuriem nav apgrūtinājumu, būs jāzīmē tukšas lapas? J. Brice sacīja, ka tā noteikti nebūšot. Izmaiņas mērnieki ieteica arī daudzos citos noteikumu projekta punktos – 45. 2.2. apakšpunktā par novietojuma atšķirības attālumu (20 vai tomēr mērniekiem vēlamie 40 metri – jāformulē precīzi, lai nav pārpratumu); izsvītrot 50. punktu („robežas priekšizpētes darbības apvidū mērnieks veic ierosinātāja klātbūtnē”); veikt precizējumus citos punktos un redakcionālus labojumus arī pielikumos.
Ir dzirdēta atziņa, ka viena no lielākajām problēmu saknēm Latvijā ir tā, ka lēmumi parasti tiek pieņemti bez to cilvēku līdzdalības, uz kuriem šie lēmumi attieksies un kuriem tie būs jāpilda. No šāda viedokļa vakardienas diskusija bija vērtīgs pasākums un labi, ka 30 mērnieku pavasarīgajā dienā atrada laiku, lai iesaistītos savas profesijas jaunā regulējuma lemšanā. Tagad atliek tikai gaidīt, vai mērnieku sabiedrības izteiktie priekšlikumi (īpaši tie, kuriem tā arī neatradās vērā ņemami pretargumenti) arī tiks ņemti vērā un noteikumu projekts atbilstoši koriģēts/papildināts.

Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *